Nītaures pagasts
Nītaures pagasts | |
---|---|
Novads: | Cēsu novads |
Centrs: | Nītaure |
Kopējā platība:[1] | 173,7 km2 |
• Sauszeme: | 170,7 km2 |
• Ūdens: | 3,0 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 682 |
Blīvums (2022): | 4,0 iedz./km2 |
![]() |
Nītaures pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Amatas, Līgatnes, Skujenes un Zaubes pagastiem, kā arī Siguldas novada Mores un Mālpils pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines dienvidrietumu malā. Augstākā vieta Lazdukalns (252 m vjl). Pagasta ziemeļu daļu austrumu - rietumu virzienā un austrumu stūri šķērso Daugavas un Gaujas ūdensšķirtne.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amata, Līgatne, Mergupe, Brendupe, Silupīte, Viļumupe, Zaube
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Asaru ezers (23,0 ha), Ezerrožu ezers (13,0 ha), Rezguļu ezers (12,6 ha) un daudz mazāku ezeru.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daļa no Gulspurva (kopplatība 351 ha), Mergupes purvs (170 ha), Lagāts (113 ha), Biržaku Lagāts (93 ha), Dunīša purvs (63 ha)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1936. gadā Rīgas apriņķa Nītaures pagasta platība bija 112 km² un tajā dzīvoja 1405 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Nītaures un Lakšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nītaures ciems ietilpis Siguldas (1949-1962) un Cēsu (1962-2009) rajonos. 1951. gadā Nītaures ciemam pievienoja Lakšu ciemu, 1963. gadā - Ķēču ciemu. 1977. gadā pievienoja daļu Mores ciema, savukārt nelielas Nītaures ciema teritorijas pievienoja Amatas, Mores un Zaubes ciemiem.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nītaures pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ķēču pilskalns[6]
- Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
- Asaru senkapi
- Nītaures viduslaiku pils
- Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
- Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Nītaure un Merķeļi.
Virsraksta teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Haralds Marvē (1900-1983), Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs;
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
![]() | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|