Nītaures pagasts
| Nītaures pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Cēsu novads |
| Centrs: | Nītaure |
| Kopējā platība:[1] | 173,7 km2 |
| • Sauszeme: | 170,7 km2 |
| • Ūdens: | 3,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 692 |
| Blīvums (2024): | 4,1 iedz./km2 |
 Nītaures pagasts Vikikrātuvē
| |
Nītaures pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Amatas, Līgatnes, Skujenes un Zaubes pagastiem, kā arī Siguldas novada Mores un Mālpils pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines dienvidrietumu malā. Augstākā vieta Lazdukalns (252 m vjl). Pagasta ziemeļu daļu austrumu - rietumu virzienā un austrumu stūri šķērso Daugavas un Gaujas ūdensšķirtne.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amata, Līgatne, Mergupe, Brendupe, Silupīte, Viļumupe, Zaube
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asaru ezers (23,0 ha), Ezerrožu ezers (13,0 ha), Rezguļu ezers (12,6 ha) un daudz mazāku ezeru.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daļa no Gulspurva (kopplatība 351 ha), Mergupes purvs (170 ha), Lagāts (113 ha), Biržaku Lagāts (93 ha), Dunīša purvs (63 ha)
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz muižu pagastu izveidei atradās Nītaures draudzes novadā. Pēc 1920. gada zemes reformas Nītaures pilsmuiža (Nitau) tika sadalīta 97 vienībās 1054 ha kopplatībā (muižas kungu mājā iekārtoja pamatskolu), Lakšu muiža (Nachtigall) sadalīta 29 vienībās 604 ha kopplatībā (muižas kungu mājā iekārtoja mežziņa kanceleju un pasta nodaļu), Nītaures mācītājmuiža sadalīta 19 vienībās 394 ha kopplatībā.[4]
1936. gadā Rīgas apriņķa Nītaures pagasta platība bija 112 km² un tajā dzīvoja 1405 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Nītaures un Lakšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nītaures ciems ietilpis Siguldas (1949-1962) un Cēsu (1962-2009) rajonos. 1951. gadā Nītaures ciemam pievienoja Lakšu ciemu, 1963. gadā - Ķēču ciemu. 1977. gadā pievienoja daļu Mores ciema, savukārt nelielas Nītaures ciema teritorijas pievienoja Amatas, Mores un Zaubes ciemiem.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nītaures pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
-
Nītaures muižas kungu māja (2000) -
Lakšu muižas kungu māja (celta ap 1900. gadu, arhitekts Vilhelms Bokslafs)
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ķēču pilskalns[7]
- Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
- Asaru senkapi
- Nītaures viduslaiku pils
- Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
- Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Nītaure un Merķeļi.
Virsraksta teksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Haralds Marvē (1900-1983), Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs;
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29 033. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
