Ingrīda Amantova

**Ingrīda Amantova**
	Ingrīda Amantova 2015. gadā
Personas dati
Dzimusi	1960. gada 21. jūlijā (62 gadi); Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	Latviete
Augums	170 cm
Svars	69 kg
Izglītība
Universitāte	LVFKI; Latvijas Universitāte;
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	PSRS
Sporta veids	Kamaniņu braukšana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	2 (1980, 1984)
Medaļas	1 bronza
Medaļas
Sieviešu kamaniņu braukšana
Pārstāvot: PSRS
Ziemas olimpiskās spēles
Bronza	Leikpleisida 1980

Ingrīda Amantova (dzimusi 1960. gada 21. jūlijā Cēsīs) ir bijusī latviešu kamaniņu braucēja, kas piedalījās divās olimpiskajās spēlēs (1980, 1984). 1980. gadā Leikplesidā izcīnīja bronzas medaļu (par čempioni kļuva cita Latvijas kamaniņu braucēja Vera Zozuļa), savukārt pēc četriem gadiem Sarajevā ieņēma 4. vietu. 1983. gadā izcīnīja 2. vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā. Trīskārtēja PSRS čempione. 1998. gadā apbalvota ar Latvijas Olimpiskās komitejas goda zīmi.

Pēc sporta karjeras beigām strādājusi par skolotāju un skolas direktori, kā arī pievērsusies politikai. Bijusi Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore (atstādināta pēc kriminālprocesa uzsākšanas). Bijusi Ropažu novada domes deputāte (ievēlēta no Latvijas Zemnieku savienības) un priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos.^[1] 2021. gadā notiesāta par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījās Cēsu 1. vidusskolā un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kuru beidza 1985. gadā. Ieguva maģistra grādu Latvijas Universitātē.

Strādāja par skolotāju Rīgas 69. vidusskolā un arī par bērnudārza audzinātāju. Vadīja Latvijas Bērnu jaunatnes specializēto kamaniņu sporta skolu. Latvijas Olimpiskā kluba viceprezidente, kā arī Latvijas olimpiskās kustības veicināšanas līdzdalībniece. Ieguva "Ropažu lepnuma" balvu 2011. gadā.

Bijusi Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore. 2020. gada aprīlī KNAB aizturēja I. Amantovu par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā un krāpšanas mēģinājumu.^[2] Pēc kriminālprocesa uzsākšanas atstādināta no amata. 2021. gada decembrī notiesāta par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, piespriežot trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu, kā arī naudas sodu.^[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības, taču netika ievēlēta. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības (mainīja piedarību partijai pirms pašvaldību vēlēšanām) saraksta un tika ievēlēta Ropažu novada pašvaldībā. Vienlaikus saņēma iespēju kļūt par 12. Saeimas deputāti Rīgas domē ievēlētā LRA līdera Mārtiņa Bondara vietā, taču atteicās no tās par labu darbībai pašvaldībā.^[4] Bijusi Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos.

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz vietu Ropažu novada domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta.