Pāriet uz saturu

Latvijas Reģionu apvienība

Vikipēdijas lapa
Latvijas Reģionu apvienība
Vadītājs Edvards Smiltēns
Dibināta 2014. gada 13. martā
(partija kopš 2020. gada 29. augustā)
Veidojusies no Reģionu alianse
Ogres novadam
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2025) 747▼[1]
Ideoloģija reģionālisms
Politiskā pozīcija centrisms
Daļa no Apvienotais saraksts
Oficiālās krāsas      sarkana
     zila
14. Saeima
7 / 100
Eiroparlaments
1 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
2 / 60
Vadītās pašvaldības
7 / 42
Mājaslapa
latvijasregionuapvieniba.lv

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) ir reģionālistiska, centriska[2] politiskā partija Latvijā.[3] 14. Saeimas vēlēšanās partija iesaistījās apvienībā "Apvienotais saraksts", kas saņēma augstu vēlētāju atbalstu un iekļuva 14. Saeimā, kurā darbojas arī LRA pārstāvji. Partija ir pārstāvēta arī Rīgas domē un virknē citu pašvaldību.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienība (2014–2020)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 2014. gada 13. martā kā partiju apvienība.[4] Tās sastāvā bija trīs partijas: Reģionu alianse, Vidzemes partija un "Ogres novadam". LRA noslēdza sadarbības līgumus ar Edvarda Smiltēna vadīto politisko organizāciju (biedrību) “Sabiedrība Centriskai Politikai“, biedrību “Latgolys spāks” un biedrību “Liepājnieki“. Par apvienības valdes priekšsēdētāju tās dibināšanas brīdī tika ievēlēts Mārtiņš Bondars.[4] Tās valdē tika ievēlēti Ilgonis Leišavnieks no Vidzemes partijas un Dainis Liepiņš no Reģionu alianses.

2014. gada martā apvienības biedru skaits sasniedza 700.[4] Latvijas Reģionu apvienības augstākās lēmējinstitūcijas Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs bija Andrejs Ence.

Apvienība kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur tā ieguva 2,49% balsu, nepārvarot 5% barjeru un neiekļūstot Eiropas Parlamentā.12. Saeimas vēlēšanās Latvijas Reģionu apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts bija Mārtiņš Bondars.[5] Ar 6,66% balsu Latvijas Reģionu apvienība tika ievēlēta parlamentā, kur ieguva astoņas deputātu vietas. Latvijas Reģionu apvienību 12. Saeimā pārstāvēja Varis Krūmiņš,[6] Rihards Melgailis,[7] Nellija Kleinberga, Juris Viļums, Jānis Ruks, Inga Bite un Mārtiņš Šics. Par Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju tika ievēlēta N. Kleinberga,[8] bet par priekšsēdētāja vietniekiem M. Šics un J. Viļums. LRA darbam Centrālajā vēlēšanu komisijā izvirzīja Valdi Verneru, kuru Saeima 2015. gada 5. novembrī ar 82 balsīm par ievēlēja par komisijas locekli.[9]

2015. gada nogalē Latvijas Reģionu apvienības valde tika paplašināta, un tajā tika ievēlēti Jānis Vilnītis no Reģionu alianses un Aivars Fomins no Vidzemes partijas.[10]

2017. gada februārī apvienība izplatīja paziņojumu, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā tā veidos kopīgu sarakstu ar partiju "Latvijas attīstībai".[11] Par Rīgas mēra amata kandidātu tika izvirzīts Mārtiņš Bondars.[12]

13. Saeimas vēlēšanās apvienība nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 4,15% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 25 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.[13]

Partija (kopš 2020)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 22. augustā, iesaistīto partiju amatpersonām parakstot reorganizācijas dokumentus un veicot balsojumu, "Reģionu alianse" apvienojās ar partiju "Ogres novadam" un pārtapa partijā "Latvijas Reģionu apvienība". Vidzemes partija un apvienībā esošās biedrības palika sadarbības partneru statusā.[3]

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, 2022. gada maijā LRA paziņoja par kopīga saraksta veidošanu ar no Zaļo un Zemnieku savienības aizgājušajām Latvijas Zaļo partiju un Liepājas partiju, kā arī ar vēl netapušo būvuzņēmēja Ulda Pīlēna politisko biedrību. Biedrību ar nosaukumu “Apvienotais Latvijas saraksts” izveidoja 1. jūlijā.[14] Kā iespējamie vēlēšanu saraksta nosaukumi tika minēti "Latvijas apvienotais saraksts" un "Reģionu Spēks"[15] (šo nosaukumu 2021. gada janvārī pieņēma bijusī LRA apvienība).[16] 1. oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās apvienība "Apvienotais saraksts" saņēma augstu vēlētāju atbalstu un iekļuva 14. Saeimā, kurā darbojas arī LRA pārstāvji.

Dalība vēlēšanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeima

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 6,66
8 / 100
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 4,15
0 / 100
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 11,01
15 / 100
 AS sarakstā

Eiropas Parlaments

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2,49
0 / 8
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 4,98
0 / 8

Pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas domes vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2017. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas 13,66
9 / 60
 Kopā ar "Latvijas attīstībai"
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 9,64
7 / 60
 Kopā ar Nacionālo apvienību

Pārējās pašvaldības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis Procenti
Siguldas novads 5078 55,73%
12 / 19
 Kopā ar Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Zaļo partiju
Madonas novads 3646 41,54%
8 / 19
 Kopā ar Latvijas Zemnieku savienību
Tukuma novads 4533 37,99%
8 / 19
Limbažu novads 3733 44,58%
7 / 15
Ādažu novads 3321 48,36%
6 / 15
Saulkrastu novads 1066 32,33%
6 / 15
Ventspils novads 977 33,25%
5 / 15
Liepāja 5519 30,92%
5 / 15
Mārupes novads 1870 23,37%
5 / 19
Rēzekne 1338 19,27%
3 / 13
 Kopā ar Jauno Vienotību, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zaļo partiju un Latgales partiju
Salaspils novads 859 18,29%
3 / 15
 Kopā ar Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Zemnieku savienību
Gulbenes novads 844 17,70%
3 / 15
Preiļu novads 1114 16,88%
3 / 15
 Kopā ar Apvienību Iedzīvotāji un Jauno konservatīvo partiju
Dobeles novads 1135 16,08%
3 / 19
Ķekavas novads 1173 15,30%
3 / 19
Dienvidkurzemes novads 1466 15,16%
3 / 19
Jelgavas novads 997 14,53%
3 / 19
Ventspils 1222 14,55%
2 / 13
 Kopā ar Jauno Vienotību
Smiltenes novads 625 11,47%
2 / 15
 Kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību
Bauskas novads 995 11,20%
2 / 19
Līvānu novads 327 10,60%
2 / 15
Krāslavas novads 619 10,58%
2 / 15
Alūksnes novads 467 10,53%
2 / 15
 Kopā ar Vidzemes partiju
Varakļānu novads 149 9,86%
2 / 15
 Kopā ar Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Ogres novads 1553 8,99%
2 / 23
Rēzeknes novads 509 7,88%
2 / 19
 Kopā ar Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Jelgava 881 7,58%
1 / 15
Jēkabpils novads 788 6,99%
1 / 19
 Kopā ar Vienotību
Ropažu novads 513 6,78%
1 / 19
Augšdaugavas novads 233 3,88%
0 / 15
 Kopā ar Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jauno konservatīvo partiju
Cēsu novads 247 1,95%
0 / 19
Jūrmala 116 0,8%
0 / 15

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2025-03-20.
  2. ↑ «Par mums». Latvijasregionuapvieniba.lv. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā». lsm.lv. 2020. gada 22. augustā. Skatīts: 2020. gada 30. augustā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Latvijas Reģionu apvienību vadīs Bondars». Diena.lv. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijā.
  5. ↑ «"Reģionu Alianse" par premjera kandidātu izvirza Bondaru». Delfi.lv. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijā.
  6. ↑ «Bondara vietā Saeimā sēdīsies basketbola treneris Varis Krūmiņš». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
  7. ↑ Deputāta mandātu zaudējušā Liepiņa vietā Saeimā strādās Rihards Melgailis
  8. ↑ «Sveicam LRA Saeimas frakcijas vadītājas amatā ievēlēto Nelliju Kleinbergu!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. septembrī. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijā.
  9. ↑ «CVK locekļa amatā ievēl Valdi Verneru». www.diena.lv. Skatīts: 2022-06-29.
  10. ↑ Latvijas Reģionu apvienība. Partijas valde.
  11. ↑ «Reģionu apvienība un "Latvijas attīstībai" par varu Rīgā cīnīsies kopā». lsm.lv. 2017. gada 1. februārī. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijā.
  12. ↑ Madara Līcīte. «Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars». lsm.lv, 2017. gada 15. februārī. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijā.
  13. ↑ «Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2020-07-30.
  14. ↑ «Piektdien dibinās Pīlēna iniciēto biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts”». liepajniekiem.lv (latviešu). 2022-06-28. Skatīts: 2022-06-29.
  15. ↑ «Latvian Green Party leaves Union of Greens and Parties». Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia (en-US). 2022-06-13. Skatīts: 2022-06-29.
  16. ↑ LURSOFT. «Reģionu Spēks, 50008221771, Iepriekšējie nosaukumi». Lursoft (latviešu), 2022-06-29. Skatīts: 2022-06-29.
12. Saeima (2014—2018)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 nepietiekoša deputātu skaita dēļ sasaukuma otrajā pusē frakcija nepastāvēja
  • 2 bija izstājušies vai izslēgti no partijas "Vienotība", bet turpināja darboties Saeimas frakcijā
  • 3 ievēlēts no partijas "No sirds Latvijai"
  • 4 ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības
  • 5 ievēlēts no Nacionālās apvienības
  • 6 ievēlēts no partijas "Vienotība"
Saeimā pārstāvētās partijas
Reģionālās partijas
Citas partijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Reģionu_apvienība&oldid=4297355"