Pāriet uz saturu

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
← 2017 2021. gada 5. jūnijā 11.09.2021 →
Nobalsojuši 34,01%
Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.

     Zaļo un Zemnieku savienība
     Latvijas Zemnieku savienība
     Latvijas Zaļā partija
     Latvijas Reģionu apvienība
     Nacionālā apvienība
     Jaunā Vienotība
     Saskaņa
     Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
     Latvijas attīstībai
     Reģionālas nozīmes partijas un nelielās partijas
     Vēlēšanas nenotika vai tika pārceltas

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas notika 5. jūnijā. Domes vēlēja 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 valstspilsētās un 34 novados. Vēlēšanas organizēja Centrālā vēlēšanu komisija.

Kandidātu raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimums, izglītība, pilsonība

[labot | labot pirmkodu]

Vēlēšanās tika pieteikti 5448 kandidāti — 3354 (61,6%) vīrieši un 2094 (38,4%) sievietes 318 sarakstos. Augstākā izglītība bija 3807 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1091 (20,0%) kandidātiem, pamatizglītība — 52 (1,0%) kandidātiem, bet 498 (9,1%) kandidāti savu izglītības pakāpi nebija norādījuši. 5444 (99,9%) bija Latvijas Republikas pilsonība, trim kandidātiem — ASV pilsonība, un diviem — Lietuvas pilsonība. Vēlēšanās kandidēja arī pa vienam Krievijas Federācijas, Bulgārijas, Īrijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.[1] Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija Hosams Abu Meri, bet persona ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto valstu dubultpilsonību bija Viktorija Anna Graudiņa.

Vecums

[labot | labot pirmkodu]

Desmit jeb 0,2% kandidātiem bija 18 gadu, 10 jeb 0,2% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,1 gads. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 31—40 gadu grupa 1459 (26,1%), 41—50 gadu grupa 1377 (24,7%) un 51—60 gadu grupa 1414 (25,3%),[1] jaunākā kandidāte bija 2003. gadā dzimusī Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a klases skolniece Karina Isakova, kura kandidēja Jēkabpils novadā un kurai bija 18 gadu, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris Ilmārs Reinholds Drēziņš, kurš kandidēja Ādažu novadā un kuram bija 91 gads.[2]

Tautība

[labot | labot pirmkodu]

4313 (79,2%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 245 (4,5%) krievi, 38 (0,7%) poļi, 26 (0,5%) baltkrievi, 21 (0,4%) lietuvietis, 16 (0,3%) ukraiņi, 4 (0,1%) ebreji, 4 (0,1%) lībieši (līvi), 4 (0,1%) vācieši, kā arī 3 igauņi, 2 armēņi, 2 baškīri, 2 gruzīni, 1 bulgārs, 1 soms, 1 spānis un 1 tatārs. 764 (14,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[1]

Ievēlējamo deputātu skaits

[labot | labot pirmkodu]
Skaits Valstspilsēta/novads Komentāri[3]
23 Ogres novads Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju
19 Aizkraukles novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ķekavas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju
15 Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Ādažu novads, Balvu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Olaines novads, Preiļu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Ventspils novads Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu
13 Rēzekne, Ventspils Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju

Rezultāti

[labot | labot pirmkodu]
Vēlētāju aktivitāte[4]
Latvijas vēlēšanu apgabali Reģistrēto vēlētāju skaits
(balsstiesīgie)		 Nobalsojušie % no balsstiesīgajiem Derīgās zīmes % no nobalsojušajiem
Kurzemes vēlēšanu apgabals 183 83057 98431,5%57 41999,0%
Latgales vēlēšanu apgabals 175 87859 89234,1%59 23698,8%
Vidzemes vēlēšanu apgabals 395 123144 65636,6%143 29599,1%
Zemgales vēlēšanu apgabals 209 50865 41831,2%64 78199,0%
Rīgas vēlēšanu apgabals (vēlēšanas notika 2020. gadā)
Kopā 964 339327 95034,0%324 73199,0%

Novados neietilpstošās valstspilsētas

[labot | labot pirmkodu]
PašvaldībaUzvarētāji2. vieta3. vietaAts.
PartijaBalsis%PartijaBalsis%PartijaBalsis%
DaugavpilsSaskaņa749842,2% ▲Mūsu partija250614,12%Latgales partija/Latvijas attīstībai235113,25%[4]
JelgavaZZS374632,27%▼Jaunā Vienotība157313,55%Nacionālā apvienība144512,45%[4]
JūrmalaZZS732750,56% ▲Nacionālā apvienība169211,67%Saskaņa14089,72%[4]
LiepājaLiepājas partija551941,19% ▲LRA414330,92%Saskaņa158311,81%[4]
RēzekneSaskaņa438763,19% ▲Nacionālā apvienība/Latvijas Zaļā partija
Jaunā Vienotība/Latvijas Reģionu apvienība/
Latgales partija		133819,27%Jaunā konservatīvā partija6339,12%[4]
VentspilsLatvijai un Ventspilij456254,32% ▼Jaunā Vienotība/LRA122214,55%Latvijas attīstībai98811,76%[4]

Novadi

[labot | labot pirmkodu]
PašvaldībaUzvarētāji2. vieta3. vietaAts.
PartijaBalsis%PartijaBalsis%PartijaBalsis%
Aizkraukles novadsLatvijas attīstībai/Vidzemes partija345944,85%Nacionālā apvienība157920,47%Apvienība Iedzīvotāji6938,99%[4]
Alūksnes novadsZZS103423,33%Jaunā Vienotība102223,05%JKP94321,27%[4]
Augšdaugavas novadsDaugavpils novada partija263143,82%Latgales partija128321,37%Latvijas Zemnieku savienība106217,69%[4]
Ādažu novadsLRA270144,36%LZS147224,17%Jaunā konservatīvā partija68411,23%[4]
Balvu novadsLatgales partija272240,48%LZS120317,89%Latvijas Zaļā partija78711,7%[4]
Bauskas novadsNacionālā apvienība421347,41%Latvijas attīstībai111212,51%LRA99511,2%[4]
Cēsu novadsJaunā Vienotība576645,43%LZS148111,67%Vidzemes partija142911,26%[4]
Dienvidkurzemes novadsZZS424143,84%Nacionālā apvienība248925,73%Latvijas Reģionu apvienība146615,16%[4]
Dobeles novadsZZS311944,19%Nacionālā apvienība129318,32%Latvijas Reģionu apvienība113516,08%[4]
Gulbenes novadsLatvijas attīstībai107717,8%ZZS90716,29%Latvijas Reģionu apvienība84415,16%[4]
Jelgavas novadsLZS208430,37%LRA99714,53%Latvijas Zaļā partija88012,82%[4]
Jēkabpils novadsLatvijas attīstībai237021,01%Latvijas Zaļā partija198917,63%Apvienība Iedzīvotāji113010,02%[4]
Krāslavas novadsLatvijas Zemnieku savienība302851,74%Saskaņa71912,29%Latvijas Reģionu apvienība61910,58%[4]
Kuldīgas novadsKuldīgas novadam365449,7%ZZS98113,34%Latvijas attīstībai93912,77%[4]
Ķekavas novadsJaunā Vienotība184924,12%Latvijas attīstībai/Izaugsme154320,13%Latvijas Reģionu apvienība117315,3%[4]
Limbažu novadsLatvijas Reģionu apvienība373344,58%ZZS189622,64%Vidzemes partija8079,64%[4]
Līvānu novadsLatvijas attīstībai186560,47%ZZS51916,83%Saskaņa34311,12%[4]
Ludzas novadsZZS332148,36%Latgales partija222232,36%Saskaņa79711,61%[4]
Madonas novadsLatvijas Reģionu apvienība/ZZS364641,54%Jaunā Vienotība154917,65%Nacionālā apvienība117613,4%[4]
Mārupes novadsLRA187023,37%ZZS168421,05%Latvijas attīstībai136017%[4]
Ogres novadsNacionālā apvienība/LZS/LZP845048,94%Jaunā Vienotība16079,31%Latvijas Reģionu apvienība15538,99%[4]
Olaines novadsLSDSP206555,59%Saskaņa39710,69%Latvijas attīstībai3409,15%[4]
Preiļu novadsLatgales partija/Jaunā Vienotība142321,56%Nacionālā apvienība112317,02%Apvienība Iedzīvotāji/Latvijas Reģionu apvienība/Jaunā konservatīvā partija111416,88%[4]
Rēzeknes novadsBalsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās
Ropažu novadsLatvijas attīstībai239831,72%LZS79210,47%Nacionālā apvienība6578,69%[4]
Salaspils novadsJaunā Vienotība221947,25%Nacionālā apvienība85918,29%Latvijas Zaļā partija81417,33%[4]
Saldus novadsLatvijas Zaļā partija285540,13%LZS108015,18%Nacionālā apvienība100314,1%[4]
Saulkrastu novadsLatvijas Reģionu apvienība106632,33%Latvijas Zaļā partija85826,02%Nacionālā apvienība/Jaunā konservatīvā partija50715,38%[4]
Siguldas novadsNacionālā apvienība/,
Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas Zaļā partija		507655,77%Latvijas Zemnieku savienība109111,99%Jaunā Vienotība91810,09%[4]
Smiltenes novadsNacionālā apvienība175032,12%Latvijas attīstībai142126,08%Progresīvie68312,53%[4]
Talsu novadsNacionālā apvienība198021,83%Mēs - Talsiem un novadam168918,62%Jaunā Vienotība147116,22%[4]
Tukuma novadsLatvijas Reģionu apvienība453337,39%Latvijas Zaļā partija185015,5%Tukuma pilsētai un novadam138411,6%[4]
Valkas novadsVidzemes partija,
Latvijas attīstībai		131453,13%Jaunā Vienotība,
LZS		79031,95%Nacionālā apvienība32513,14%[4]
Valmieras novadsValmierai un Vidzemei863655,02%LZS267517,04%Nacionālā apvienība178511,37%[4]
Varakļānu novadsBalsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās
Ventspils novadsZZS116839,75%LRA97733,25%Nacionālā apvienība76926,17%[4]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021
  2. ↑ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 31. martā.
  4. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2021 rezultāti

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2021._gada_Latvijas_pašvaldību_vēlēšanas&oldid=4302425"