12. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
2011 Valsts karogs: Latvija Nākamās
12. Saeimas vēlēšanas
2014. gada 4. oktobrī
Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
Nil Ushakov.jpg Laimdota Straujuma 2014.jpg Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg
Premjera amata kandidāts Nils Ušakovs Laimdota Straujuma Raimonds Vējonis
Partija Saskaņa Vienotība Zaļo un zemnieku savienība
Pēdējās vēlēšanās 31 20 13
Vietas iepriekš 28 17 13
Vietas pēc 24 23 21
Vietu izmaiņas 7 3 8
Balsis 209 885 199 535 178 212
Procenti 23% 21,87% 19,53%
Nosliece 19,25% 15,66% 59,18%

Ministru prezidents
Laimdota Straujuma
Vienotība

← 201112. Saeimas vēlēšanu rezultāti
 %
30
20
10
0
23,0
21,9
19,5
16,6
6,9
6,7
1,6
1,2
2,6
Pār.

12. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2014. gada 4. oktobrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Kopumā vēlēšanās startēja 13 partijas (kopumā 1156 deputātu kandidāti).[1]

Kopējais balstiesīgo skaits bija 1 552 235 cilvēki. Balsošana notika 953 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 98 vēlēšanu iecirkņos 41 citā valstī.[2] Trīs dienas pirms vēlēšanām bija iespējams nodod balsi glabāšanā. Tas bija iespējams 61 iecirknī 38 pašvaldībās.[2] Šo iespēju bija izmantojuši 30 371 jeb aptuveni 2% balsstiesīgo.[2]

Vislielāko balsu skaitu ieguva partija "Saskaņa" (209 885 balsis), iegūstot 24 mandātus Saeimā. Tika ievēlēti vēl pieci saraksti — "Vienotība" (23 vietas), Zaļo un zemnieku savienība (21 vieta), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (17 vietas), Latvijas Reģionu apvienība (8 vietas) un "No sirds Latvijai" (7 vietas).

Kandidātu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no 16. jūlija līdz 5. augustam.[3]

Nr. Saraksts Reģistrācija
1 "SUVERENITĀTE" 18.07.
2 "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 25.07.
3 Partija "VIENOTĪBA" 31.07.
4 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 31.07.
5 Zaļo un Zemnieku savienība 31.07.
6 "Latvijas Krievu savienība" 06.08.
7 "POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME" 06.08.
8 No sirds Latvijai 06.08.
9 Partija "Vienoti Latvijai" 06.08.
10 "Latvijas attīstībai" 06.08.
11 Latvijas Reģionu Apvienība 06.08.
12 Jaunā konservatīvā partija 06.08.
13 Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" 06.08.

Saraksti un to līderi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Saraksts Līderi
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 "Latvijas attīstībai" Juris Pūce Einars Repše Edgars Jaunups Rihards Pīks Vladimirs Reskājs
2 "SUVERENITĀTE" Andris Orols Guntra Vīksna Dmitrijs Usins Normunds Vīrs Dainis Grabovskis
3 Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" Anrijs Aumalis Ieva Kantmane Kaspars Lazdāns Taiga Lasmane Dace Brimerberga
4 Partija "VIENOTĪBA" Edgars Rinkēvičs Laimdota Straujuma Anrijs Matīss Solvita Āboltiņa Jānis Reirs
5 "POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME" Maija Radziņa Andris Skride Roberts Kuzņerevičs Madara Stankuna Aija Jaunmuktāne
6 Partija "Vienoti Latvijai" Ainārs Šlesers Ivars Godmanis Jānis Jurkāns Jānis Straume Aigars Kalvītis
7 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Dace Melbārde Raivis Dzintars Inese Laizāne Gaidis Bērziņš Edvīns Šnore
8 Latvijas Reģionu Apvienība Mārtiņš Šics Mārtiņš Bondars Juris Viļums Nellija Kleinberga Dainis Liepiņš
9 Jaunā konservatīvā partija Jānis Bordāns Gundars Ābols Eva Mārtuža Krišjānis Feldmans Jānis Tomels
10 "Latvijas Krievu savienība" Miroslavs Mitrofanovs Aleksandrs Filejs Jurijs Zaicevs Elita Kosaka Ludmila Ušakova
11 "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija Jānis Urbanovičs Ivars Zariņš Andrejs Elksniņš Valērijs Agešins Krišjānis Peters
12 Zaļo un Zemnieku savienība Guntis Belēvičs Jānis Dūklavs Raimonds Vējonis Dana Reizniece-Ozola Augusts Brigmanis
13 No sirds Latvijai Inguna Sudraba Gunārs Kūtris Silvija Šimfa Ringolds Balodis Aivars Meija

Prognozes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada septembra vidū "Latvijas Fakti" veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka par "Saskaņu" balsotu 21,8%, "Vienotību" – 11,8%, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 7,6 %, "No sirds Latvijai" – 7,3%, Nacionālo apvienību – 6,9% aptaujāto balsstiesīgo. "Latvijas Fakti" septembra beigās veiktās aptaujas datiem par "Saskaņu" balsotu 17,4%, "Vienotību" – 13,0%, ZZS – 10,5%, "No sirds Latvijai" – 9,9%, NA – 8,3% aptaujāto balsstiesīgo. Nebija izlēmuši 20,3% aptaujāto, bet 11,2% paziņoja, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās.[4]

Savukārt pēc pētījumu kompānijas SKDS oktobra sākumā veiktās aptaujas datiem par "Saskaņu" balsotu 18,4%, par "Vienotību" 11,9%, par ZZS 11,3%, par Nacionālo apvienību 9,3%, par partiju "No sirds Latvijai" 9,1%, par Latvijas Reģionu apvienību 3,6%, par "Latvijas Attīstībai" 1,7%, par Latvijas Krievu savienību 1,6%, par partiju "Vienoti Latvijai" 1%, par Jauno konservatīvo partiju 0,8%, par partiju "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām", par partiju "Suverenitāte" 0,1%, bet par partiju "Izaugsme" 0,1% respondentu. 17,7% norādīja, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsos, bet 12,7% atzina, ka balsot neies vispār.[5]

Toties vēlēšanu dienā LETA, "Latvijas Neatkarīgās televīzijas", Rīgas Stradiņa universitātes un SKDS veiktā vēlētāju aptauju pie vēlēšanu iecirkņiem pārsteidzošā veidā norādīja, ka 23,8% aptaujāto bija balsojuši par "Vienotību", 21,6% par "Saskaņu", 19,4% par ZZS, 18,5% par Nacionālo apvienību, 6% par Latvijas Reģionu apvienību un tikai 5,4% par partiju "No sirds Latvijai".[6]

Vēlētāju aktivitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nobalsojušo skaits
Teritorija Vēlētāju skaits līdz
8.00
 % līdz
12.00
 % līdz
16.00
 % līdz
20.00
 % Kopējā aktivitāte  %
Latvijā 1 552 235 21 254 1,4 329 123 21,2 610 915 39,4 859 708 55,4 912 660 58,8
Rīga 412 757 5782 1,4 86 534 20,9 184 563 44,7 269 493 65,3 287 691 69,7
Vidzeme 401 864 6355 1,6 96 876 24,0 177 280 44,1 239 632 59,6 253 055 63,0
Latgale 225 675 2954 1,3 46 477 20,3 75 869 33,6 99 024 43,9 106 043 47,0
Kurzeme 198 771 2853 1,4 46 679 23,3 83 884 42,2 109 157 54,9 116 110 58,4
Zemgale 225 675 3310 1,5 52 057 22,9 89 319 39,6 120 644 53,5 127 476 56,5

Vēlēšanu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[diskusija] – [izmainīt]
2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti
Partijas un apvienības Balsis % Deputātu vietas Izmaiņa
Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" 209 885 23% 24 −7
Partija "Vienotība" 199 535 21,87% 23 +3
Zaļo un Zemnieku savienība 178 212 19,53% 21 +8
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 151 568 16,61% 17 +3
No sirds Latvijai 62 521 6,85% 7 Jauna
Latvijas Reģionu apvienība 60 812 6,66% 8 Jauna
"Latvijas Krievu savienība" 14 390 1,58% 0 ±0
Partija "Vienoti Latvijai" 10 788 1,18% 0 Jauna
"Latvijas attīstībai" 8155 0,89% 0 Jauna
Jaunā konservatīvā partija 6389 0,7% 0 Jauna
Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" 1735 0,19% 0 ±0
"Politiskā partija Izaugsme" 1515 0,17% 0 Jauna
"Suverenitāte" 1033 0,11% 0 Jauna
Nederīga balss 6015
Kopā 912 553 100% 100
Aktivitāte: 58,85% (913 491 vēlētājs)
Avots: CVK

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Uz 12. Saeimu kandidēs 1156 cilvēki». LSM.lv. 2014. gada 5. augustā. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā vēruši durvis». Diena.lv. 2014. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.
  3. «12.Saeimas vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
  4. Jaunākie reitingi: līderos 'Saskaņa' un 'Vienotība'; konkurenti tuvojas www.DELFI.lv, 2014. gada 30. septembrī
  5. SKDS: izredzes iekļūt Saeimā ir piecām partijām BNS, 2014. gada 2. oktobrī
  6. Vēlētāju aptauja liecina, ka uzvarējusi 'Vienotība' (Teksta tiešraide) www.DELFI.lv, 2014. gada 4. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]