Jānis Biksons

Jānis Biksons Иван Биксон Personīgā informācija Dzimis 1885. gada 20. novembrī Ēdoles pagasts, Ventspils apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1939. gada 10. februārī (53 gadu vecumā) Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Baltkrievija)

Militārais dienests Dienesta laiks 1918—1934 Valsts KSFPR PSRS Struktūra čeka—GPU—OGPU—NKVD Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis (1923) "VĀK—AVPP goda darbinieks (V)" (1928)

Jānis Biksons (krievu: Иван Михайлович Биксон; 1885—1939) bija latviešu revolucionārs, čekists, tiesnesis.

Dzīvesgājums

Piedzimis 1885. gadā Ēdoles pagastā. 1895. gadā pabeidzis divu klašu pagastskolu, no 1896. gada bija māceklis celtniecībā un mājamatniecības atslēdznieka māceklis. Pabeidzis četras klases Liepājas pilsētas skolā, un 1906. gadā kā eksterns nokārtoja reālskolas noslēguma eksāmenus. Kopš 1903. gada strādāja par atslēdznieku Bekera kuģubūvētavā, Liepājā, kopš 1905. gada bija kuģubūvētavas padomes rajona kasieris. 1905. gada septembrī piedalījās uzbrukumā Rīgas Centrālcietumam. Kopš 1906. gada bija pagrīdes Strādnieku deputātu padomes Liepājas pilsētas izpildkomitejas loceklis, izpildkomitejas rajona ieroču pārzinis. 1906. gadā pēc policijas pieprasījuma atlaists no darba kuģubūvētavā, bija bezdarbnieks, tajā pašā gadā arestēts. 1908. vai 1909. gadā pagaidu karatiesa Rīgā piesprieda J. Biksonam nāvessodu, kas aizstāts ar beztermiņa katorgu. 1908.—1909. gadā atradās ieslodzījumā Liepājas, Jelgavas, Rīgas cietumos, pēc tam ieslodzīts Orlas katorgas cietuma vieninieka kamerā. Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

No 1917. gada marta — Orlas pilsētas Strādnieku un kareivju deputātu padomes loceklis, no aprīļa — atslēdznieks Maskavas Cindaļa rūpnīcas granātu nodaļā, pēc tam šīs rūpnīcas komitejas loceklis un Sarkanās gvardes vienības simta komandieris (sotņiks). Bija Maskavas Zamoskvorečjes rajona Sarkanās gvardes štāba loceklis. No 1918. gada februāra — Zamoskvorečjes rajona kara komisariāta kasieris, priekšnieka vietnieks un apgādes priekšnieks.

Kopš 1918. gada novembra strādāja Viskrievijas Ārkārtas komisijas (ĀK) iestādēs, sākumā bija Zamoskvorečjes rajona ĀK Kontrrevolūcijas apkarošanas nodaļas pārzinis. Līdzās tam 1918.—1919. gadā bija KK(b)P Zamoskvorečjes rajona komitejas loceklis, izmeklēšanas komisijas loceklis, Maskavas izpildkomitejas Zamoskvorečjes rajona Administratīvās nodaļas un milicijas priekšnieks. Pēc tam ieņēma šādus amatus ĀK, tās pēctecīgajās iestādēs un citās struktūrās:

• Poltavas guberņas ĀK priekšsēdētāja vietnieks un tās Slepeni operatīvās nodaļas priekšnieks (no 1919. gada novembra);
• Doņeckas guberņas ĀK pr-js un pr-ja pienākumu izpildītājs (1920—1921);
• Čerņigovas guberņas ĀK pr-js (no 1921. gada februāra);
• Volīnijas guberņas ĀK pr-js (no 1922. gada februāra);
• Valsts politiskās pārvaldes (VPP) Volīnijas guberņas nodaļas pr-ks (no 1922. gada marta);
• VPP Labā krasta Ukrainas pilnvarotā pārstāvja vietnieks un VVP Labā krasta Ukrainas Pilnvarotās pārstāvniecības Slepeni operatīvās nodaļas pr-ks (no 1922. gada aprīļa);
• VPP Fergānas apgabala nodaļas pr-ks un Fergānas apgabala karaspēka Īpašās nodaļas pr-ks (no 1923. gada marta līdz 1924. gada novembrim);
• Uzbekijas PSR VPP pr-js (no 1924. gada decembra);
• Apvienotās VPP Tambovas guberņas nodaļas pr-ks (no 1927. gada marta);
• AVPP Tambovas apriņķa nodaļas pr-ks (no 1928. gada augusta līdz 1930. gada oktobrim);
• AVPP Čuvašu apgabala nodaļas pr-ks (no 1930. gada novembrim);
• Ņižņijnovgorodas novada izpildkomitejas Milicijas un kriminālmeklēšanas pārvaldes pr-ks (no 1931. gada janvāra), vienlaikus arī AVPP Ņižņijnovgorodas novada pilnvarotā pārstāvja palīgs (no 1931. gada marta);
• AVPP Vidusāzijas labošanas darba nometņu pārvaldes pr-ka vietnieks (no 1931. gada augusta);
• AVPP Sibīrijas labošanas darba nometņu pārvaldes pr-ka palīgs, pēc tam (no 1931. gada oktobra līdz 1932. gada augustam) tās pr-ks;
• AVPP / Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) Mogiļovas operatīvā sektora pr-ks, 16. strēlnieku korpusa un 33. strēlnieku divīzijas Īpašās nodaļas pr-ks (no 1932. gada oktobra).

1934. gada oktobrī atvaļināts ar ieskaitīšanu sevišķajā IeTK rezervē. Kļuvis par Baltkrievijas PSR Augstākās tiesas (BPSR AT) speciālās kolēģijas priekšsēdētāju, pēc tam līdz 1938. gada novembrim bija BPSR AT priekšsēdētāja vietnieks, tad pensionējies un dzīvoja Minskā.

1939. gada 29. janvārī arestēts. Apsūdzēts darbā Latvijas izlūkdienesta labā. Nomiris 1939. gada 10. februārī Minskas cietumā. 1967. gadā Baltkrievijas kara apgabala Kara prokuratūra J. Biksonu reabilitēja.