Jānis Kaijaks

Jānis Kaijaks;
Dzimis	1952. gada 13. septembrī (72 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Nodarbošanās	aktieris, režisors, politiķis

Jānis Kaijaks (dzimis 1952. gada 13. septembrī Rīgā) ir latviešu režisors, aktieris, pedagogs, komponists un politiķis.

Biogrāfija

Dzimis 1952. gada 13. septembrī Rīgā. Tēvs Jānis Kaijaks seniors – komponists un diriģents, ilggadējais Operetes teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Māte – Biruta Kovaļonoka, ilggadējā Ogres Tautas teātra režisore un mākslinieciskā vadītāja.

Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas kora klasē, tomēr mācības pametis. Apguvis ģitārspēli. 1975. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultāti.

No 1975. līdz 2002. gadam bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris. Nozīmīgākās lomas: Orests L. Ģurko “Elektra, mana mīla” (1977), Filips Dž. Goldmena “Lauva ziemā” (1979), Andželo V. Šekspīra “Dots pret dotu” (1981), Tibalds V. Šekspīra “Romeo un Džuljeta” (1984), Tots Raiņa “Spēlēju, dancoju” (1990).

70. gados izveidojis mūzikas un dzejas programmu “Klavierkoncerts” ar Ojāra Vācieša dzeju (kopā ar V. Šoriņu, Z. Neimani, G. Vāgenheimu).

Stažējies pie režisora Arkādija Kaca. Režijas profesijā darbojas kopš 1992. gada, iestudējis gan dramatiskās izrādes, gan operetes. Kā režisors sadarbojies ar Liepājas teātri, Daugavpils teātri, Latvijas Nacionālo teātri un citiem teātriem. Strādājis par producentu Nacionālajā teātrī.^[1]

Kopš 90. gadiem ir Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas pasniedzējs runas kultūrā.

Kopš 2007. gada ir Ogres teātra galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs.^[2] Kopš 2019. gada ir Ogres Teātra studijas vadītājs un pedagogs. J. Kaijaka vadībā vadībā Ogres teātris piedzīvojis radošu izaugsmi, izveidojis stabilu, spēcīgu un daudzpusīgu aktieru ansambli un ieguvis atpazīstamību Latvijas kultūrvidē.

2021. gadā kandidējis 2021. gada Ogres novada domes vēlēšanās no Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK",
Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija kopīgā saraksta, no kuras arī iekļuva Ogres novada domē.

Iestudētās izrādes

F. Lehārs “Jautrā atraitne”, Operetes fonds, 2015
J. Jaunsudrabiņš “Ezermaļu krokodils”, Liepājas teātris, 2008
I. Kalmans “Cirka princese”, Operetes fonds, Rīgas cirks, 2007
Š. Pero “Pelnrušķīte”, Daugavpils teātris, 2007
J. Štrauss “Čigānu barons”, Rīgas Muzikālais teātris, 2007
I. Kalmans “Bajadēra”, Rīgas Muzikālais teātris, 2007
F. Lehārs “Grāfs fon Luksemburgs”, Rīgas Muzikālais teātris, 2006
I. Breģe “Dzīvais ūdens”, Lielā Ģilde, 2005
J. V. Mocarts “Dons Žuans”, īpaši Siguldas opermūzikas svētkiem, 2004
A. Lindgrena “Superdetektīvs Blūmkvists”, Latvijas Nacionālais teātris, 2003
A. Lindgrena “Pepija”, Latvijas Nacionālais teātris, 2002
Č. Dikenss “Sīkstulis”, Latvijas Nacionālais teātris, 1997
I. Kalmans “Silva”, Latvijas Naiconālā opera, 1996
G. Hauptmanis “Elga”, Latvijas Nacionālais teātris, 1995
U. Enkvists “Dūksnāja bērni”, Latvijas Nacionālais teātris, 1994
R. Štrauss “Salome”, vasaras izrāde pilsdrupās “Trīs ozoli” (Drei Eicho) Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, 1992
90. gados iesācis Ziemassvētku tematisko izrāžu tradīciju Latvijas Nacionālajā teātrī

Režijas darbi Ogres teātrī

S. Gitrī “Kvadriļa”, sagatavošanā
Ž. Galserāns “Kredīts”, sagatavošanā
Muzikāls uzvedums “Teātra karuselis”, 2024
J.O’Nīls “Garās dienas ceļš uz nakti”, 2024
B. Brehts “Puntila un Mati”, 2023
H. Ibsens “Sanatorija” (“Tautas ienaidnieks”), 2022
H. Gulbis “Olivers”, 2022
M. Stāraste “Ziemassvētku pasakas”, audiolasījumi, 2021
Ž. Kokto “Vakars ar Kokto” (“Cilvēka balss”, “Vienaldzīgais skaistulis”), 2021
J. Lada “Pasaka par paputējušo karaļvalsti”, virtuālā izrāde, 2021
K. Skalbes pasaku audiolasījumu cikls, 2021-2022
O’Henrijs “Gudro dāvana”, virtuālā izrāde, 2020
Ž. Dells, Ž. Sibleirass “Lai dzīvo Bušona!”, 2020
A. Kivirehks “Seši”, virtuālā izrāde, 2020
“Ziemassvētku stāsti”, 2019
P. Barijē, Ž. P. Gredī “Rītdiena ir tālu” (“Četrdesmit karāti”), 2019
A. Čehovs “Ivanovs”, 2018
R. Dāls “Matilde” (rež. J. Kaijaks), 2017
O. Vailds “Cik svarīgi būt nopietnam”, 2016
H. Ibsens “Bernika projekts”, 2015
A. Eglītis “Omartija kundze”, 2014
Moljērs “Skapēna blēdības”, 2013
Dž. Goldmens “Lauva ziemā”, 2012
F. Arnolds, E. Bahs “Taupības komisārs”, 2011
R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”, 2010
A. Kasona “Trešais vārds”, 2010
J. Hašeks “Šveiks”, 2008
L. Stumbre “Pāris – nepāris”, 2007
Moljērs “Dons Žuans”, 2006
R. Blaumanis, M. Tetere “Kā precas latvieši” (“Brīnumzālīte”), 2006
L. Stumbre “Aklā siena”, 2004
M. Zālīte “Zemes nodoklis”, 2004
V. Šekspīrs “Divpadsmitā nakts”, 2003
L. Stumbre “Suns”, 2001
R. Tomā “Lamatas”, 1988

Ogres teātra izrādēm komponētā oriģinālmūzika

B. Brehts “Puntila un Mati”, 2023
Ā. Alunāns “Skolotāja tupeles”, 1998
J. Ekholms “Ludvigs un Tutta”, 1996
A. Brigadere “Maija un Paija”, 1995
N. Vētra-Muižniece “Trīs labas lietas”, 1990
H. Gulbis “Aijā, žūžū, bērns kā lācis”, 1988
V. Šuļžiks “Brēmenes muzikanti”, 1981

Saņemtie apbalvojumi

Latvijas Republikas Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance) (2021)
“Ogres goda pilsonis” (2019)
Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada režisors” par Ogres teātra izrādi “Ivanovs” (2018)
Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada izrāde 2018” (A. Čehovs “Ivanovs”)
Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada režisors” par Ogres teātra izrādi “Cik svarīgi būt nopietnam” (2016)
Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada izrāde 2016” (O. Vailds “Cik svarīgi būt nopietnam”)
Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada režisors” par Ogres teātra izrādi “Bernika projekts” (2015)
Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada izrāde 2015” (H. Ibsens “Bernika projekts”)
Latvijas Nacionālā kultūras centra Rīgas reģiona skates diploms par iestudējuma Moljērs “Dons Žuans” režiju (2009)
“Gada ogrēnietis” (2006)
Latvijas teātra Gada balva “Spēlmaņu nakts” kategorijā “Labākā izrāde bērniem un pusaudžiem” par izrādi “Pepija” Latvijas Nacionālajā teātrī (2002)

Atsauces

↑ «Dziedošajam aktierim Jānim Kaijakam - 65!». Latvijas Radio. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. novembrī. Skatīts: 2018. gada 2. jūlijā.
↑ «Jānis Kaijaks». ogresteatris.lv. Skatīts: 2020. gada 29. decembrī.

Ārējās saites

Jānis Kaijaks izrades.lv

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Dziedošajam aktierim Jānim Kaijakam - 65!». Latvijas Radio. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. novembrī. Skatīts: 2018. gada 2. jūlijā.

[2] «Jānis Kaijaks». ogresteatris.lv. Skatīts: 2020. gada 29. decembrī.

[1]

[2]