Pāriet uz saturu

Latvijas attīstībai

Vikipēdijas lapa
Latvijas attīstībai
Dibinātājs Einars Repše
Priekšsēdētājs Juris Pūce
Dibināta 2013. gada 15. decembris
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2026) 702▲[1]
Ideoloģija klasiskais liberālisms[2]
Eiropas filiāles Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)
Daļa no PLI
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
1 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
0 / 60
Vadītās pašvaldības
6 / 42
Mājaslapa
www.attistibai.lv

Latvijas attīstībai ir 2013. gada 15. decembrī dibināta[3] klasiski liberāla politiskā partija Latvijā.[4] Partija ir dibināta pēc bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes iniciatīvas.[5] 2012. gada martā tika dibināta biedrība "Latvijas attīstībai",[6] kas 2013. gada decembrī pārtapa par diskusiju platformu "Latvijas nākotnes forums". Partijas priekšsēdētājs no 2015. gada bija Juris Pūce,[7] kurš reputācijas skandāla rezultātā darbību apturējis un šobrīd partijai ir trīs līdzpriekšsēdētāji. Partija ir iesaistījusies apvienībā PLI (agrāk—"Attīstībai/Par!") kopā ar partijām "Kustība Par!" un "Izaugsme". Pēc iekļūšanas 13. Saeimā un darbošanās Krišjāņa Kariņa valdībā, 14. Saeimas vēlēšanās sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Partija "Latvijas attīstībai" dibināta 2013. gada 15. decembrī kā labēji konservatīva partija, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Einars Repše.

Partijas "Latvijas attīstībai" pirmās vēlēšanas bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā. Par partiju nobalsoja 9421 balsstiesīgais (2,12%).[8] 12. Saeimas vēlēšanās partija "Latvijas attīstībai" piedalījās ar 100 kandidātiem. Par partiju nobalsoja 8156 (0,89%) balsstiesīgo.

2014. gadā "Latvijas attīstībai" pievienojās Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībai (ALDE).[9]

2014. gada 29. novembrī par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Pūce. Līdz ar jaunā valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu notika partijas ideoloģiskā virziena maiņa uz liberālismu.[10]

2017. gada februārī partija paziņoja, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā tā veidos kopīgu sarakstu ar Latvijas Reģionu apvienību.[11] Par Rīgas mēra amata kandidātu tika izvirzīts LRA pārstāvis Mārtiņš Bondars.[12]

2018. gada oktobrī partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietvaros piedalījās 13. Saeimas vēlēšanas. Kopīgais saraksts ir ieguva 13 no 100 vietām.[13]

2019. gada maijā partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietvaros piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. No kopīgā saraksta par Eiropas Parlamenta deputātu tika ievēlēts Ivars Ijabs.[14]

2018. gada 24. novembrī uz laiku līdz 2020. gada 23. novembrim par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts J. Pūce, valdē uz šo laika periodu tika ievēlēti trīs 13. Saeimas deputāti — Artūrs Toms Plešs, M. Bondars, Inese Ikstena, trīs Rīgas domes deputāti — Viesturs Zeps, Andris Bačkurs, Māris Mičerevskis, Bauskas novada domes deputāte Kristīne Kazāka, kā arī Edgars Jaunups, Viesturs Liepkalns, Jeļena Jesajana, Laila Spaliņa, Ilze Grīnberga, Māra Ose-Kuišele un Sergejs Akuličs.[15]

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās apvienība "Attīstībai/Par!" nepārvarēja 5% barjeru, paliekot vien 0,03% zem tās, un neiekļuva Saeimā. Pēc rezultātu paziņošanas "Latvijas attīstībai" pārstāvošais Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par aktīvās politikas pamešanu.

2022. gada 10. decembrī par līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Artis Pabriks, Ivars Ijābs un Juris Pūce. Savukārt, valdē tika ievēlēti Mārupes novada domes deputāts Aivars Osītis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Cēsu novada domes deputāte Elīna Stapulone, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Gulbenes novada domes deputāts Normunds Mazūrs, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps un partijas jauniešu nodaļas pārstāve Katrīna Ruzaiķe.[16]

2022. gada 12. decembrī Rīgas domes frakcija Par!/Progresīvie nolēmusi pārtraukt sadarbību ar "Latvijas attīstībai" pārstāvošajiem trīs deputātiem, atsaucoties uz LA frakcijas vadītāja paziņojumu, ka frakcija atsakās turpināt darbu Rīgas domes koalīcijā.[17] Savukārt jau 13. decembrī "Latvijas attīstībai" Rīgas domes deputāti frakcijas sēdē nolēmuši, ka turpmāk neatbalstīs Rīgas mēru Martiņu Staķi.[18]

Vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 0,89
0 / 100
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 12,04
13 / 100
 Kā apvienība Attīstībai/Par!
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 4,97
0 / 100
 Kā apvienība Attīstībai/Par!
2026. 15. Saeimas vēlēšanas 2,18
0 / 100

Par deputātiem 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta tika ievēlēti pieci "Latvijas attīstībai" pārstāvji: Juris Pūce, Mārtiņš Bondars, Inese Ikstena, Artūrs Toms Plešs un Dace Rukšāne.

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2014. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2,12
0 / 8
2019. 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas 12,25
1 / 8
 Kā apvienība Attīstībai/Par!
2024. 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas 9,36
1 / 9

Pašvaldību vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]

Rīgas domes vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2017. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas 13,66
9 / 60
 Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 26,16
18 / 60
 "Attīstībai/Par!, Progresīvie" kopējā sarakstā
2025. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas 4,23
0 / 60

Par deputātiem 2017. gada pašvaldību vēlēšanās no kopīgā saraksta Rīgas domē ievēlēti Juris Pūce, Mārtiņš Bondars, Anete Jēkabsone-Žogota, Andrejs Žagars, Māris Mičerevskis, Viesturs Zeps, Ansis Ansbergs, Iveta Ratinīka.

Par deputātiem 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās no kopīgā saraksta ievēlēti Anete Jēkabsone-Žogota, Māris Mičerevskis (izstājies no partijas), Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka.

Pārējās pašvaldības

[labot | labot pirmkodu]
Skatīt arī: 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis Procenti
Preiļu novads 3190 48,97%
9 / 15
 Kopā ar Latgales partiju un Jauno Vienotību
Aizkraukles novads 3260 37,36%
6 / 15
 Kopā ar Vidzemes partiju
Gulbenes novads 2180 35,79%
6 / 15
Ropažu novads 3966 34,91%
7 / 19
 Kopā ar Nacionālo apvienību
Cēsu novads 5025 31,86%
7 / 19
 Kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, Vidzemes partiju un Latvijas Reģionu apvienību
Madonas novads 3459 30,96%
6 / 19
 Kopā ar Izaugsmi
Olaines novads 1666 29,66%
5 / 15
Mārupes novads 3828 29,41%
6 / 19
Talsu novads 3424 28,63%
6 / 19
 Kopā ar Talsu novada attīstībai
Līvānu novads 1009 26,51%
5 / 15
 Kopā ar Nacionālo apvienību un Jauno Vienotību
Valkas novads 692 23,04%
4 / 15
 Kopā ar Latvijas Zemnieku savienību
Ķekavas novads 2125 18,10%
4 / 19
 Kopā ar Izaugsmi
Rēzekne 1789 17,59%
3 / 13
 Kopā ar Nacionālo apvienību un Jauno Vienotību
Bauskas novads 1821 14,27%
3 / 19
Rēzeknes novads 876 10,74%
2 / 15
Daugavpils 1601 6,88%
1 / 15
Balvu novads 401 5,75%
1 / 15
Jelgavas novads 518 4,96%
0 / 19
Alūksnes novads 261 4,81%
0 / 15
Siguldas novads 416 3,39%
0 / 19
[labot | labot pirmkodu]
"Latvijas attīstībai" sākotnējais logotips līdz 2016. gadam
"Latvijas attīstībai" sākotnējais logotips līdz 2016. gadam 
Logotips no 2016. līdz 2019. gadam
Logotips no 2016. līdz 2019. gadam 
Logotips līdz 2021. gadam
Logotips līdz 2021. gadam 
Logotips no 2021. līdz 2024. gadam
Logotips no 2021. līdz 2024. gadam 

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-31. Skatīts: 2025-03-13.
  2. ↑ «Par mums - Latvijas attīstībai» (latviešu). Skatīts: 2022-09-15.
  3. ↑ «Nodibina partiju Latvijas attīstībai». Attistibai.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. augustā. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
  4. ↑ «Partijas “Latvijas attīstībai” manifests». Latvijas attīstībai. 2014. gada 29. novembrī. Skatīts: 2015. gada 6. februārī.[novecojusi saite]
  5. ↑ «FOTO: Repši ievēl par partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētāju». Diena.lv. 2013. gada 15. decembrī. Skatīts: 2013. gada 19. decembrī.
  6. ↑ «Repše, Jaunups, Titavs un līdzšinējie 'Vienotības' atbalstītāji nodibina jaunu biedrību». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 19. decembrī.
  7. ↑ «Repši Latvijas attīstībai vadībā nomaina Juris Pūce». Diena.lv. 2015. gada 6. februārī. Skatīts: 2015. gada 6. februārī.
  8. ↑ Eiropas Parlamenta 2014 vēlēšanu rezultāti. cvk.lv. Atjaunināts: 2015. gada 27. aprīlī.
  9. ↑ «"Latvijas attīstībai" pievienojas Eiropas Liberāļu un demokrātu partijai». LETA. 2014. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 18. jūlijā.
  10. ↑ «Par “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Pūce». la.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-15.
  11. ↑ «Reģionu apvienība un «Latvijas attīstībai» par varu Rīgā cīnīsies kopā». lsm.lv. 2017. gada 1. februārī. Skatīts: 2017. gada 3. februārī.
  12. ↑ Madara Līcīte. «Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars». lsm.lv, 2017. gada 15. februārī. Skatīts: 2017. gada 21. februārī.
  13. ↑ «13. Saeimas vēlēšanas». sv2018.cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2019-10-07.
  14. ↑ «2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas». epv2019.cvk.lv. Skatīts: 2019-10-07.
  15. ↑ Pārvēlēta 'Latvijas attīstībai' valde, partiju turpinās vadīt Juris Pūce, DELFI, 2018. gada 24. novembris
  16. ↑ Pabriks, Ijabs un Pūce ievēlēti par partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājiem, attistibai.lv, 2022. gada 10. decembris
  17. ↑ «Rīgas domes «Par!/Progresīvo» frakcija paziņo par sadarbības pārtraukšanu ar frakciju «Latvijas attīstībai»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-14.
  18. ↑ ««Latvijas attīstībai» Rīgas domē vairs neatbalstīs Staķi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-14.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_attīstībai&oldid=4532523"