Jaunā Vienotība
| Jaunā Vienotība | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Evika Siliņa |
| Dibināta |
2011. gada 6. augustā Vienotība 2018. gada 23. aprīlī Jaunā Vienotība |
| Veidojusies no |
Vienotība Kuldīgas novadam Tukuma pilsētai un novadam Valmierai un Vidzemei Jēkabpils reģionālā partija |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
| Biedri (2024) | 3158▲[1] |
| Ideoloģija |
liberālais konservatīvisms, proeiropeisms[2] |
| Politiskā pozīcija | centriski labēja |
| Eiropas Parlamenta grupa | Eiropas Tautas partijas grupa |
| Oficiālās krāsas | zaļa |
| 14. Saeima |
25 / 100 |
| Eiroparlaments |
2 / 9 |
| Valdība |
8 / 15 |
| Rīgas dome |
9 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
8 / 43 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
|
| |
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja[2] partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju".[3] Līdz 2022. gadam ar apvienību sadarbojās arī Latgales partija. Partiju apvienība identificējas, kā liberāli konservatīva un ir Eiropas Tautas partijā.
13. Saeimas darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc 13. Saeimas vēlēšanām bija mazākā Saeimas frakcija, un visu 13. Saeimas sasaukumu pie varas bija Artura Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets. 14. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā, un A. K. Kariņš turpināja darbu kā Ministru prezidents, vadot savu otro valdību. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja 13. Saeimas vēlēšanās. Saraksta Ministru Prezidenta amata kandidāts bija Arturs Krišjānis Kariņš. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. 13. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus Saeimā. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) un Aldim Gobzemam (KPV LV) neizdevās izveidot valdību, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis Ministru Prezidenta amatam nominēja Arturu Krišjāni Kariņu. 2019. gada 23. janvārī, Saeima apstiprināja Kariņa Ministru kabinetu, "Jaunajai Vienotībai" iegūstot Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanšu ministra portfeļus valdībā.
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus Eiropas Parlamenta deputātu mandātus (ievēlēja Valdi Dombrovski, kura vietā stājās Inese Vaidere, un Sandru Kalnieti). Apvienība arī ieguva ES Komisāra portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.[4]
"Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā. 2022. gada 14. decembrī, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu Kariņa 2. Ministru kabinetam. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva Ministru prezidenta, ārlietu ministra, finanšu ministra, izglītības un zinātnes ministra, klimata un enerģētikas ministra, labklājības ministra un tieslietu ministra portfeļus.
Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.[5] 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas Ministru kabinetu. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa.
2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti).
Vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 6,69[6] | 8 / 100 |
|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 18,97[7] | 26 / 100 |
Eiroparlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 26,24 | 2 / 8 |
|
| 2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 25,09 | 2 / 9 |
Pašvaldību vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas domes vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 15,24 | 10 / 60 |
Ziedotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: Jānis Bergs, Arnis Vējš, Arvils Ašeradens, Dace Pūce, Normuds Bergs, Māris Kannenieks, Ainārs Ščipčinskis, Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, Olafs Berķis.[8]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-03-16.
- ↑ 2,0 2,1 «Parties and Elections in Europe». www.parties-and-elections.eu.
- ↑ «Jaunā Vienotība». Jaunā Vienotība. 2024. gada 29. aug.
- ↑ «Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”». tv3.lv. 2022. gada 22. aug.
- ↑ «Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-17.
- ↑ «13. Saeimas vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2021-10-11.
- ↑ «14. Saeimas vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ «Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas». KNAB. Skatīts: 2024-11-11.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||
