Jaunā Vienotība
| Jaunā Vienotība | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Dibināta |
2011. gada 6. augustā Vienotība 2018. gada 23. aprīlī Jaunā Vienotība |
| Veidojusies no |
Vienotība Kuldīgas novadam Tukuma pilsētai un novadam Valmierai un Vidzemei Jēkabpils reģionālā partija Latgales partija |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
| Biedri (2022) | 3145[1] |
| Ideoloģija |
liberālais konservatīvisms, proeiropeisms[2] |
| Politiskā pozīcija | centriski labēja |
| Eiropas Parlamenta grupa | Eiropas Tautas partijas grupa |
| Oficiālās krāsas | zaļa |
| 13. Saeima |
11 / 100 |
| Eiroparlaments |
2 / 8 |
| Valdība |
3 / 14 |
| Rīgas dome |
10 / 60 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
|
| |
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja[2] partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei", "Jēkabpils reģionālo partiju" un "Latgales partiju".[3] Partiju apvienība identificējas, kā liberāli konservatīva un ir Eiropas Tautas partijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja 13. Saeimas vēlēšanās. Saraksta Ministru Prezidenta amata kandidāts bija Arturs Krišjānis Kariņš. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē.
13. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus Saiemā. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) un Aldim Gobzemam (KPV LV) neizdevās izveidot valdību, Valsts Prezidents Raimondam Vējonim Ministru Prezidenta amatam nominēja Arturu Krišjāni Kariņu. 2019. gada 23. janvārī, Saeima apstiprināja Kariņa Ministru kabinetu, "Jaunajai Vienotībai" iegūstot Ministru Prezidenta, Ārlietu ministra un Finanšu ministra portfeļus valdībā.
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus Eiropas Parlamenta deputātu mandātus (ievēlēja Valdi Dombrovski, kura vietā stājās Inese Vaidere, un Sandru Kalnieti). Apvienība arī ieguva ES Komisāra portfeli, ko ieņēma Valdis Dombrovskis.
Dalība Saeimas vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti (no 100) | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 6,69[4] | 8 / 100 |
Eiropas Parlaments[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti (no 8) | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 26,24 | 2 / 8 |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām lsm.lv; 16. maijs, 2022
- ↑ 2,0 2,1 http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html
- ↑ https://jaunavienotiba.lv/
- ↑ «13. Saeimas vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2021-10-11.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||
| ||||||||||||||||||