Jānis Puriņš (pulkvedis)

Šis raksts ir par pulkvedi. Par citu personu ar šādu vārdu skatīt rakstu Jānis Puriņš.

Jānis Puriņš Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 25. aprīlī Mārsnēnu pagasts, Vidzemes guberņa, (tagad Latvija) Miris 1944. gadā (54—55 gadu vecumā) PSRS Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1910. — 1918. 1919. — 1940. 1941. — 1944. Valsts Krievijas Impērija Latvija Vācija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš. Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis

Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (1920).

Dzīvesgājums

Dzimis 1889. gada 25. aprīlī Mārsnēnu pagasta "Sakaiņos" lauksaimnieka Jāņa Puriņa ģimenē. Mācījās Raunas draudzes skolā un Valmieras pilsētas skolā. 1910. gada novembrī viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, dienēja Cēsu kara apriņķa priekšnieka pārvaldē, pēc tam Viļņas kara apgabala intendantūrā. Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā pārcelts uz 173., vēlāk 3. rezerves pulku Toropecā un Pēterhofā. No 1916. gada oktobra līdz 1917. gada februārim mācījās 1. Maskavas praporščiku skolā. Bija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka vada, pēc tam ložmetēju komandas komandieris līdz demobilizācijai 1918. gada martā.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada novembrī iestājās Cēsu brīvprātīgo rotā un kā rotas komandieris Latvijas brīvības cīņu sākumā piedalījās kaujās pret Sarkano armiju pie Āraišiem, Līgatnes un Ieriķiem, vēlāk atkāpās uz Kurzemi, kur piedalījās 1919. gada 16. janvāra kaujā pie Lielauces. 31. martā Puriņu iecēla par bataljona komandieri, pēc Rīgas ieņemšanas paaugstināja par pulkvežleitnantu un Rīgas nocietinātā rajona priekšnieku.

1919. gada jūnijā pulkvežleitnantu Puriņu nosūtīja uz Latgales fronti Lubānas un Atašienas apkaimē un 7. augustā iecēla par 2. Ventspils kājnieku pulka komandieri. 16. oktobrī viņu iecēla par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku. Vadīja divīzijas kaujas pret bermontiešiem Sēlijā un noturēja fronti pret Sarkano armiju gar Daugavas krastu. Latgales atbrīvošanas operācijas laikā Latvijas armijas vienības pulkvežleitnanta Puriņa vadībā ieņēma Latgales lielāko daļu. 1920. gada 13. augustā viņu apbalvoja Lāčplēša Kara ordeni par kauju vadīšanu Latgalē un par uzvarām kaujās pie Daugavpils un Rēzeknes atbrīvošanu un iecēla par ordeņa domes locekli.

1920. gada 29. septembrī Janis Puriņš atkāpās no Kurzemes divīzijas komandiera amata, bet palika 2. Ventspils kājnieku pulka komandiera amatā. 1925. gada 22. jūnijā viņu paaugstināja par pulkvedi. 1928. gada vidū viņu pārcēla uz Rīgas kara apriņķa pārvaldi. 1930. gadu beigās atkal pildīja pulka komandiera pienākumus, 1939. gadā atvaļināts no dienesta, dzīvoja tēva mājās Mārsnēnu pagasta Sakaiņos.

Otrā pasaules kara laikā bija Mārsnēnu, Liepas un Rankas pagastu komandants (1941-1944). 1944. gada 13. oktobrī padomju karavīri viņu apcietināja un 1944. gada 18. novembrī pēc 3. Baltijas flotes kara tribunāla sprieduma Jāni Puriņu ieslodzīja Rīgas 2. cietumā, kur viņš pazuda bez vēsts.

Apbalvojumi

• Lāčplēša Kara ordenis (1920)
• Polijas "Virtuti militari" ordenis
• Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķira