Jānis Sīlis (valodnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Sīlis
Sīlis prezentējot monogrāfiju "Trīs gadu desmiti Latvijas tulkojumzinātnē"
Sīlis prezentējot monogrāfiju "Trīs gadu desmiti Latvijas tulkojumzinātnē"
Personīgā informācija
Dzimis 1950. gada 19. jūlijā (70 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Darba vietas Ventspils Augstskola
Alma mater Latvijas Valsts universitāte (1973)

Dr. philol. Jānis Sīlis (dzimis 1950. gada 19. jūlijā Rīgā) ir latviešu valodnieks (anglists un tulkojumzinātnieks), daiļliteratūras tulkotājs un mutvārdu tulks, kā arī Ventspils Augstskolas profesors un vadošais pētnieks.

1997. gadā piedalījies Ventspils Augstskolas izveidē, izstrādājot Ventspils Augstskolas attīstības koncepciju un topošās Tulkošanas studiju fakultātes studiju programmu saturu, kā arī 14 gadus bijis šīs fakultātes dekāns. Latvijas Zinātnes padome piešķīra Jānim Sīlim eksperta tiesības zinātņu nozares “Valodniecība” visās apakšnozarēs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti angļu valodas pasniedzēja specialitātē un no 1973. gada darbojās kā Latvijas Valsts universitātes svešvalodu katedras pasniedzējs, vēlāk — Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes angļu filoloģijas katedras vecākais pasniedzējs. 1982. — gadā Vieszinātnieks Londonas Universitātes Angļu valodas izpētes nodaļā.

1975.—1978. gadā studējis Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes aspirantūrā. 1980. gadā piešķirta kvalifikācija "Filoloģijas zinātņu kandidāts", kas 1992. gadā pielīdzināta (nostrificēta) filoloģijas doktora (Dr. philol.) grādam (disertācijas temats: "Uzrunas variatīvo formu semiotika angļu un latviešu valodā").

No 1981. gada Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes angļu filoloģijas katedras docents, vēlāk katedras vadītājs. No 1991. gada Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas Humanitāro zinātņu fakultāšu svešvalodu katedras (no 1994. gada — Latvijas Universitātes Valodu centra) vadītājs un docents (līdz 1997. gadam). Bijis Latvijas Universitātes Satversmes sapulces loceklis, Latvijas Universitātes Senāta senators, Senāta Mācību komisijas loceklis, Senāta Finanšu un budžeta komisijas loceklis.

1973. gadā absolvējis arī Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas fakultāti (iegūtā izglītība pielīdzināta profesionālajam mūzikas maģistra grādam), dziedājis Latvijas Universitātes jauktajā korī "Juventus" un "Daile". Savulaik dziedājis un vadījis senās mūzikas ansambli "Canto".[1]

1989 — 1993. No Latvijas Tautas frontes saraksta ievēlēts par Rīgas pilsētas Kirova (tagad — Centra) rajona deputātu. Centra rajona Kultūras komisijas priekšsēdētājs, vadījis Centra rajona ielu pārsaukšanas komisiju.

No 1997. gada Ventspils Augstskolas asociētais profesors, Tulkošanas studiju nodaļas (vēlāk — fakultātes) vadītājs (līdz 2001.gadam), ilgstoši bijis Ventspils Augstskolas senators.

No 2002. gada Liepājas Universitātes ikgadējās starptautiskās konferences "Vārds un tā pētīšanas aspekti” zinātniskās komitejas un konferences rakstu krājuma redkolēģijas loceklis. Latvijas Universitātes "LU Rakstu” redkolēģijas loceklis, Latvijas Universitātes žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” redkolēģijas loceklis.

No 2006. gada iekļauts Latvijas Universitātes Valodniecības promocijas padomē kā tās loceklis kā Latvijas Zinātnes padomes eksperts.

No 2008. gada decembra Eiropas Tulkojumzinātnes biedrības (European Society for Translation Studies) loceklis. 2009. gada maijā Latvijas Zinātnes padome piešķīra prof. Jānim Sīlim eksperta tiesības zinātņu nozares “Valodniecība” visās apakšnozarēs. No 2010. gada decembra Liepājas Universitātes Valodniecības promocijas padomes priekšsēdētājs. 2017. gadā atkārtoti ievēlēts Liepājas Universitātes Valodniecības promocijas padomē, kā arī atkārtoti ievēlēts par šīs padomes priekšsēdētāju.

No 2010. gada februāra Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis. No 2010. gada maija Latvijas Universitātes zinātniskā žurnāla Baltic Journal of English Language, Literature and Culture redkolēģijas loceklis. Viļņas Universitātes zinātniskā žurnāla "Tulkojumzinātne” (Vertimo Studijos) redkolēģijas loceklis.

2018. gadā Latvijas Universitātes Valodniecības profesoru padomē atkārtoti uz 6 gadiem ievēlēts par Ventspils Augstskolas profesoru salīdzināmajā un sastatāmajā valodniecībā

2019. gadā iznākusi Jāņa Sīļa monogrāfija "Trīs gadu desmiti Latvijas tulkojumzinātnē", kas ir fundamentāls pētījums par Latvijas valodnieku paveikto teorētiskajā un lietišķajā translatoloģijā un kurā tiek aplūkotas teorētiskās un metodoloģiskās problēmās, raksturots viens no nozīmīgākajiem Latvijas tulkojumzinātnes vēsturiskās attīstības posmiem (1984—2014), kā arī tiek piedāvāts Latvijas tulkojumzinātnieku publikāciju bibliogrāfiskais korpuss, kurā fiksēti 160 autori ar vairāk nekā 1770 publikācijām.[2]

2019. gadā 2. starpdisciplinārās tulkojumzinātnes konferences Bridging Languages and Cultures Ventspilī rīcības komitejas pārstāvis.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs

  • Valsts pētījumu projekts (2018—2023) projekta „Latviešu valoda” Nr. VPP-IZM-2018/2-0002 partnera Ventspils Augstskolas galvenais izpildītājs un projekta grupas vadītājs. Finansējuma avots — LRF valsts budžets.
  • Ventspils Augstskolas pētniecības projekts “Funkcionālie ekvivalenti EN/DE/RU/LV” (2018)
  • Valsts pētījumu projekts (2014—2017)
  • Valsts pētījumu programmas “Letonika — Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtība” projekta “Latviešu valodas pētījumi 21. gs. zinātnes kontekstā” (vadītāja akadēmiķe Ilga Jansone) apakšprojekta "Latvijas tulkojumzinātnes historiogrāfija un latviešu valodas terminoloģijas vēsture 20.un 21.gadsimtā" vadītājs (vadu apakšprojektā iesaistīto pētnieku grupu). Projekta pētījumu virzieni: Latvijas tulkojumzinātnes historiogrāfijas pētījumi (J. Sīlis), latviešu valodas terminoloģijas 20. un 21. gs. vēstures pētījumi (Juris Baldunčiks). Finansējuma avots: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācija.
  • Valsts pētījumu projekts (2010—2014) apakšprojekta vadītājs un LVC vadošais pētnieks darbs Valsts pētījumu programmas Nr. 3 „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)“ projekta „Valoda — nacionālās identitātes pamats“ apakšprojektā „Latviešu valoda — dzimtā valoda un kontaktvaloda 21. gadsimta Ziemeļkurzemes pilsētās“. Pētījuma virziens: lietišķā valodniecība (sociolingvistika). Iesaistītās personas: Dr. filol. asoc. prof., LVC vadošā pētniece Valda Rudziša, lekt., LVC pētniece Diāna Neimane (bij. Pavlovska), lekt. Natālija Malašonoka. Finansējuma avots: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācija.

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis

2010., 2013. un 2014. gadā — Lietuvas augstskolu filoloģijas studiju programmu starptautisko vērtēšanas komisiju priekšsēdētājs, sadarbojoties ar Lietuvas Studiju kvalitātes vērtēšanas centru (Latvijā šajā kapacitātē — no 2006. gada, bet starptautisko ekspertu komisiju sastāvā — no 1999. gada)

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publikāciju kopskaits — 125, no tām — 4 monogrāfijas un 121 raksts. Nozīmīgākas publikācijas

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2003. gadā — Ventspils pilsētas domes Gada Balva “par profesionalitāti un radošu pieeju augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā”.
  • 2007. gadā — Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts “par radošu pedagoģisko darbu augstākās profesionālās izglītības programmu īstenošanā”.
  • 2012.gadā — Ventspils pilsētas domes Gada Lielā Balva “par ilggadēju darbu Ventspils Augstskolas studentu izglītošanā un ieguldījumu tulkojumzinātnē valsts mērogā”.
  • 2017. gadā — Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s Atzinības raksts “par nozīmīgu ieguldījumu augstākās izglītības jomā un Ventspils Augstskolas attīstībā”.
  • 2018. gadā — Ventspils Augstskolas balva “Gada zinātniskais vadītājs 2018".
  • 2020. gadā — Latvijas Republikas Valsts prezidenta Egila Levita Cildinājuma raksts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārējās atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Enciklopēdija, 5. sējums. SIA “Valērija Belokoņa izdevniecība”, Rīga 2009, 183. lpp.
  • A. Bankavs, I. Jansone “Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas”. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga 2010, 227. lpp.
  • Kā mainījusies tulkošanas nozare un akadēmiskā vide 45 gadu laikā? Stāstos un pieredzē dalās filoloģijas doktors un profesors Jānis Sīlis. Podkāsta "Pieturzīmes" 8. sērija, 21.04.2020.

Konkrētās atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dāvis Eņģelis. «Filoloģijas doktors Jānis Sīlis: ... un tad vēl Musorgskis savā halātā ne tā skatījās». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2017. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 19. jūnijā.
  2. «Izdota profesora Jāņa Sīļa monogrāfija». Ventspils.lv. 2019. gada 8. septembris.