Jēkabs Grots

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkabs Grots
Jekabs GROTS.jpg
Senators
Amatā
1934. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1888. gada 15. maijā
Saikavas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 17. jūnijā (54 gadu vecumā)
Soļikamskas soda nometnes Molotovas apgabals, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas Universitāte

Jēkabs Grots (dzimis 1888. gada 15. maijā, miris 1942. gada 17. jūnijā) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas brīvmūrnieku ložas "Jāņuguns" brālis (1929). Studentu korporācijas “Lettoniafilistrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā. 1913. gadā beidza Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti. 1913.-1915. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā. 1916.- 1920. gadā dzīvoja Petrogradā.

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

1920. gada februārī Grotu pieņēma darbā par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru. 1920. gada aprīlī - oktobrī viņš strādāja par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju. 1920.-1925. gadā bija Apgabaltiesas loceklis. 1925.-1934. gadā Tiesu palātas loceklis. 1934.-1940. gadā — senators Latvijas Senāta Civilkasācijas departamentā. 1940.-1941. gadā strādāja LPSR Finanšu tautas komisariātā.

1941. gada 14. jūnijā Grotu apcietināja kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķīra no ģimenes un aizveda uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas (Permas) apgabalā. 1942. gada 23. martā viņam uzrādīja apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.). 1942. gada 16. maija Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību, nošaut". 1942. gada 17. jūnijā Grotam izpildīja nāvessodu. Meža kapos simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme.

Bija precējies ar Mariju Groti (Celmiņu; 1892. — 1963.), bērni Pēteris Kārlis Grots (dzimis 1921.), Annmarija Jākobsone (1923. — 2001.), Andrejs Jēkabs Grots (dzimis 1927.).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]