Fricis Zilbers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fricis Zilbers
FricisZilbers.jpg
Senators
Amatā
1925. gada 6. jūlijs — 1936. gada 1. janvāris

Dzimšanas dati 1875. gada 22. decembrī
Valsts karogs: Krievija Meņģeles pagasts, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 10. maijā (66 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vjatlaga, PSRS
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas universitāte
Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris

Fricis Zilbers (1875. gada 22. decembris1942. gada 10. maijs) bija latviešu jurists, tiesībnieks, Latvijas tiesnesis un Latvijas Senāta senators un Senāta Virsprokuratūras virsprokurors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fricis Zilbers dzimis 1875.gada 22.decembrī Meņģeles pagastā, Vidzemē, saimnieka ģimenē. Izglītību ieguvis Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē.

No 1902. līdz 1919. gadam Zilbers strādājis Krievijas tiesās par tiesamata kandidātu, miertiesnesi un svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesi Sibīrijā. No 1917. līdz 1919. gadam Zilbers bijis Omskas apgabaltiesas loceklis. Pēc atgriešanās Latvijā no 1921. gada Zilbers bijis Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs, no 1922. gada — Rīgas apgabaltiesas prokurors, bet no 1922. līdz 1925. gadam Zilbers bijis Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Darbība Senātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1925. gada 6. augustā Zilbers tika iecelts par senatoru Senātā, Kriminālās kasācijas departamentā (KKD).

Darbība Senāta Virsprokuratūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1936. līdz 1940. gadam Fricis Zilbers bija Latvijas Senāta virsprokurors Senāta Virsprokuratūrā.[1]

Darbība ārpus Senāta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fricis Zilbers bija Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis, bet 1931. gadā - biedrības priekšsēdētājs. Vēlāk Zilbers darbojies kā Latvijas Tiesnešu biedrības padomes loceklis.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1931. gadā ticis apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 1937. gadā — ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]

Spilgtākās atziņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Tautas brīvības un neatkarīgas Latvijas valsts domu, ideju mūsu tautas darbinieki un brīvības cīnītāji visos laikos stādījuši augstāk par visu, par ko likuši ķīlā savas personīgas intereses, un šī ideja beidzot novedusi pie vēlama mērķa, pie uzvaras, kad daudzi cīnītāji nolikuši par šo mērķi savas dzīvības. Tikai par tādu maksu un ieročiem rokā tautas iegūst un var paturēt savu zemi, valsti, brīvību, tiesības, godu, maizi, dzīvību.” (Fr. Zilbers. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1938).

Izsūtīšana un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc padomju iebrukuma Latvijā 1941. gada 14. jūnijā līdz ar daudziem tūkstošiem latviešu PSRS okupācijas iestādes apcietināja Fr. Zilberu un deportēja. Apsūdzības rakstā Zilbers atzīts par sociāli bīstamu elementu — kulaku, apgabaltiesas prokuroru, senatoru — un tajā pieprasīts sodīt ar nāves sodu nošaujot. Zilbers mira 1942. gada 10. maijā ieslodzījumā Kirovas apgabala Vjatlagā pirms lietas izskatīšanas PSRS IeTK Sevišķajā apspriedē.[1]

Reabilitācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilbers reabilitēts pēc savas nāves 1991. gadā.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fricim Zilberam bija divi dēli: Boriss, kas dzimis 1911. gadā, un Arturs, kas dzimis 1917. gadā. Viņš bija precējies ar Matildi Zilbers (dzimusi Ozoliņa).[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fr.Zilbers uzrakstījis daudz publikāciju par tiesību un tieslietu jautājumiem atsevišķos Latvijas izdevumos.

  • Senāta virsprokurors Fricis Zilbers, Jautājumi sakarā ar tiesu iekārtas likuma pārstrādāšanu, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1. 1938.gads, 116.-132. lpp.;
  • Senāta virsprokurors Fricis Zilbers, Novērojumi tiesu dzīvē ārzemēs, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1. 1938.gads, 254.-255. lpp.;

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 [1] publicēts: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, brošūra „Latvijas Senāta senatori 1918-1940, Rīgā, 2008, 43.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]