Kārlis Ducmanis

Kārlis Ducmanis
Senators
Amatā 1936. gads — 1940. gads
Dzimšanas dati	1881. gada 10. novembrī Brantu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miršanas dati	1943. gada 20. augustā (61 gada vecumā) Kirova, KPFSR (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Profesija	jurists
Augstskola	Pēterburgas universitāte
Triju zvaigžņu ordenis

Kārlis Ducmanis (dzimis 1881. gada 10. novembrī, miris 1943. gada 20. augustā) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators. Parīzes Académie Diplomatique Internationale loceklis (1927.). Latvijas Profesiju kameras Juridiskās sekcijas, Latvijas juristu biedrības un Latviešu—dāņu tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs. Studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana filistrs. Stokholmas brīvmūrnieku ložas Den Nordiska Första brālis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1881. gada 10. novembrī Brantu (Rozes) pagastā. No 1892. gada mācījās Raunas Jāņa skolā, tad Millera privātajā reālskolā Cēsīs (1894-1897) un Jelgavas reālskolā (1897-1901). Studēja Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā (1902-1907), līdztekus darbojās kā „Zobgaļa kalendāra” līdzstrādnieks ar pseidonīmu "Atskabarga" (1901-1908) un bija „Pēterburgas avīžu” vadītājs (1905-1906). Vēlāk studēja tieslietas Pēterburgas universitātē (1907-1913), tad strādāja Rīgā par advokātu un vadīja avīzi „Līdums” (1913-1914).

Pirmā Pasaules kara sākumā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā, piedalījās Galīcijas kaujās, vēlāk bija latviešu bēgļu komitejas darbinieks Vitebskā (1916—1917). Vadīja ārzemju nodaļu avīzē „Baltijas ziņas”, vēlāk „Jaunākās ziņas” (1918). Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas informācijas biroja vadītājs Kopenhāgenā, vēlāk legācijas vadītājs (1919). Latvijas ģenerālkonsuls (1920) un pagaidu pilnvarotais lietvedis (chargé d’affaires) Stokholmā (1923-1925). Pastāvīgais delegāts Tautu savienībā Ženēvā (no 1925. gada septembra). Latvijas sūtnis Čehoslovākijā (no 1930. gada augusta līdz 1933. gada augustam). Latvijas sūtnis Dienvidslāvijā ar rezidenci Ženēvā, no 1930. gada — Prāgā (no 1928. gada februāra līdz 1933. gada augustam), vecākais juriskonsults Ārlietu ministrijā (1934. gada februārī - septembrī). Starptautiskā plebiscīta tiesnesis Zāras apgabalā (1934-1936). Latvijas Senāta loceklis, vadīja Senāta spriedumu biroju (1936-1940).

Pēc Latvijas okupācijas iekārtojās darbā kā tulks Latvijas PSR Darba TK Profesionālās izglītības nodaļā (1941). 1941. gada 14. jūnijā viņu Ogrē apcietināja un deportēja uz Vjatkas soda nomtnēm. 1942. gada 13. februārī Ducmanim uzrādīja apsūdzību, ka viņš "Buržuju un fašistu valdību laikā Latvijā bijis diplomāts un senators; darbojies reakcionārajā presē" (KPFSR KK 58-13.p.). Sevišķās apspriedes 1942. gada 5. decembra lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību 5 gadi ieslodzījumā soda nometnēs". Miris Kirovas cietumā 1943. gada 20. augustā.

Apbalvojumi

• Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa III šķ. (1928),
• Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa I šķ.,
• Dienvidslāvijas Svētā Savas ordeņa I šķ.,
• Zviedrijas Vāsas ordeņa III šķ.

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Bibliogrāfija

K. Ducmanis ir autors vairākiem darbiem tiesībās un citās jomās:

• Likumība un tās nodrošināšana. — Rīga, 1910;
• Iz Baltijas provinču tiesībām. — Rīga, 1913;
• Goda aizskaršana presē. — Rīga, 1913;
• Iz valsts zinību vēstures. — Rīga, 1913;
• [kā D. K.] Politiska un vispārēja svešvārdu vārdnīca. — [Rīga], 1921;
• Letland. — København, 1922;
• Kritisks pārskats par pretalkohola likumdošanu Latvijā. — Rīga, 1925;
• Latvijas Konsulārā reglamenta projekts. — Rīga, 1924;
• Jaunais likums par žūpības apkarošanu. Kritisks pārskats par pretalkohola likumdošanu Latvijā. — Rīga, 1925;
• Lettland förr och nu. — Stockholm, 1926;
• Georgs Brandess un jaunā strāva mākslas kritikā un filosofijā 19. gadsimtenī. — Rīga, 1928;
• Latvijas ārējā sociālpolitika un strādnieku arodgrupu strīdus Starptautiskā darba konferencē. — Rīga, 1930;
• Latvijas ārējā sociālpolitika. — Rīga, 1930;
• Kārlis Ducmanis, „Leo Petražicka, bij. Pēterpils universitātes profesora, tagad Varšavas universitātes, Tiesību un valsts teorija sakarā ar mācību par morāli (uz emocionālās psiholoģijas pamatiem)”, Rīga, 1931.gads, Augusta Golta apgādībā;
• Nelikumīgs karš un valstu suverenitāte.— Rīga, 1931.
• Senators Kārlis Ducmanis, "Mūsu nacionālo centienu garīgie pamati", raksts publicēts: Jaunais nacionālisms - rakstu krājums J. Lapiņa redakcijā, Rīga, 1936.gads, 111.-128. lpp.;

Ārējās saites

• Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapa Arhivēts 2008. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

• Jānis Lapiņš: „Kārļa Ducmaņa dzīve un darbi Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.“. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts № 12/1929, 502.–512. lpp.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:	Latvijas sūtnis Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā 1930—1933	Pēctecis: Mārtiņš Nukša