Kārlis Puriņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Puriņš
KarlisPurins.jpg
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs
Priekštecis
Pēctecis Roberts Erhards
Amatā
1920. gada 15. marts — 1921. gada 20. marts
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Hermanis Punga
Pēctecis Ringolds Kalnings

Dzimšanas dati 1883. gada 5. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Smiltenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1947. gada 25. jūnijā (63 gadu vecumā)
Grēvene, Ziemeļreina-Vestfālene, Valsts karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Politiskā partija Demokrātu savienība
Profesija jurists
Augstskola Maskavas universitāte

Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis 1883. gada 5. oktobrī Smiltenes pagastā, miris 1947. gada 25. jūnijā Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Smiltenes pagasta "Liepiņās" (tagad Bilskas pagasts) kā lauksaimnieku Jēkaba un Marijas Puriņu dēls. Mācījies Smiltenes pagasta un draudzes skolā. 1904. gadā beidzis ģimnāziju Pēterburgā. No 1904. līdz 1906. gadam studējis Maskavas universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē, vēlāk pārgājis uz Juridisko fakultāti, kuru beidza 1911.g. ar pirmās šķiras diplomu. Pēc beigšanas Tautsaimniecības katedrā gatavojies zinātniskai darbībai. No 1911. līdz 1916. gadam - zvērināta advokāta palīgs , bet no 1916. līdz 1918. gadam - zvērināts advokāts Maskavā.

1918.gadā atgriezies Latvijā, kur izveidojot valsts Pagaidu valdību, Kārlis Puriņš bija finanšu ministra biedrs, jo finanšu ministra amatā tika apstiprināts Pēteris Juraševskis, kurš vienlaicīgi uzņēmās arī Tieslietu ministrijas vadību. Šādā situācijā finanšu ministra pienākumus reāli nācās pildīt Kārlim Puriņam. 1918. gada 1. decembrī, saņemdams Tautas Padomes atbalstu, Kārlis Puriņš kļuva par pilntiesīgu ministru un pārņēma Finanšu ministrijas vadību. Kārļa Puriņa lielākais nopelns bija valsts finanšu resora, t.sk. Valsts kases izveidošana, valsts finanšu līdzekļu vākšanas darbs sarežģītos iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos apstākļos, kā arī Latvijas valsts ārējās tirdzniecības organizēšana 1918. gada nogalē un 1919. gada pirmajā pusē. Ar Kārļa Puriņa darbību finanšu ministra amatā saistāma arī Latvijas rubļa ieviešana 1919. gada martā. Otrreiz finanšu ministrs no 1920. līdz 1921. gadam. Bija Tautas padomes un Satversmes sapulces biedrs.

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

1919. gada septembrī apstiprināts par Latvijas Augstskolas mācībspēku, no 1920.gada docents finanšu tiesībās. 1919. gada oktobrī iecelts par Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna vietnieku, bet no 1920. gada februāra līdz maijam – pagaidu dekāns. No 1921. līdz 1925. gadam zvērināts advokāts. Darbību advokatūrā pārtraucis sakarā ar iecelšanu senatora amatā Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā. 1937. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Ienākuma nodoklis Latvijā” un ieguvis Dr.oec. grādu, tanī pašā gadā ievēlēts par profesoru. Darbojies LU Akadēmiskajā sabiedrisko zinātņu biedrībā, veselības veicināšanas biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā. Padomju okupācijas laikā profesors, Finanšu zinātnes katedras vadītāja vietas izpildītājs, vācu okupācijas laikā - profesors un katedras vadītājs.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1947.gada 25. jūnijā Grēvenes bēgļu nometnē Ziemeļreinā-Vestfālenē, kremēts 28. jūnijā Dortmundē.[1][2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Juridiskās fakultātes dekāni no universitātes dibināšanas līdz mūsdienām
  2. Miris pirmais Latvijas finanču ministrs Kārlis Puriņs. - Latvju Vārds. - 1947.gada 16.jūlijs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:

Roberts Erhards
Latvijas finanšu ministrs
1918. gada 19. novembris1919. gada 13. jūlijs
1920. gada 15. marts1921. gada 20. marts
Pēctecis:
Roberts Erhards
Ringolds Kalnings