Jēkabs Janševskis
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks. Sarakstījis vairākus kultūrvēsturiskos romānus par Kurzemes senatni, kurus turpinājumos publicēja populārie 1920.-1930. gadu Latvijas žurnāli "Atpūta" un "Nedēļa".
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1865. gada 16. februārī Nīgrandes muižas "Kalna Krīcmaņu" kalpu mājā netālu no Latvijas - Lietuvas robežas. Sešu gadu vecumā māte viņam iemācīja lasīt, mācījās vietējā pagastskolā (1873-1880) un Valtaiķu draudzes skolā pie mācītāja Veides (1882-1884).
1884. - 1885. gadā viņš dzīvoja Liepājā un publicēja pirmo recenziju par Lesinga komēdijas latvisko tulkojumu laikrakstā "Latvietis". Pēc skolotāja tiesību iegūšanas strādāja par mājskolotāju Lietuvā (1885-1888), tad par skolotāju Nīcas pagastskolā (1889-1896). No 1896. gada viņš sūtīja latviešu laikrakstiem savus tēlojumus no jūrnieku, zvejnieku un Lejaskurzemes lauku dzīves, ko publicēja "Latviešu Avīzes", "Baltijas Vēstnesis", "Māju Kalendārs" un "Balss". 1902. gadā Liepājas pilsētas domes vēlēšanās bija latviešu vēlēšanu komitejas sekretārs. 1902. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja par žurnālistu laikrakstos "Vārds" (1902), "Rīgas Avīzes" (1902-1903), "Apskats" (1903-1905), "Dzimtene" (1905-1906), "Latvija" (1906-1909), tad atkal "Rīgas Avīzes" (1909-1915). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Tveras guberņu Krievijā, pēc tam dzīvoja Maskavā (1916-1918). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņš 1918. gada vasarā atgriezās dzimtenē.
Latvijas brīvības cīņu laikā pēc Paju kaujas Janševskis kopā ar Oto Nonācu un Edvartu Virzu igauņu karaspēka ieņemtajā Valkā 1919. gada aprīlī izveidoja Ulmaņa valdībai lojālo laikrakstu „Tautas Balss”. Pēc Aprīļa puča viņš uzrakstīja memorandu Antantes valstu diplomātiskajai pārstāvniecībai Tallinā, kas sekmēja Kārļa Ulmaņa valdības atgriešanos no kuģa "Saratov" klāja Rīgā.[1] Pēc „Tautas Balss” redakcijas slēgšanas 1919. gada oktobrī Janševskis pārcēlās uz Rīgu, kur bija Latvijas Republikas valdības laikraksta "Valdības Vēstnesis" redakcijas loceklis un līdzredaktors (1919-1931).
Pēc 1921. gada Janševskis līdztekus darbam redakcijā intensīvi nodarbojās ar vēsturisko romānu rakstīšanu. Savu pirmo romānu piecos sējumos "Dzimtene" par 1880.-1890. gadu dzīvi Kurzemē viņš ar pārtraukumiem rakstīja 40 gadus un pabeidza tikai 1924. gadā.[2] Par Kurzemes hercogistes laikiem vēstošo "Bandavu" turpinājumos publicēja žurnāls "Nedēļa" (1928), bet "Laimes bērnu" "Atpūta" (1931-1932). Visi romāni izdoti atkārtoti gan Latvijā, gan trimdā.
Miris 1931. gada 22. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Pagātnes pausmas un tagadnes jausmas" (dzejoļi, 1890),
- "Ļermontovs. Mciri" (tulkojums, 1890),
- "Ubags" (poēma, 1892),
- "Robs" (novele, 1897),
- "Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās" (1897, atkārtoti 1979),
- "Edvards" (poēma, 1898),
- "Paipala" (novele, 1898),
- "Varkaļa pagasta skolotājs" (1898),
- "Latviešu brīvības gādātajiem un dāvātājiem" (Odas Merķeļa piemiņai, 1899)
- "Vecais Pilenieks" (novele, 1899),
- "Bārenīte" (novele, 1899),
- "Vecais Siksna" (novele, 1900),
- "Vecais lauksargs" (novele, 1900),
- "Heines dzejas" (tulkojums, 1900),
- "Latviešu Dzejas Pagalms" (latviešu dzejas antoloģija, 1901),
- "Jūrnieks" (poēma, 1901),
- "Ciemupīte" (garstāsts, 1903),
- "Meterlinks. Monna Vanna" (tulkojums, 1909),
- "Kalidasas Sakuntala" (tulkojums, 1919),
- "Maiga" (dzejoļi, 1923)
- "Dzimtene" (romāns 5 daļās, 1921-1925),
- "Precību viesulis" (luga, 1927),
- "Pirmā nakts" (luga, 1928),
- "Bandavā" (romāns, 1928),
- "Mežvidus ļaudis" (romāns, 1929),
- "Līgava" (romāns, 1-2, 1931-1932),
- "Laimes bērns" (romāns, 1931-1932, pabeidza dēls Kārlis Janševskis)
Kopotie raksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kopoti raksti. 1.-12. sējumi (1933)
- "Līgava. Mīlestības romāns." 1.- 4. grāmatas, Mineapole (1968-1970).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|