Virbu pagasts

Virbu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Jaunpagasts
Kopējā platība:	39,8 km2
• Sauszeme:	39,1 km2
• Ūdens:	0,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	726
Blīvums (2024):	18,6 iedz./km2
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Neuwacken
krievu:	Нейвакенская
	Virbu pagasts Vikikrātuvē

Virbu pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Stendes pilsētu, Abavas, Lībagu, Strazdes pagastiem un Tukuma novada Kandavas pagastu.

Daba

Hidrogrāfija

Ezeri

Kūjas ezers

Vēsture

Mūsdienu Virbu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Eņģeļu muiža (Gut Engelzeem, Eņģeļciems), Neivakenes muiža (Gut Neuwakken, Brūzis), Sknābes muiža (Gut Sknaben). Vēsturiskās Virbu (Gut Groß-Wirben) un Mazvirbu (Gut Klein-Wirben) muižas mūsdienās atrodas Abavas pagastā.

Pagasts (līdz 1925. gadam Jaunpagasta pagasts) izveidots 1870. vai 1880. gadā, apvienojot Lielvirbu, Mazvirbu, Rinkules, Štempeļmuižas, Eņģeļmuižas un Veģu muižu pagastus. 1935. gadā tā platība bija 96,5 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Virbu un Jaunpagasta ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Virbu ciemu 1956. gadā pievienoja Sabiles pilsētai kā lauku teritoriju. 1974. gadā Jaunpagasta ciemam pievienoja Strazdes ciemu un pārdēvēja par Virbu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā Strazdes pagasts atdalījās atsevišķā pašvaldībā.^[4] 2009. gadā Virbu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 000	—
1959	1 357	+35.7%

Gads	Iedz.	±%
1965	1 325	−2.4%
2000	1 078	−18.6%

Gads	Iedz.	±%
2011	875	−18.8%
2021	717	−18.1%

Nacionālais sastāvs

Virbu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[5]

Latvieši (553)			77.0%
Krievi (106)			14.8%
Cita un neizvēlēta (59)			8.2%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunpagasts (pagasta centrs), Lēdas, Dārzciems, Brūzis, Eņģeļciems un Ezerciems.

Ievērojamas personības

Jānis Pūpols (1886—1956), gleznotājs
Dace Mote (1944), interjeriste

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

[1]

[2]

[4]

[5]