Jaunpils pagasts

Šis raksts ir par Tukuma novada pagastu. Par Rīgas apriņķa pagastu skatīt rakstu Zaubes pagasts.

Jaunpils pagasts
Ģerbonis
Novads:	Tukuma novads
Centrs:	Jaunpils
Kopējā platība:	157,1 km2
• Sauszeme:	152,6 km2
• Ūdens:	4,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 796
Blīvums (2024):	11,8 iedz./km2
Mājaslapa:	www.jaunpils.lv
Jaunpils pagasts Vikikrātuvē

Jaunpils pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Viesatu, Irlavas, Džūkstes un Lestenes pagastiem, Dobeles novada Bikstu un Annenieku pagastiem un Saldus novada Remtes pagastu. Pagasta centrs ir Jaunpils.

Daba

Pagasts atrodas apvidū, kur Zemgales līdzenums pakāpeniski pāriet Austrumkursas augstienē.

Jaunpils pagastā ir Kartavkalnu pilskalns, kur var apskatīt priežu aleju un izstaigāt vairākus taku lokus. Kartavkalnos katru gadu norisinās skriešanas sancensības "Kartavkalnu apļi".

Hidrogrāfija

Teritorijai raksturīgs viegli paugurains reljefs, caur pagasta teritoriju tek vairākas mazas upītes: Bikstupe (32 km), Bikstupes kreisā krasta pieteka Rūšu strauts (17 km). Pagasta teritorijā Lestenes–Ēnavas purvā tecējumu sāk Ventas lielākā pieteka Abava. Pagasta ziemeļrietumu daļā tek Viesata. Pagastā ir vairāki mazi ezeriņi: Apsauju ezers (Lielapsauju; 28,8 ha), Brandavu ezers (12,3 ha), Mellīzeris, Bautēlis (8,4 ha). Jaunpils centrā uz Bikstupes un Rūšu strauta atrodas mākslīgs Jaunpils dzirnavezers, nedaudz lejāk — Ķimšu ūdenskrātuve.

Vēsture

Mūsdienu Jaunpils pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunpils muiža (Gut Neuenburg, Jaunpils), Jurģu muiža (Gut Georgenhof, Jurģi), Lauku muiža (Gut Feldhof, Veclauki), Mariņmuiža (Gut Marienhof), Pļavnieku muiža (Gut Plaueneck), Struteles muiža (Gut Strutteln), Spriņģu muiža (Gut Springen, Josti).

Jaunpils pagasta teritorija izveidojās 17.-18. gadsimtā ap Jaunpils muižu. 1935. gadā pagasta platība bija 127 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunpils un Jurģu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Jaunpils ciemam pievienoja Jurģu ciemu. 1979. gadā Jaunpils ciemā iekļāva daļu Degoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunpils pagastu kopā ar Viesatu pagastu apvienoja Jaunpils novadā. 2021. gadā Jaunpils novadu iekļāva Tukuma novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 750 —     1959 2 750 +0.0% 1967 2 239 −18.6%	Gads Iedz. ±% 1979 2 277 +1.7% 1989 2 691 +18.2% 2000 2 693 +0.1%	Gads Iedz. ±% 2011 2 062 −23.4% 2021 1 808 −12.3%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunpils, Leveste, Jurģi, Strutele, Struteles muiža, Veclauki, Saule, Brandavas, Jaunsēži.

Ievērojamas personības

• Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777—1826), luterāņu mācītājs un žurnālists,
• Krišjānis Barons (1835—1923), latviešu folklorists, rakstnieks un publicists,
• Jānis Veismanis (1867—1913), dzejnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists,
• Hugo Kārlis Grotuss (1884—1951), latviešu gleznotājs.