Josifs Hops
| ||||||||||||||||||
Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis 1898. gada 7. aprīlī, mirs 1941. gadā)[2] bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921. gadā apbalvots Lāčplēša ordeni par izlūku gājienu Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 25./26. maija naktī ienaidnieka aizmugurē pie Zilupes un kauju pie Mamonu ciema Latgalē.[3]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1898. gada 7. aprīlī Jaunjelgavas[4] ebreju amatnieka Daniela Hoppa ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, no 1916. gada dienēja 538. Medinas kājnieku pulkā. 1919. gada 28. februārī Josifs Hops kļuva par Ziemeļlatvijas brigādes karavīru. Kā 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis viņš piedalījās kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanas cīņās pret lieliniekiem.
Pēc atvaļināšanās no armijas 1921. gada 21. februārī dzīvoja Pērnavā, bija miesnieks un tirgotājs.[3] Pēc Vērmahta iebrukuma Igaunijā Otrā pasaules kara laikā 1941. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Sarkanās armijas iznīcinātāju bataljonā un, iespējams, kritis kaujās Igaunijā.[4][5]
Atmiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Hops, J., Hops, Z. Kādēļ mūs apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības almanachs, 1938, 22. — 23. lpp.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ebreji Latvijas armijā[novecojusi saite]
- ↑ Eesti Juutide Arhiiv
- ↑ 3,0 3,1 lkok.com
- ↑ 4,0 4,1 Aizmirstie karavīri — ebreji Latvijas armijā 1918.-1940. gados Ēriks Jēkabsons, Rīgā: 2013. — 163 lpp.
- ↑ Josifs Hops 1898-1941 Arhivēts 2021. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. Rīgas Brāļu kapi