Juris Nikolajs Hilzens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Juris Nikolajs Hilzens
Jerzy Mikołaj Hylzen
Juris Nikolajs Hilzens
Personīgā informācija
Dzimis 1692. gada 6. decembrī
Dagda, Inflantija, Žečpospolita
(Dagdas novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1775. gada 24. aprīlī (82 gadi)
Varšava, Žečpospolita
(Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās bīskaps, autors, izdevējs
Vecāki Juris Konstantīns Hilzens, Anna Šimmelpfeniga
Brāļi Jānis Augusts Hilzens

Juris Nikolajs Hilzens jeb Ježijs Mikolajs Hilzens (poļu: Jerzy Mikołaj Hylzen herbu własnego, baltkrievu: Ежы Мікалай Гільзэн, lietuviešu: Jurgis Mikalojus Hylzenas; dzimis 1692. gada 6. decembrī, miris 1775. gada 24. aprīlī) bija Dagdā dzimis Latgales (Inflantijas) Hilzenu dzimtas garīdznieks, daudzu reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs. Smoļenskas bīskaps no 1745. līdz 1763. gadam. Izdevis reliģiskos rakstus arī latviešu un igauņu valodā.[1]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juris Nikolajs Hilzens bija Viļkas stārasta Jura Konstantīna Hilzena un Anna Šimmelpfenigas dēls. Jura Nikolaja jaunākais brālis Jānis Augusts Hilzens bija Minskas vaivads un Inflantijas kastelāns, bet brāļadēls - Minskas vaivads Juzefs Hilzens. Māsas Karolīnas dēli bija Jans Šadurskis un Staņislavs Šadurskis.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kļūdams par garīdznieku, darbojās Daugavpils katedrālē. 1738. gadā kļuva par Viļņas kapitula kancleru. Ar Sapehu atbalstu 1738. gadā kļuva par karaļa kancelejas reģentu (rejent kancelarii królewskiej), bet 1740. gadā - Lietuvas lielo rakstvedi (poļu: pisarz wielki litewski, lietuviešu: notarius magnus Lithuaniae). Pēc bīskapa Gosevska nāves tika iecelts par Smoļenskas bīskapu. Reāli kā bīskaps darbojās visai nomināli, vadīdams diocēzi ar vēstuļu palīdzību. Apmeklēja Smoļensku divreiz - 1755. gadā saistībā ar epidēmiju un 1761. gadā dominikāņu misijas ietvaros. Lielākoties rezidēja Varšavā vai dzimtajā Dagdā, kur Hilzenu muižās aktīvi darbojās kopā ar brāli. No 1758. gada Smoļenskas bīskapa pienākumus faktiski veica Gabriels Vodziņskis. 1759. gadā tika apbalvots ar Baltā Ērgļa Ordeni. 1763. gadā Juris Nikolajs Hilzens atstāja Smoļenskas bīskapa amatu. Miris Varšavā. Apglabāts Osvejā.

Hilzena sarakstītie vai izdotie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • List pasterski do wszystkiego duchowieństwa diecezji smoleńskiej, Viļņa 1746
  • De obligationibus et mente Ecclesiae, 1747
  • (Reguły kazań), 1747
  • Biskup Smoleński wszystkiemu w zobopólności duchowieństwu tak świeckiemu, jako i zakonnemu, tudzież wszelkiej kondycji, stanu i powołania ludziom, panom i obywatelom i poddanym, miłym w Chrystusie Panu owieczkom diecezji smoleńskiej, Dagda, 1747
  • Pia ad Sanctissimam Trinitatem suspiria, ap 1750
  • Głos pasterski... biskupa smoleńskiego... do owieczek swoich miany, a tymże owieczkom... do czytania na potomną afektu swego pamiątkę pod zaszczytem Herbownego Załuskich Baranka w druku podany, Krakova, 1756
  • Mowa miana dnia 15 czerwca roku 1763 przez... biskupa smoleńskiego do zgromadzonego na ostatniej z sobą konferencji, w obecności dwóch biskupów, duchowieństwa diecezji smoleńskiej, przy zdaniu rządów tej to diecezji JW. JMci Xiędzu Wodzińskiemu onejże biskupowi, 1763
  • Nauki pasterskie miesięczne, Viļņa, 1761
  • Consilium de recta beneficiorum Ecclesiae conferendorum ratione
  • Monitor, nr 32, 1768

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. m. in. dzieła drukowane «w języku łotewskim i estońskim czyli igowińskim». Internetowy Polski Słownik Biograficzny

Skat. arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]