Juris Rītiņš

Vikipēdijas lapa
Juris Rītiņš
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks

Dzimšanas dati 1952. gada 23. februārī
Miršanas dati 2010. gada 28. septembrī (58 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija Demokrātiskā partija "Saimnieks"
Profesija jurists
Augstskola Iekšlietu ministrijas Rīgas Izmeklētāju augstskola, Volgogradas Augstākā milicijas skola

Juris Rītiņš (1952. gada 23. februāris2010. gada 28. septembris) bija latviešu jurists un politiķis, no 1990. līdz 1994. un no 1997. līdz 2001. gadam — Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīves sākums un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juris Rītiņš piedzima 1952. gada 23. februārī. Pēc izglītības — jurists, pabeidzis Rīgas 28. vidusskolu (1967), Rīgas Pārtikas rūpniecības, mehānikas un tehnoloģiju tehnikumu (1971), Iekšlietu ministrijas Rīgas Izmeklētāju augstskolu, kā arī Volgogradas Augstāko milicijas skolu (1977).[1][2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis ilggadējs Rīgas domes deputāts. 1990. gadā kļuva par tās priekšsēdētāja Andra Teikmaņa vietnieku, amatā bijis līdz 1994. gadam, kad notika jauna domes sasaukuma vēlēšanas.[1] Ticis ievēlēts no demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta un bijis partijas vadītāja Ziedoņa Čevera vietnieks. 1995. gadā piedalījies 6. Saeimas vēlēšanās, taču nav ievēlēts. Turpinājis darboties Rīgas domē, bijis DPS frakcijas vadītājs un, pēc Čevera vārdiem, viens no kandidātiem uz domes vadītāja vietu.[1]

Pēc rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministra Ērika Kažas demisijas 1996. gada jūlijā DPS vadītājs Čevers minēja Rītiņu kā kandidātu uz vakanto vietu valdībā.[3] 1997. gadā atkārtoti ievēlēts Rīgas domē un kļuvis par priekšsēdētāja Andra Bērziņa (vēlāk — viņa pēcteča Andra Ārgaļa) vietnieku. Bijis arī Rīgas domes Īpašumu un privatizācijas komitejas priekšsēdētājs. 2000. gadā iesaistīts korupcijas skandālā, kas saistīts ar viņam piederošu māju Mežaparkā, kuru Rītiņš iegādājies par daudzkārt zemāku cenu, nekā tādu māju varētu iegādāties tirgū. 2001. gadā kandidējis domes vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās partijas (DPS pēcteces) saraksta, taču nav ievēlēts.[1]

Ārpus politikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā Rītiņš bija starp tiem, kas parakstīja tā saukto "360 aizstāvju vēstuli" ar lūgumu atbrīvot no apcietinājuma par reketu sodīto Ivanu Haritonovu. Tajā pašā gadā kļuvis par atkritumu savākšanas uzņēmuma "Hoetika" prezidentu. 2003. gada februārī kļuvis par SIA "Namu būvaģentūra" rīkotājdirektoru.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Miris bijušais Rīgas vicemērs Rītiņš». Diena. 2010. gada 30. septembrī. Skatīts: 2011. gada 26. maijā.
  2. «2001.gada 11. marta pašvaldību vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 4. maijā. Skatīts: 2011.05.26.
  3. Romāns Meļņiks. «Ērika Kažas vietā visdrīzāk būs Juris Rītiņš». Rīgas Balss, 1996. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. maijā.