Dzimis 1934. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas industriālajā politehnikumā, kuru absolvēja 1952. gadā.
1957. gadā absolvēja studijas Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātē, no 1957. līdz 1958. gadam docēja Mehānikas fakultātē,[1] no 1958. līdz 2000. gadam Rīgas Politehniskajā institūtā.[1]
No 1964. līdz 1985. gadam vadīja Materiālu pretestības katedru, pēc tam kļuva par Rīgas Politehniskā institūta (pēc 1990. gada — Rīgas Tehniskā universitāte) rektoru, no 1994. līdz 1998. gadam bija Mehānikas institūta direktors.[1]
Nodarbojies ar augstas elastības mehānikas, vibrotehnikas, mašīnu un mehānismu teorijas pētīšanu.[1] Ir vairāk nekā 500 zinātnisko rakstu autors, 12 monogrāfijas.[1]
E. Lavendelis. Synthesis of Optimal Vibro-Machines. 1970, Rīga: Zinātne, 252 pp. (krieviski)
Лавендел, Э. Э. Расчет резинотехнических изделий. Москва: Машиностроение, 1976, 233 с.[2]
Лавендел, Э. Э. Прикладная теория упругости. Рига: РПИ, 1978. — 95 с.[3]
Прикладные методы расчёта изделий из высокоэластичных материалов / авторский коллектив под редакцией проф. Э. Э. Лавендела. Рига: Зинатне, 1980. — 238 с.[4]
Lavendelis E. Strength of Materials. 1986, Rīga: Zvaigzne, 341 lpp.[5]
Ляпунов, В.Т., Лавендел, Э.Э., Шляпочников, С. А. Резиновые виброизоляторы: справочник. Ленинград: Судостроение, 1988. — 211 с.[6]