Rolands Repša

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rolands Repša
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1956. gada 20. martā (66 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tēvs Donāts
Profesija inženieris, ekonomists
Augstskola

Rolands Repša (dzimis 1956. gada 20. martā Rīgā) ir latviešu inženieris, ekonomists, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1956. gada 20. martā Rīgā. Mācījās Rīgas 7. vidusskolā, kuru absolvēja 1974. gadā. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, 1979. gadā ieguva inženiera-celtnieka kvalifikāciju ceļu un tiltu specialitātē. Strādāja par inženieri institūtā "Ceļuprojekts".

Studējis arī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kā arī Rīgas Starptautiskajā biznesa institūtā, kur 2004. gadā ieguva maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā.

Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām bija Latvijas Biznesa konsultāciju fonda direktors.

Strādāja par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Starptautisko konsultāciju programmas koordinatoru.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas kustības laikā R. Repša 1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) veidošanā.

1990. gadā viņu kā LTF kandidātu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 55. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā R. Repša nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[1]

Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām darbojās partijā "Latvijas Ceļš" (bija tās dibinātāju skaitā 1993. gadā). No tās saraksta kandidējis vairākās vēlēšanās, taču vienmēr palicis neievēlēts (1994. gada Rīgas domes vēlēšanās, 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā, 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās, 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā). Pēc 7. Saeimas vēlēšanām R. Repša varēja kļūt par Rīgas domes deputātu, stājoties Saeimā ievēlētās Kārinas Pētersones vietā, taču neizmantoja šo iespēju. 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās atkal kandidēja no "Latvijas Ceļa" saraksta,[2] bet atkal palika neievēlēts. Tāpat arī 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās jau pārstāvēja Jaunās konservatīvās partijas sarakstu.[3] No šī paša saraksta nesekmīgi kandidēja 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā R. Repšu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]