Oļegs Batarevskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oļegs Batarevskis
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1951. gada 21. martā (68 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesbiedrs(-e) Aija Batarevska
Bērni Laura
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Oļegs Batarevskis (1951) ir latviešu jurists un politiski represētais, vēlāk pašvaldību darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (1994—1997).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1951. gada 21. martā Rīgā Vladimira Batarevska un viņa sievas Maigas, dzimušas Vītoliņas, ģimenē. Studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1969-1974), strādāja par juristu.[1]

1980. gadā viņu apcietināja VDK un kopā ar Andri Šulcu, Gundaru Gerbaševski un Ivaru Ivanovu tiesāja par "aizliegtu un pretvalstisku grāmatu izplatīšanu, nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, padomju valsts un sabiedriskās iekārtas diskreditēšanu". Piesprieda gada un sešu mēnešu ieslodzījumu labošanas darbu kolonijā, sodu viņš izcieta Šķirotavas cietumā.[2]

Atmodas kustības laikā Batarevskis iestājās Vides Aizsardzības klubā, 1990. gadā bija viens Latvijas Zaļās partijas dibinātājiem, darbojās laikraksta «Elpa» informācijas daļā.[3] 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no Rīgas 7. vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4]

1994. gadā Batarevski ievēlēja par Rīgas domes deputātu, viņš bija Domes priekšsēdētāja vietnieks (1994—1997). 1997. gadā viņu atkārtoti ievēlēja par Rīgas domes deputātu, 2000. gadā viņš izstājās no domes Tautas partijas frakcijas.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Batarevski apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]