Kārlis Dozītis

Vikipēdijas lapa
Kārlis Dozītis
Kārlis Dozītis
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 9. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dzērbenes pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1938. gada 8. februārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvedis (1935)
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Krievija KSFPR
Valsts karogs: Latvija Latvijas SPR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Krievijas Impērijas armija
Sarkanā armija
Padomju Latvijas armija
Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis (1919)
Izglītība M. Frunzes Kara akadēmija (1924—1928)

Kārlis Dozītis bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas virsnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1894. gadā Dzērbenes pagasta kalpa ģimenē. Pabeidza pagastskolu, strādāja par mūrnieku Rīgā.

Piedalījās Pirmajā pasaules karā kā ierindnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. KSDSP biedrs kopš 1916. gada. 1917. gadā kļuva par Iskolastrela un aģitācijas komisijas locekli. No 1918. gada janvāra — Daugavgrīvas latviešu vienības komisārs, latviešu strēlnieku Vadošās revolucionārās vienības komisārs (mūsdienu Baltkrievijā).

No 1918. gada aprīļa līdz 1920. gada jūnijam bija Latdivīzijas un Padomju Latvijas armijas (1919. gada pirmajā pusē) kara komisārs, vienlaicīgi no 1919. gada oktobra līdz 1920. gada martam — 14. armijas trieciengrupas kara komisārs. 1921. gadā 28. kavalērijas brigādes sastāvā piedalījās kaujās pret basmačiem. Pēc Pilsoņu kara bija kavalērijas skolas un kavalērijas brigādes kara komisārs Taganrogā (1922—1923).[1]

1937. gada 23. novembrī arestēts, tobrīd atradās Maskavas kara dzelzceļa skolas priekšnieka amatā. Apsūdzēts spiegošanā. 1938. gada 7. februārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda K. Dozītim nāvessodu, kas izpildīts nākamajā dienā. 1956. gadā PSRS AT KK K. Dozīti reabilitēja.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
  2. «Дозит Карл Маринович». Сахаровский центр.