Kārlis Ozols (virsnieks)

Kārlis Ozols Карл Иванович Озол Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 10. augustā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1944. gada 3. augustā (46 gadi) Daugavpils apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Dzīvesbiedre Marija Nasonova (kopš 1922) Bērni Jurijs Ozols

Militārais dienests Dienesta pakāpe majors Dienesta laiks 1915—1922 1941—1944 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Komandēja 308. latviešu strēlnieku divīzijas 323. strēlnieku pulks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Poļu—padomju karš Otrais pasaules karš Apbalvojumi Sarkanās Zvaigznes ordenis Tēvijas Kara ordenis Izglītība Sarkanās armijas Ģenerālā štāba akadēmija

Kārlis Ozols bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks.

Dzīvesgājums

Piedzima 1897. gadā Rīgā. 1915. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā, ieskaitīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, ar kuru piedalījās kaujās pie Ķemeriem; pēc tam pārcelts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona ložmetējnieku komandā. 1916. gada augustā apbalvots ar 4. pakāpes Jura krustu par kaujām pie Ķekavas.

Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gada maijā iestājās KK(b)P. Dienēja 2. latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam 15. Inzas strēlnieku divīzijā (Austrumu fronte). Krievijas pilsoņu karā karoja pret Deņikina un Kolčaka spēkiem. 1919. gadā nosūtīts uz mācībām Sarkanās armijas Ģenerālā štāba akadēmijā, pēc kurām komandēja pulku Poļu—padomju karā. 1922. gadā demobilizējās.

Strādāja saimnieciskos amatos Ārlietu Tautas komisariātā, bijis vairāku rūpnīcu direktors Maskavā un Brjanskā. 1937. gadā izslēgts no partijas. Strādāja Maskavā par elektroinženieri. 1941. gada pavasarī atjaunots partijā.

Sākoties Lielajam Tēvijas karam, 1941. gada jūlijā iesaukts armijā, oktobrī piedalījās Maskavas aizsargāšanā. Decembrī iecelts par 14. rezerves strēlnieku brigādes 1. rezerves strēlnieku pulka komandieri. 1944. gada vasarā Gorohovecas nometnēs sākta 308. latviešu strēlnieku divīzijas izveide, majors Ozols iecelts par šīs divīzijas izveidojamā 323. strēlnieku pulka komandieri. Pulks tika saformēts no 11. jūnijam līdz 8. jūlijam.

13. jūlijā pulks (1847 karavīri) devās Latvijas robežas virzienā, 20. jūlijā pulks devās kājām no Ņeveļa, nonākdams LPSR teritorijā 24. jūlijā. 1944. gada 1. augustā Sarkanās armijas latviešu vienības pārrāva vācu aizsardzību pie Steķu ciema, avangardā atradās 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija, bet 323. pulks bija otrajās rindās un kaujā iesaistījās 3. augustā. Ozols vadīja pulku uzbrukumā pie Turku ciema, pretinieka spēki atkāpās aiz Atašas, pie kuras esošajām mājām Ozols nāvīgi ievainots.

Apglabāts mežā starp Veceļu un Brislas mājām. Pēc kara pārapglabāts Rīgas Brāļu kapos.