Pāriet uz saturu

Kaspars Daugaviņš

Vikipēdijas lapa
Kaspars Daugaviņš
Kaspars Daugaviņš 2023. gadā
Personas dati
Dzimis 1988. gada 18. maijā (37 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augums 183 cm
Svars 95 kg
Sporta veids Hokejs
Pozīcija Kreisās malas uzbrucējs
Nūjas tvēriens Kreisais
Profesionāļa karjera 2003pašlaik
Kluba informācija
Klubs Valsts karogs: Vācija Kaseles "Huskies"
Numurs 16
Līga DEL2
Drafts
NHL drafts 91., trešajā kārtā, 2006
Drafta klubs Otavas "Senators"
KHL drafts 35., otrajā kārtā, 2009
Drafta klubs Ņižņijnovgorodas "Torpedo"
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
2006—pašlaik Flag of Latvija Latvija

Infokaste atjaunota 2025. gada 4. novembrī.

 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Pasaules čempionāts hokejā
BronzaSomija/Latvija 2023

Kaspars Daugaviņš (dzimis 1988. gada 18. maijā Rīgā) ir latviešu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases spēlētājs un kapteinis. Pašlaik (2025) pārstāv Vācijas 2. hokeja līgas (DEL2) komandu Kaseles ''Huskies''.

2003.—2004. gada sezonā K. Daugaviņš spēlēja Latvijas hokeja līgas klubā HK Rīga 2000, 14 spēles aizvadīja arī HK "Prizma" sastāvā. Nākamajā sezonā spēlēja Maskavas CSKA 2. sastāvā, kas spēlē pēc spēka 3. spēcīgākajā Krievijas hokeja līgā. 2005.—2006. gada sezonā atkal pārstāvēja HK Rīga 2000.

2006. gada NHL draftā viņu draftēja Otavas "Senators" 3. kārtā ar kopējo 91. numuru. 2006.—2007. gada sezonu K. Daugaviņš uzsāka OHL līgas klubā Toronto Sentmičelas "Majors", vēlāk sāka spēlēt Bingemtonas "Senators" sastāvā.

2007.—2008. un 2008.—2009. gada sezonu aizvadīja OHL līgas Mississauga St. Michael's Majors un AHL līgas Bingemtonas "Senators" sastāvos. Kopš 2009.—2010. gada sezonas spēlē Bingemtonas "Senators" sastāvā, 2010. gada 15. janvārī spēlē pret Ņujorkas "Rangers" debitēja NHL.[1][2]

2010.—2011. gada sezonā Bingemtonas "Senators" sastāvā izcīnīja Kaldera kausu.[3] Viņš kļuva par trešo latviešu hokejistu, kas izcīnījis Kaldera kausu.[4] 2011. gada 31. oktobrī K. Daugaviņš guva savus pirmos vārtus "Senators" sastāvā NHL karjerā.[5]

2012.—13. gada NHL sezonas lokauta laikā spēlēja KHL kluba Rīgas "Dinamo" sastāvā. Pēc lokauta atgriezās Otavas "Senators" sastāvā, taču marta nogalē tika izlikts neaizsargāto spēlētāju sarakstā, viņa līgumu pārņemot Bostonas "Bruins" klubam. Kopā ar "Bruins" Daugaviņam izdevās sasniegt Stenlija kausa finālu, tajā gan ar 2—4 piekāpjoties Čikāgas "Blackhawks" vienībai. Daugaviņš laukumā devās pirmajās četrās finālsērijas spēlēs.

2013. gada septembrī noslēdza līgumu ar Šveices hokeja līgas klubu HC Geneve—Servette. 2013. gadā Daugaviņš kļuva par pirmo latvieti, kas ieguvis Špenglera kausu, turklāt arī tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē, kā arī bija otrs rezultatīvākais turnīra spēlētājs. Sezonu uzbrucējs noslēdza kā visas Šveices līgas piektais rezultatīvākais uzbrucējs, savukārt izslēgšanās kārtā 10 spēlēs atzīmējās ar 13 (5+8) punktiem, kas bija pārliecinoši labākais rādītājs komandā. Ženēvas vienība sasniedza līgas pusfinālu, kurā sērijā ar 3—4 piekāpās Ronalda Ķēniņa pārstāvētajai Cīrihes "Lions".

2014. gada maijā noslēdza divu gadu līgumu ar KHL klubu Maskavas "Dinamo". 2014.—15. gada sezonu Daugaviņš ar 37 punktiem noslēdza kā komandas rezultatīvākais spēlētājs, taču jau nākamās sezonas ievadā "Dinamo" uzbrucēju ievietoja KHL atteikuma draftā, un tiesības uz hokejistu pārņēma Habarovskas "Amur". Neaizvadot "Amur" rindās nevienu spēli, pāris dienas vēlāk hokejists tika aizmainīts uz Ņižņijnovgorodas "Torpedo". "Torpedo" rindās viņš kļuva par vienu no komandas vadošajiem spēlētājiem, un pēc sezonas noslēguma pagarināja līgumu ar komandu uz vēl diviem gadiem. No 2018. līdz 2020. gadam spēlēja Maskavas "Spartak" rindās. 2019.—20. gada sezonu noslēdza ar 40 rezultativitātes punktiem. Nākamajā sezonā pārstāvēja Podoļskas "Vitjaz", tās sastāvā gūstot 49 punktus. Tā kļuva par rezultatīvāko jebkura Latvijas hokejista sezonu KHL.

2021.—2022. gada sezonā spēlēja Šveices Nacionālās līgas komandā SC Bern, bet 2022.—2023. gada sezonā pārstāvēja Vācijas klubu Īzerlonas "Roosters". 2023. gada septembrī pievienojās Slovākijas Ekstralīgas klubam Mihalovces "Dukla".[6]

2024. gada novembrī paziņoja par sportista karjeras beigām.[7] Pēc karjeras beigām sāka apmācīt jauniešus hokeja skolā "Kurbads" kā konsultants, plānojot nākotnē iegūt trenera sertifikātu.[8] Vēlāk atgriezās spēlētāja statusā, sākumā izlases rindās, bet pēc tam arī klubu hokejā. Pirms 2025.—2026. gada sezonas pievienojās Optibet hokeja līgas komandai HK Mogo.[9] 2025. gada novembrī parakstīja līgumu ar Vācijas pēc spēka otrās līgas DEL2 klubu Kaseles "Huskies".[10]

Latvijas hokeja izlases sastāvā spēlējis vienpadsmit Pasaules čempionātos, kā arī 2010., 2014. gada un 2022 olimpisko spēļu turnīros.

Spēlējis arī 2006. un 2007. gada Pasaules čempionātos junioriem un 2004., 2005. un 2006. gada Pasaules čempionātos U—18 jauniešiem. 2007. gada Pasaules čempionātā junioriem 1. divīzijā ar 10 punktiem bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs.

2006. gadā kļuva par trešo spēlētāju, kas viena gada laikā spēlējis Pasaules čempionātā gan Latvijas U—18, gan U—20, gan pieaugušo izlasē.

Pēc pēdējās hokeja spēles 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs K. Daugaviņš paziņoja par savas karjeras beigām Latvijas izlasē,[11] tomēr 2023. gadā atgriezās, lai pārstāvētu valstsvienību 2023. gada Pasaules čempionātā. Turnīrā, kas notika Rīgā un Tamperē, K. Daugaviņš bija komandas kapteinis, bet komanda pirmo reizi vēsturē izcīnīja bronzas medaļas.

2025. gada martā tika izplatīta informācija, ka hokejista karjeru beigušais K. Daugaviņš atkal trenējas un plāno konkurēt uz vietu Latvijas izlasē dalībai 2025. gada Pasaules čempionātā.[12]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecāki — Armands (miris 2022. gadā) un Inga Daugaviņi.[13] K. Daugaviņa tēva brālis ir aktieris Andris Daugaviņš.[14] Mācījies Juglas vidusskolā.[15]

2013. gada 14. jūlijā pēc trīs gadu kopdzīves Kaspars Daugaviņš Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīcā salaulājās ar Santu Seili.[16] 2015. gadā Kasparam un Santai piedzima meita, bet 2019. gadā — otrā meita.[17]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Regulārā sezona   Izslēgšanas spēles
SezonaKlubsLīgaSpVRPP-tiSMSpVRPP-tiSM
2003—04 HK Rīga 2000 EEHL 2 0 1 1 0
2003—04 Rīgas "Prizma" Latvija 14 6 6 12 10 2 1 1 2 4
2004—05 Maskavas CSKA—2 Krievija—3 25 0 3 3 4
2005—06 HK Rīga 2000 Baltkrievija 45 4 11 15 16
2006—07 Bingemtonas "Senators" AHL 11 2 0 2 9
2006—07 Toronto St. Michael's Majors OHL 61 18 42 60 64
2007—08 Bingemtonas "Senators" AHL 3 0 1 1 0
2007—08 Toronto St. Michael's Majors OHL 62 40 34 74 42 4 2 1 3 4
2008—09 Bingemtonas "Senators" AHL 23 2 1 3 9
2008—09 Toronto St. Michael's Majors OHL 30 11 17 28 35 11 2 7 9 14
2009—10 Otavas "Senators" NHL 1 0 0 0 0
2009—10 Bingemtonas "Senators" AHL 72 21 25 46 16
2010—11 Bingemtonas "Senators" AHL 73 19 35 54 34 23 10 10 20 8
2011—12 Otavas "Senators" NHL 65 5 6 11 12 1 0 0 0 0
2011—12 Bingemtonas "Senators" AHL 7 4 2 6 0
2012—13 Rīgas "Dinamo" KHL 35 5 9 14 24
2012—13 Otavas "Senators" NHL 19 1 2 3 9
2012—13 Bostonas "Bruins" NHL 6 0 1 1 0 6 0 0 0 2
2013—14 HC Genève—Servette NLA 44 18 26 44 24 12 5 8 13 2
2014—15 Maskavas "Dinamo" KHL 56 22 15 37 26 11 1 3 4 3
2015—16 Maskavas "Dinamo" KHL 8 1 3 4 2
2015—16 Ņižņijnovgorodas "Torpedo" KHL 44 14 21 35 12 11 3 2 5 25
2016—17 Ņižņijnovgorodas "Torpedo" KHL 47 10 22 32 41 4 1 2 3 2
2017—18 Ņižņijnovgorodas "Torpedo" KHL 56 11 16 26 18 4 0 2 2 0
2018—19 Maskavas "Spartak" KHL 58 13 23 36 61 2 0 1 1 0
2019—20 Maskavas "Spartak" KHL 59 19 21 40 22 6 1 3 4 2
2020—21 Podoļskas "Vitjaz" KHL 58 17 32 49 38
2021—22 SC Bern Šveice 34 10 15 25 14
2022—23 Īzerlonas "Roosters" Vācija 55 21 28 49 14
2023—24 Mihalovces "Dukla" Slovākija 47 11 43 54 20 11 5 6 11 2
2024—25 Mihalovces "Dukla" Slovākija 19 6 14 20 24
Kopā NHL 91 6 9 15 21 7 0 0 0 2
  1. Daugaviņš debitē NHL, "Senators" uzvar
  2. «Senators break scoreless tie late, hand Rangers another shutout». CBS Sports. 2010-01-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-12. Skatīts: 2010-05-03.
  3. Valdis Bērziņš. «Daugaviņš un "Senators" izcīna Kaldera kausu», 2011. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 8. jūnijs.
  4. Daugaviņš ir trešais Latvijas hokejists, kurš izcīnījis Kaldera kausu[novecojusi saite], delfi.lv
  5. «Daugaviņam pirmie vārti NHL; 'Senators' izcīna sesto uzvaru pēc kārtas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2011. gada 31. oktobrī.
  6. «Latvijas izlases kapteinis Daugaviņš karjeru turpinās Slovākijas čempionātā». sportacentrs.com. 2023. gada 13. septembrī. Skatīts: 2023. gada 13. septembrī.
  7. Daugaviņš negaidīti nolēmis likt punktu hokejista karjerai
  8. «Daugaviņš apmāca «Kurbada» jauniešus, plāno kļūt par pilntiesīgu hokeja treneri». lsm.lv. 2025. gada 10. janvārī. Skatīts: 2025. gada 4. novembrī.
  9. «Daugaviņš savu sezonu sāks Latvijas čempiones "Mogo"/RSU rindās». sportacentrs.com. 2025. gada 16. septembrī. Skatīts: 2025. gada 4. novembrī.
  10. «Triju Zvaigžņu ordeni saņēmušais Daugaviņš tiek arī pie līguma ārzemēs un dosies uz Vāciju». sportacentrs.com. 2025. gada 18. novembrī. Skatīts: 2025. gada 19. novembrī.
  11. - Dārziņš un Daugaviņš pēc zaudējuma Dānijai atvadās no Latvijas izlases
  12. «Kapteinis ir atpakaļ! Karjeru beigušais Daugaviņš cīnīsies par vietu izlasē». Sportacentrs.com (latviešu). 2025-03-07. Skatīts: 2025-03-07.
  13. Ievas Stāsti. — 2020.g. — Nr.10
  14. «"Krimināli ekselentais" Daugaviņš uzvaru "Lielajā Kristapā" nosvinējis kopā ar mīļoto». jauns.lv. 2018. gada 28. novembrī. Skatīts: 2023. gada 13. septembrī.
  15. Laura Blūma. «"Es ļoti labi atceros!": hokejista Kaspara Daugaviņa skolotāja atklāj kādu līdz šim nezināmu faktu par talantīgo sportistu». Džentlmenis.lv (lv-LV), 2025-04-02. Skatīts: 2025-04-03.
  16. Hokejists Kaspars Daugaviņš apprecējies, nra.lv
  17. "Beidzot visu dienu varu pabūt mājās" — jauns.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]