Pāriet uz saturu

Kārlis Skrastiņš

Vērtīgs raksts
Vikipēdijas lapa
Kārlis Skrastiņš
Kārlis Skrastiņš 2006. gadā
Personas dati
Dzimis 1974. gada 9. jūlijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2011. gada 7. septembrī (37 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievija Jaroslavļa, Krievija
Augums 187 cm
Svars 96 kg
Iesauka Dzelzs vīrs (Iron Man)
Sporta veids Hokejs
Pozīcija Aizsargs
Nūjas tvēriens Kreisais
Profesionāļa karjera 1991—2011
Drafts
Pirmsdrafta klubs Turku TPS
NHL drafts 230., devītajā kārtā, 1998
Drafta klubs Našvilas "Predators"
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1991—1995 Valsts karogs: Latvija HK Pārdaugava Rīga
1995—1998 Valsts karogs: Somija Turku TPS
1998—2003 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Našvilas "Predators"
2003—2004 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kolorādo "Avalanche"
2004—2005 Valsts karogs: Latvija HK Rīga 2000
2005—2008 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kolorādo "Avalanche"
2008—2009 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Floridas "Panthers"
2009—2011 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dalasas "Stars"
2011 Valsts karogs: Krievija Jaroslavļas "Lokomotiv"
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1992—2010 Flag of Latvija Latvija

Infokaste atjaunota 2013. gada 6. oktobrī.

Kārlis Skrastiņš (dzimis 1974. gada 9. jūlijā Rīgā, miris 2011. gada 7. septembrī Jaroslavļā) bija latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bija Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Našvilas "Predators", Kolorādo "Avalanche", Floridas "Panthers" un Dalasas "Stars". Latvijas izlases rindās Skrastiņš piedalījās trīs olimpisko spēļu turnīros, kā arī deviņos Pasaules čempionātos, kopā izlases sastāvā laukumā dodoties 151 spēlē.[1]

Vairākus gadus Skrastiņam piederēja Nacionālās hokeja līgas rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem. Viņš pēc kārtas bija aizvadījis 495 spēles, tobrīd labojot Tima Hortona 1968. gadā uzstādīto rekordu.

Skrastiņš gāja bojā 37 gadu vecumā Jaroslavļas aviokatastrofā.

Spēlētāja karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras sākumgadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Skrastiņš hokejā trenēties sāka piecu gadu vecumā "Dinamo" sporta skolā.[2] Viņa pirmais treneris bija Helmuts Hincenbergs,[3] vēlāk aizsargu trenēja arī Jevgeņijs Banovs un Jevgeņijs Linkevičs.[2][4] Aizsarga pozīcijā Skrastiņš spēlēja jau no mazotnes, taču līdz pat pusaudža gadiem visnotaļ bieži Kārlim tika uzticēts aizvietot iztrūkstošos komandas biedrus, spēlējot uzbrukumā.[4] Jauno aizsargu ievēroja treneris Mihails Beskašnovs, kurš kopā ar savu konsultantu Banovu Skrastiņu uzaicināja pievienoties Rīgas RASMS komandai.[2][4] 1990.—91. gada sezonā komandas sastāvā izcīnīja 13. vietu PSRS otrajā līgā.[5]

Profesionālā spēlētāja karjeru uzsāka 1991. gadā HK Rīgas "Pārdaugava" sastāvā, tās rindās cīnoties gan PSRS pirmās, gan arī otrās līgas čempionātā. "Pārdaugavas" sastāvā jaunais aizsargs aizvadīja trīs sezonas. 1993. gadā kopā ar komandu izcīnīja Latvijas čempionu, savukārt 1994. gadā K. Skrastiņš pildīja arī komandas kapteiņa funkcijas.[6] 1994.—95. gada sezonā, kas bija Skrastiņa pēdējā "Pārdaugavas" rindās, ar 18 (4+14) gūtiem punktiem bija komandas trešais rezultatīvākais spēlētājs pēc Leonīda Tambijeva un Andreja Ignatoviča.[5]

Turku TPS (1995—1998)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gada vasarā K. Skrastiņš noslēdza pārbaudes laika līgumu ar SM līgas čempionvienību Turku TPS,[4]:96[7] kuras galvenais treneris tolaik bija Latvijas izlases konsultants Vladimirs Jurzinovs un kurā spēlēja arī izlases uzbrucējs Vjačeslavs Fanduls.[8] Tieši Jurzinovs aizsargu bija ievērojis Bratislavā notiekošā 1995. gada B grupas čempionāta laikā un aicinājis viņu pievienoties TPS rindām.[2] Iepriekš Skrastiņš bija nopietni apsvēris karjeru turpināt Ziemeļamerikā, uz kuru 1995. gada vasarā bija devusies virkne "Pārdaugavas" hokejistu.[4]:92

Pēc pārbaudes laika izturēšanas līgums ar aizsargu tika noslēgts uz trim gadiem.[4] 1996. un 1997. gadā TPS sastāvā izcīnīja Somijas čempionāta sudraba medaļu.[9] 1997. gadā Skrastiņš kopā ar komandu izcīnīja uzvaru arī IIHF Eiropas hokeja līgas un Superkausa turnīros. Visu trīs sezonu gaitā Skrastiņš komandas rindās neizlaida nevienu spēli.[4]:92

Komandas rindās aizsargs spēlēja, līdz 1998. gada NHL draftā ar kopējo 230. numuru viņu izraudzījās Našvilas "Predators",[10] un hokejists pārcēlās uz Ziemeļameriku. Tobrīd Skrastiņš jau bija sasniedzis 24 gadu vecumu.

Našvilas "Predators" (1998—2003)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālās hokeja līgas kluba Našvilas "Predators" sastāvā Skrastiņš debitēja 1999. gada 9. februārī, maču noslēdzot ar rezultatīvu piespēli un 16:05 laukumā pavadītām minūtēm. 1998.—99. gada sezonā "Predators" sastāvā aizsargs laukumā devās vēl arī nākamajā spēlē, taču tad atgriezās IHL kluba Milvokī "Admirals" rindās, kurā sezonu bija iesācis. 1999.—2000. gada sezonu Skrastiņš sāka "Admirals" rindās, komandas sastāvā aizvadot 19 spēles, taču jau visai drīz aizsargam izdevās nostiprināties "Predators" sastāvā, komandas rindās laukumā dodoties 59 spēlēs. Pirmos vārtus NHL hokejists guva 1999. gada 26. decembra spēlē pret Sentluisas "Blues".[4]:213 2000.—01. gada sezonu aizsargs jau pilnībā aizvadīja Nacionālajā hokeja līgā.

K. Skrastiņš "Predators" rindās aizvadīja piecas sezonas. Nevienā no tām komandai Stenlija kausa izcīņas spēlēm kvalificēties neizdevās. 2003. gada vasarā Skrastiņa līgums ar Našvilas klubu bija beidzies, un 30. jūnijā "Predators" aizmainīja tiesības uz Skrastiņu uz Kolorādo "Avalanche", pretī saņemot 2004. gada NHL drafta trešās kārtas izvēles tiesības.[11] 15. jūlijā "Avalanche" ar latviešu aizsargu noslēdza trīs gadu līgumu.[4]

Kolorādo "Avalanche" (2003—2008)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003.—04. gada sezonā Skrastiņš divus mēnešus bija savainots, taču par spīti tam turpināja spēlēt, jau ceturto sezonu pēc kārtas laukumā dodoties visās 82 regulārās sezonas spēlēs.[2] Vēl 2001. gadā komanda bija izcīnījusi otro Stenlija kausu tās īsās pastāvēšanas vēsturē, taču pēc tam sekoja divas nepārliecinošas izslēgšanas kārtas sērijas, kā rezultātā 2003.—04. gada sezonā nokomplektētais komandas sastāvs, jo īpaši tās uzbrucēju rindas, tika uzskatītas par ļoti spēcīgām.[12] Par spīti tam, komanda pirmo reizi tās pastāvēsanas vēsturē neizcīnīja divīzijas čempiones titulu, un Stenlija kausa izcīņā izstājās jau otrajā kārtā ar 2—4 piekāpjoties Sanhosē "Sharks".

2005.—06. gada sezonā Skrastiņš bloķēja 207 pretinieku metienus, kas bija otrs labākais rādītājs visā NHL.[13] 2006.—07. gada sezonā ar 190 bloķētiem metieniem viņš ierindojās septītajā vietā NHL.[14] 2006. gada 30. jūnijā "Avalanche" pagarināja līgumu ar Skrastiņu uz nākamajām trim sezonām, aizsargam katrā no tām saņemot 2,4 miljonus ASV dolāru.[13]

Lai gan iepriekšējās astoņās sezonās komanda divreiz bija izcīnījusi Stenlija kausu un vēl trīs reizes sasniegusi konferences finālu, trīsarpus sezonu laikā, ko "Avalanche" rindās aizvadīja K. Skrastiņš, komandai neizdevās pārvarēt Stenlija kausa izcīņas otro kārtu, 2006.—07. gada sezonā tai pat nekvalificējoties.

2004.—2005. gada NHL sezonas lokauta laikā Skrastiņš atgriezās Latvijā, sezonu aizvadot Latvijas hokeja līgas klubā HK Rīga 2000. Līgumu ar klubu viņš noslēdza 25. septembrī.[4]:214 Viņš spēlēja vienā pārī ar Ronaldu Ozoliņu un tika atzīts par Baltkrievijas Ekstralīgas sezonas labāko aizsargu,[4] vienlaikus kopā ar komandu izcīnīja jau savu otro Latvijas čempiona titulu. Lai gan hokejists bija saņēmis piedāvājumus no vairāku augstāka līmeņa Eiropas hokeja līgu komandām, Skrastiņš izvēlējās palikt Latvijā, jo tobrīd viņa sieva gaidīja meitu.[2]

NHL rekords

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 8. februārī K. Skrastiņš kopš 2000. gada 21. februāra bija aizvadījis jau 487 spēles pēc kārtas un tādējādi laboja Tima Hortona rekordu par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām NHL spēlēm starp aizsargiem.[15][16] Šajā periodā Skrastiņš vairākkārt spēlēja par spīti dažādiem savainojumiem, to starpā, piemēram, lauztu plaukstas locītavu vai nopietnu ceļgala savainojumu.[15] 2000. gada 18. februāra spēle pret "Blues" bija vienīgā, kuru K. Skrastiņš līdz tam bija izlaidis visā savā NHL karjerā. Viņa sērija ilga tikai līdz 25. februārim,[17] kad viņš sasniedza 495 spēļu robežu un pēc tam izlaida vairāk nekā 10 spēles ceļgala traumas dēļ. Arī pirms 2000. gada 18. februāra, kad Skrastiņš bija izlaidis iepriekšējo spēli, traumas aizsargu nebija traucējušas piedalīties spēlēs piecus, sešus gadus. Skrastiņa rekordu 2011. gada 15. martā pārspēja kanādietis Džejs Baumīsters.[18]

Pateicoties savai izturībai un pašaizliedzībai, viņš ieguva iesauku "dzelzs vīrs" (Iron Man).[19][20] Tā paša gada martā "Avalanche" vadība Skrastiņu nominēja Billa Mastertona balvai, bet viņš to neieguva.

Florida un Dalasa (2008—2011)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc trīsarpus Kolorādo "Avalanche" sastāvā aizvadītām sezonām 2008. gada 26. februārī viņš tika aizmainīts Floridas "Panthers", "Avalanche" pretī saņemot baltkrievu aizsargu Ruslanu Saleju.[21][22]

Par spīti tam, ka 2007.—08. gada sezonā pārtrūka Skrastiņa 495 pēc kārtas aizvadīto spēļu sērija un viņš izlaida 22 regulārās sezonas spēles, sezonas gaitā Skrastiņš bloķēja 105 metienus.[14] 2008. gada 16. oktobrī viņš aizvadīja savu 600. spēli NHL karjerā[23] un 1. novembrī guva savu 100. rezultativitātes punktu.[24] 2008.—09. gada sezona izvērtās par Skrastiņa rezultatīvāko NHL karjerā, tajā atzīmējoties ar 18 (4+14) rezultativitātes punktiem. Sezonu viņš noslēdza ar 171 bloķētiem metieniem, kas bija devītais labākais rādītājs līgā.[14]

2009. gada 2. jūlijā K. Skrastiņš parakstīja 2,75 miljonus ASV dolārus vērtu divu sezonu līgumu ar NHL klubu Dalasas "Stars".[14] Abus 2009.—10. gada sezonā gūtos vārtus Skrastiņš guva 19. decembra uzvarā pār Detroitas "Red Wings". "Stars" rindās Skrastiņš spēlēja līdz 2010.—2011. gada sezonas beigām. Savus pēdējos vārtus NHL Skrastiņš guva 2011. gada 3. februāra mačā pret Bostonas "Bruins".[4]:214

2011. vasarā viņš kļuva par brīvo aģentu, un, lai gan hokejista pakalpojumos bija ieinteresēts NHL klubs Kolumbusas "Blue Jackets",[4]:147 2011. gada 28. jūnijā viņš parakstīja līgumu ar KHL klubu Jaroslavļas "Lokomotiv".[25] Līguma vērtība bija aptuveni 2,5 miljoni ASV dolāru.[4] Augustā "Lokomotiv" sastāvā viņš piedalījās komandas pārbaudes spēlēs, kopā ar komandu iegūstot Latvijas dzelzceļa kausu.[26]

Latvijas izlase

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlasē sastāvā debitēja 18 gadu vecumā 1992. gada 7. novembrī mačā pret Lietuvas izlasi,[27] kas bija pirmā Latvijas izlases spēle pēc neatkarības atjaunošanas.[28] Spēli Skrastiņš aizvadīja vienā pārī ar savu vienaudzi Igoru Bondarevu.[2] Pirmos vārtus izlases sastāvā guvis 1992. gada 28. decembrī pret Francijas izlasi.[27] Kopumā izlases sastāvā Skrastiņš piedalījies 151 spēlē, tajās atzīmējoties ar 66 (28+38) rezultativitātes punktiem.[1]

Latvijas izlases sastāvā piedalījies 2002., 2006. un 2010. gada olimpisko spēļu turnīros, kā arī divpadsmit (1993, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2003, 2005, 2009) Pasaules čempionātos. Vairākos turnīros, tai skaitā 2005. un 2009. gada Pasaules čempionātā, kā arī 2006. un 2010. gada Olimpiskajās spēlēs,[29] bijis Latvijas izlases kapteinis. Sākotnēji 2009. gada Pasaules čempionātā nav vēlējies spēlēt dažādo savainojumu dēļ, taču Māris Baldonieks un Kirovs Lipmans aizsargu tomēr pierunājuši.[4] 1993. gadā spēlējis arī Pasaules čempionātā junioriem.

2003. gada Pasaules čempionātā mačā pret Zviedrijas izlasi veica efektīgu spēka paņēmienu pret Markusu Nilsonu, saņemot noraidījumu līdz spēles beigām, kas nozīmētu arī vienas spēles diskvalifikāciju, taču pēc mača noslēguma sods tika atcelts.[4]:136 Jau vēlāk turnīrā Skrastiņš mačā pret Baltkrieviju guva trīs vārtus un tādējādi kļuva par pirmo Latvijas izlases aizsargu un vien trešo spēlētāju, kas Pasaules čempionāta spēlē atzīmējies ar hat-trick.[30] Vienlaikus viņš kļuva par pirmo aizsargu Pasaules čempionātu vēsturē, kas vienā mača trešdaļā guvis trīs vārtus.[4]:138 Ar sešās spēlēs gūtiem sešiem punktiem (3+3) K. Skrastiņš turnīru noslēdza kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2002. gada Olimpisko spēļu turnīrā "Predators" ļāva aizsargam pievienoties komandai tikai uz vienu spēli, kurā izlase izcīnīja 6:6 neizšķirtu pret slovākiem, savukārt pavasarī notiekošajā 2002. gada Pasaules čempionātā K. Skrastiņš nevarēja piedalīties, jo pēc NHL sezonas beigām viņa pārstāvētā "Predators" vienība vēlējās, lai hokejists veiktu ceļgala operāciju.[2] Tas bija pirmais Pasaules čempionāts, kuru aizsargs izlaida. Uz 2004. gada Pasaules čempionātu aizsargs netika "Avalanche" dalības Stenlija kausa izcīņā dēļ.

Pēdējo spēli Latvijas izlases sastāvā aizvadīja 2010. gada 23. februārī 2010. gada Vankūveras Olimpisko spēļu kvalifikācijas kārtā pret Čehijas izlasi.[31]

Nāve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cilvēki noliek svecītes pie Arena 2000 Jaroslavļā

2011. gada 7. septembrī Krievijā avarēja lidmašīna Jak-42, kurā atradās Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji, tajā skaitā K. Skrastiņš.[32] Lidmašīna avarēja plkst. 16.02 pēc Maskavas laika (15.02 pēc Rīgas laika) 2,5 km attālumā no Tunošas lidostas (pacelšanās vieta), kas atrodas netālu no Jaroslavļas, Krievijā. Tajā pašā dienā tika oficiāli paziņots, ka K. Skrastiņš ir gājis bojā.[33][34] Viņš kļuva par piekto latviešu sportistu, kas gājis bojā aviokatastrofā.[35]

Piemiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsi pēc traģēdijas cilvēki pulcējās gan pie Arēnas Rīga, gan arī Latvijas Hokeja federācijas biroja Raunas ielā, lai aizdegtu svecītes un noliktu ziedus. K. Skrastiņa pīšļi Rīgā tika sagaidīti ar militāru godu un valsts karogu.[36] Atvadīšanās no Skrastiņa notika 16. septembrī Arēnā Rīga. Uz to ieradās vairāki tūkstoši cilvēku.[37]

Skrastiņa pēdējais NHL klubs Dalasas "Stars" paziņoja, ka tās spēlētāji 2011.—2012. gada sezonu aizvadīs ar uz ķiverēm uzlīmētiem 37. numuriem. Tāpat komanda godināja Skrastiņu ar klusuma brīdi pirms 22. septembra pirmssezonas pārbaudes spēles. Aizsargs Breds Lukovičs, kuram jaunajā sezonā bija paredzēts 37. spēļu numurs, to aizvadīja ar 47. numuru.[38] 2011. gada septembrī bojā gājušos Skrastiņu, Ruslanu Saleju un Veidu Belaku ar īpašu pasākumu pirms pirmās regulārā čempionāta spēles 8. oktobrī godināja arī spēlētāju agrākais klubs Kolorādo "Avalanche".[38]

2011. gada 22. decembrī Latvijas Gada balvas sportā 2011 ceremonijā viņam tika piešķirta balva "Paraugs sportā".[39] 2012. gada martā Latvijas Hokeja federācija paziņoja, ka Latvijas izlases ietvaros iemūžinās "7". numuru, ar kuru izlasē startēja K. Skrastiņš.[40]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Skrastiņš ģimenē piedzima kā ceturtais bērns pēc brāļa Ata un māsām Unas un Ievas, viņam bija arī jaunāka māsa Ruta.[2] Viņa tēvs Mārtiņš bija inženieris ģeologs, māte Ieva strādāja Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālajā rūpnīcā.[4] Kopā ar ģimeni uzaudzis Rīgā komunālajā dzīvoklī.[4] Hokejists bija precējies ar Zani Skrastiņu, ģimenē ir trīs meitas — Karolīna, Laurēna un Vivienna,[31] ģimene pastāvīgi dzīvo ASV. Iepriekš hokejistam bija ilgstošas attiecības ar latviešu aktrisi un modeli Aiju Tēraudu.[4]:120

Mācījās Rīgas 2. vidusskolā, taču vēlāk pārgāja uz Rīgas 93. vidusskolu, kur bija izveidota hokejistu specklase.[4]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona Klubs Līga Sp V RP P-ti SM Sp V RP P-ti SM
1991.—92. HK Pārdaugava Rīga Latvija 16 7 6 13 10 — — — — —
1992.—93. HK Pārdaugava Rīga Krievija 40 3 5 8 16 2 0 0 0 0
1992.—93. HK Pārdaugava Rīga Latvija 10 7 2 9 12 — — — — —
1993.—94. HK Pārdaugava Rīga Krievija 42 7 5 12 18 2 1 0 1 4
1994.—95. HK Pārdaugava Rīga Krievija 52 4 14 18 69 — — — — —
1995.—96. Turku TPS SM līga 50 4 11 15 32 11 2 2 4 10
1996.—97. Turku TPS SM līga 50 2 8 10 20 12 0 4 4 2
1997.—98. Turku TPS SM līga 48 4 15 19 67 4 0 0 0 0
1998.—99. Našvilas "Predators" NHL 2 0 1 1 0 — — — — —
1998.—99. Milvoki "Admirals" IHL 75 8 36 44 47 2 0 1 1 2
1999.—00. Našvilas "Predators" NHL 59 5 6 11 20 — — — — —
1999.—00. Milvoki "Admirals" IHL 19 3 8 11 10 — — — — —
2000.—01. Našvilas "Predators" NHL 82 1 11 12 30 — — — — —
2001.—02. Našvilas "Predators" NHL 82 4 13 17 36 — — — — —
2002.—03. Našvilas "Predators" NHL 82 3 10 13 44 — — — — —
2003.—04. Kolorādo "Avalanche" NHL 82 5 8 13 26 11 0 2 2 2
2004.—05. HK Rīga 2000 Baltkrievija 34 8 17 25 30 3 0 0 0 25
2004.—05. HK Rīga 2000 Latvija 4 0 4 4 0 9 3 10 13 33
2005.—06. Kolorādo "Avalanche" NHL 82 3 11 14 65 9 0 1 1 10
2006.—07. Kolorādo "Avalanche" NHL 68 0 11 11 30 — — — — —
2007.—08. Kolorādo "Avalanche" NHL 43 1 3 4 20 — — — — —
2007.—08. Floridas "Panthers" NHL 17 1 0 1 12 — — — — —
2008.—09. Floridas "Panthers" NHL 80 4 14 18 30 — — — — —
2009.—10. Dalasas "Stars" NHL 79 2 11 13 24 — — — — —
2010.—11. Dalasas "Stars" NHL 74 3 5 8 38 — — — — —
Kopā NHL 832 32 104 136 375 20 0 3 3 12

Karjera Latvijas izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Izlase Turnīrs Sp V RP P-ti SM
1993 Latvija PČ-C 7 1 6 7 0
1993 Latvija OS kval. 4 1 1 2 2
1994 Latvija PJČ-C 4 1 5 6 33
1994 Latvija PČ-B 7 3 5 8 0
1995 Latvija PČ-B 7 1 1 2 4
1997 Latvija PČ 8 0 3 3 4
1998 Latvija PČ 6 0 1 1 6
1999 Latvija PČ 6 1 1 2 6
2000 Latvija PČ 7 1 2 3 4
2001 Latvija PČ 6 3 0 3 0
2002 Latvija OS 1 0 0 0 0
2003 Latvija PČ 6 3 3 6 27
2005 Latvija OS kval. 3 1 0 1 0
2005 Latvija PČ 6 2 0 2 2
2006 Latvija OS 5 0 1 1 0
2009 Latvija PČ 7 1 1 2 0
2010 Latvija OS 4 0 0 0 0
Pieaugušo izlasē kopā 151 28 38 66 89

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Latvijas Hokeja federācija. «Latvijas valstsvienības visu laiku spēlētāju statistika (1991 - 17.05.2013)», 2013. gada 20. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. oktobrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 Ingrīda Jurševica, Māra Jurševica. Latvijas hokeja pavasaris, 2006. ISBN 9984-19-936-3.
  3. ↑ Māris Zembergs. «Amats - pirmais treneris». Diena.lv, 2005. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 4,14 4,15 4,16 4,17 4,18 4,19 4,20 Guntis Keisels. 37 stāsti par Kārli, 2012. ISBN 978-9934-11-192-1.
  5. ↑ 5,0 5,1 Ainis Ulmanis. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas Hokeja federācija, 1998. ISBN 9789984190174.
  6. ↑ Armands Puče. Sarauj, Latvija!, 2000. ISBN 9984-05-299-0.
  7. ↑ «Kārlis Skrastiņš tuvojas NHL rekorda uzstādīšanai». delfi.lv. 2007. gada 30. janvārī. Skatīts: 2011. gada 7. septembrī.
  8. ↑ Jānis Matulis. Baldera skalpu man nevajag, 2006. ISBN 9984-542-10-6.
  9. ↑ «Eliteprospects profils». eliteprospects.com. Skatīts: 2011. gada 7. septembrī. (angliski)
  10. ↑ «Karlis Skrastins #37 - D». TSN.ca. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  11. ↑ «Karlis Skrastins». Legends of Hockey. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  12. ↑ Heika, Mike. «Avs' silver lining has a cloud». ESPN, 2003-09-24. Skatīts: 2007-06-17.
  13. ↑ 13,0 13,1 Podāns, Armands (2006. gada 1. oktobrī). ""Avalanche" bez Bleika, bet ar Sakiku". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams"): 23. lpp. ISSN 1691-0451.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 «Stars Sign Karlis Skrastins To Two-Year Deal». Stars. 2009. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  15. ↑ 15,0 15,1 «Avalanche blue-liner Karlis Skrastins sets ironman mark». CBC. 2007. gada 8. februārī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  16. ↑ «Kārlis Skrastiņš uzstāda NHL rekordu». delfi.lv. 2007. gada 9. februārī. Skatīts: 2011. gada 7. septembrī.
  17. ↑ Associated Press. «Skrastins' consecutive game streak ends at 495». ESPN, 2007. gada 26. februārī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  18. ↑ «Bouwmeester sets ironman record for defensemen». NHL. 2011-03-15. Skatīts: 2012-02-17.
  19. ↑ «Karlis Skrastins, Ice Hockey». Vancouver 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. maijā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  20. ↑ «Latvija atvadās no leģendārā Kārļa Skrastiņa». kasjauns.lv. 2011. gada 16. septembrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  21. ↑ Juris Miņins. «Skrastiņš dodas uz Floridu». sportacentrs.com, 2008. gada 26. februārī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  22. ↑ «Avalanche acquire Ruslan Salei». CBC. 2008. gada 26. februārī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  23. ↑ «Wild Thrash Panthers with 6 goals». NHL. 2008. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  24. ↑ «Predators outlast Panthers». CBS Sports. 2008. gada 1. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  25. ↑ «Kārlis Skrastiņš kļuvis par Jaroslavļas 'Lokomotiv' spēlētāju». delfi.lv. 2011. gada 29. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. septembrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  26. ↑ «Skrastiņa 'Lokomotiv' izcīna LDz kausu». delfi.lv. 2011. gada 27. augustā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.[novecojusi saite]
  27. ↑ 27,0 27,1 "Kārlis Skrastiņš". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 2: 19. lpp. 2009. gadā.
  28. ↑ "Visas Latvijas izlases spēles". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 2: 54. lpp. 2009. gadā.
  29. ↑ Dainis Caune. Latvija Vankūverā. Latvijas Olimpiskā komiteja, 2010. 137. lpp. ISBN 978-9984-4903-3-5.
  30. ↑ "Individuālie rekordi". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 2: 72. lpp. 2009. gadā.
  31. ↑ 31,0 31,1 BNS. «Hokejista Kārļa Skrastiņa biogrāfija un sportiskā karjera». delfi.lv, 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 8. septembrī.[novecojusi saite]
  32. ↑ Jānis Celmiņš. «Jaroslavļā nogāzusies "Lokomotiv" lidmašīna, oficiālu ziņu par Skrastiņu nav». sportacentrs.com, 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 7. septembrī.
  33. ↑ TVNET/BNS. «Latvijas ĀM apstiprina - Skrastiņš ir gājis bojā». tvnet.lv, 2011. gada 7. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 7. septembrī.
  34. ↑ «'Lokomotiv' aviokatastrofa: Skrastiņš gājis bojā». delfi.lv. 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 8. septembrī.[novecojusi saite]
  35. ↑ BNS. «Skrastiņš ir piektais Latvijas sportists, kura dzīve apraujas aviokatastrofā». delfi.lv, 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 7. septembrī.[novecojusi saite]
  36. ↑ «Kārļa Skrastiņa pīšļi Rīgā sagaidīti ar militāru godu». delfi.lv. 2011. gada 11. septembrī. Skatīts: 2013. gada 7. oktobrī.
  37. ↑ «Atvadīties no Kārļa Skrastiņa jau ieradušies vairāki simti cilvēku». kasjauns.lv. 2011. gada 16. septembrī. Skatīts: 2013. gada 7. oktobrī.
  38. ↑ 38,0 38,1 «Dalasas 'Stars' komanda visu gaidāmo sezonu pieminēs Skrastiņu». delfi.lv. 2011. gada 13. septembrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  39. ↑ «Ar balvu 'Latvijas paraugs sportā' godina Kārli Skrastiņu». delfi.lv. 2011. gada 23. decembrī. Skatīts: 2011. gada 23. decembrī.
  40. ↑ «LHF valde oficiāli apstiprina Skrastiņa numura iemūžināšanu». Delfi.lv. 2012. gada 12. martā. Skatīts: 2012. gada 12. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kārlis_Skrastiņš&oldid=4153123"