Latvijas Republikas Ministru prezidents

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Latvijas Ministru prezidenti)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Ministru prezidents
Latvijas Ministru prezidenta standarts.png
Ministru prezidenta karogs
Amatā
Māris Kučinskis

kopš 2016. gada 11. februāra
Pirmais Kārlis Ulmanis
Latvija
Coat of arms of Latvia.svg

Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvijas politika



Latvijas portāls

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2016. gada 11. februāra Ministru prezidents ir Māris Kučinskis.

Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs (šo amatu ieņēma Ivars Godmanis).

Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts Saeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un Ministru kabinets sāk pildīt savus pienākumus.

Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), Ministru prezidenta biedru, Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.[1]

Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas.

Ministru prezidenta pārraudzībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Informācijas analīzes dienests.[1]

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs.

Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību.

Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību.

Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas.

Latvijas Ministru prezidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Hronoloģisks attēlojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māris Kučinskis Laimdota Straujuma Laimdota Straujuma Valdis Dombrovskis Valdis Dombrovskis Valdis Dombrovskis Ivars Godmanis Aigars Kalvītis Aigars Kalvītis Indulis Emsis Einars Repše Andris Bērziņš Andris Šķēle Vilis Krištopāns Guntars Krasts Andris Šķēle Andris Šķēle Māris Gailis Valdis Birkavs Ivars Godmanis Augusts Kirhenšteins Kārlis Ulmanis Kārlis Ulmanis Ādolfs Bļodnieks Marģers Skujenieks Kārlis Ulmanis Hugo Celmiņš Pēteris Juraševskis Marģers Skujenieks Arturs Alberings Kārlis Ulmanis Hugo Celmiņš Voldemārs Zāmuels Zigfrīds Anna Meierovics Jānis Pauļuks Zigfrīds Anna Meierovics Zigfrīds Anna Meierovics Kārlis Ulmanis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi». MK.gov.lv. Skatīts: 2012. gada 10. janvārī.