Pāriet uz saturu

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Latvijas Ministru prezidenti)
Latvijas Ministru prezidents
Ministru prezidenta karogs
Amatā
Evika Siliņa
kopš 2023. gada 15. septembra
Pirmais Kārlis Ulmanis
Latvija
Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvija — politika un valdība
Satversme
Valdība
Saeima
Vēlēšanas
Politiskās partijas
Citi raksti
Latvijas portāls

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2023. gada 15. septembra Ministru prezidents ir Evika Siliņa.

Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs (šo amatu ieņēma Ivars Godmanis).

Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts Saeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un Ministru kabinets sāk pildīt savus pienākumus.

Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), Ministru prezidenta biedru, Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.[1]

Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas.

Ministru prezidenta pārraudzībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Informācijas analīzes dienests.[1]

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs.

Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību.

Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību.

Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas.

Latvijas Ministru prezidenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Hronoloģisks attēlojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919—1940

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augusts KirhenšteinsĀdolfs BļodnieksPēteris JuraševskisMarģers SkujenieksArturs AlberingsHugo CelmiņšVoldemārs ZāmuēlsJānis PauļuksZigfrīds Anna MeierovicsKārlis Ulmanis

1990—pašlaik

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Evika SiliņaKrišjānis KariņšMāris KučinskisLaimdota StraujumaValdis DombrovskisAigars KalvītisIndulis EmsisEinars RepšeAndris Bērziņš (politiķis, 1951)Vilis KrištopansGuntars KrastsAndris ŠķēleMāris GailisValdis BirkavsIvars Godmanis

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi». MK.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. martā. Skatīts: 2012. gada 10. janvārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918—1940
1940—1990
1990—pašlaik
Ministru prezidents
Pašreizējie ministru
amati
Likvidētie
/Pārveidotie
amati

Apgādības ministrs (1918—1921)
Apsardzības ministrs (1918—1924)
Arhitektūras un celtniecības ministrs (1990—1993)
Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs (1995—1999)
Ārējās tirdzniecības ministrs (1991—1993)
Ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs (1993—1994)
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs (1993—1995)
Bērnu un ģimenes lietu ministrs (2004—2008)
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs (2008—2009)
Budžeta valsts ministrs (1993—1994)
Cilvēktiesību valsts ministrs (1993—1995)
Darba ministrs (1920—1925)
Darba lietu valsts ministrs (1995—1997)
Darba valsts ministrs (1993—1994)
Ekonomisko reformu ministrs (1991—1993)
Enerģētikas ministrs (1990—1991)
Enerģētikas valsts ministrs (1993—1995)
Investīciju un kredītpolitikas valsts ministrs (1995—1996)
Izglītības ministrs (1918—1940)
Izglītības, kultūras un zinātnes ministrs (1993—1994)
Izglītības valsts ministrs (1995—1996)
Īpašo uzdevumu ministrs (1993—1994)
Īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās (2002—2004)
Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās (1995—1997)
Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās (2006—2008)
Īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (2004—2009)
Īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās (1995—1997)
Īpašo uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās (2002—2003)
Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās (2002—2008)
Īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām (1998—2002)
Īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos (1998—2000)
Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000—2002)
Īpašo uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās (2002—2003)
Jūras lietu ministrs (1991—1993)
Kara ministrs (1924—1940)
Kooperācijas valsts ministrs (1995—1997)
Kultūras valsts ministrs (1993—1994)
Lauksaimniecības ministrs (1990—1993)
Materiālo resursu ministrs (1990—1991)
Meža ministrs (1990—1993)
Mežu valsts ministrs (1993—1999)
Pašvaldību valsts ministrs (1995)
Pašvaldību lietu valsts ministrs (1996—1998)
Privatizācijas valsts ministrs (1995—1998)
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2003—2011)
Rūpniecības ministrs (1990—1991)
Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs (1995—1996)
Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs (1995)
Rūpniecības un enerģētikas ministrs (1991—1993)
Sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940)
Sakaru ministrs (1990—1991)
Satiksmes un darbu ministrs (1918—1920)
Sociālās nodrošināšanas ministrs (1990—1991)
Sociālo lietu valsts ministrs (1994—1995)
Tautas labklājības ministrs (1925—1940)
Tautas izglītības ministrs (1990—1993)
Tirdzniecības ministrs (1990—1991)
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1919—1940)
Valdības lietu ministrs (1990—1991)
Valsts ieņēmumu valsts ministrs (1993—1999)
Valsts īpašuma valsts ministrs (1993—1995)
Valsts ministrs (1991—1997)
Valsts ministrs ārējo resursu jautājumos (1994—1995)
Valsts reformu ministrs (1993—1995)
Veselības aizsardzības ministrs (1990—1991)
Veselības aizsardzības valsts ministrs (1994—1995)
Veselības valsts ministrs (1993—1994; 1995—1998; 1999)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1993—2003; 2011—2024)
Vides aizsardzības valsts ministrs (1993—1994)
Vides ministrs (2003—2011)
Vides valsts ministrs (1994—1999)
Zivsaimniecības uzdevumu ministrs (1990—1991)
Zvejniecības valsts ministrs (1995—1997)

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Republikas_Ministru_prezidents&oldid=4042797"