Konstantīns fon Neirats

Konstantīns fon Neirats; Konstantin von Neurath
	Vācijas ārlietu ministrs
	Amatā; 1932. gada 1. jūnijs — 1938. gada 4. februāris
Priekštecis	Heinrihs Brīnings
Pēctecis	Joahims fon Ribentrops
Dzimšanas dati	1873. gada 2. februāris; Fainhingene pie Encas, Vācijas Impērija; (Bādene-Virtemberga, Vācija)
Miršanas dati	1956. gada 14. augusts; Encveihingene, Bādene-Virtemberga, Vācija
Tautība	vācietis
Politiskā partija	NSDAP (1937–1945)
Dzīvesbiedrs(-e)	Marija Auguste Mozere fon Filzeka
Bērni	2
Profesija	diplomāts

Konstantīns brīvkungs fon Neirats (vācu: Konstantin Freiherr von Neurath; dzimis 1873. gada 2. februārī, miris 1956. gada 14. augustā) bija Vācijas ārlietu ministrs no 1932. līdz 1938. gadam.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studēja Tībingenē un Berlīnē. No 1901. gada darbojās ārlietu dienestā, līdz Pirmajam pasaules karam strādāja Londonā un Stambulā. Kā virsnieks piedalījās Pirmajā pasaules karā, kur smagi ievainots. No 1917. līdz 1918. gadam - Virtembergas karalistes premjerministrs. 1919. gadā atkal atgriezās diplomātiskajā dienestā. Sūtnis Dānijā, vēlāk Itālijā (no 1921. līdz 1930. gadam), pēc tam - Lielbritānijā.

1932. gadā kļuva par Vācijas ārlietu ministru Franča fon Pāpena kabinetā. Saglabāja amatu arī Kurta fon Šleihera un Ādolfa Hitlera valdībā. 1938. gadā tika nomainīts ar Joahimu fon Ribentropu.

No 1939. gada marta līdz 1943. gada augustam Konstantīns fon Neirats bija okupētās Bohēmijas un Morāvijas reihsprotektors. Pēc tam, kad par Neirata vietnieku 1941. gada septembrī tika iecelts Reinhards Heidrihs, Neirata vara bija tikai nomināla. Nirnbergas procesā notiesāts uz 15 gadiem ieslodzījumā.