Krišjāņu pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Bērzpils un Tilžas pagastiem, Ludzas novada Salnavas pagastu un Rēzeknes novada Nautrēnu un Gaigalavas pagastiem.
Dūkšupe, Iča, Ķeiba, Mežupe, Nūvozine, Siļtine, Tilža, Vakša.
1945. gadā Abrenes apriņķa Tilžas pagastā izveidoja Krišjāņu ciema padomi. Krišjāņu ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945-1949), Kārsavas (1949-1962) un Balvu (pēc 1962. g.) rajonos. 1954. gadā Krišjāņu ciemam pievienoja likvidēto Krampiņu ciemu, 1955. gadā kolhoza «Plēsums» teritoriju pievienoja Beļavas ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Krišjāņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.
- Nr. 260.: Krišjāņu senkapi (Kara kapi) - Krišjāņu centrā
- Nr. 2852.: Krišjāņu krogs ar saimniecības ēku - Krišjāņos (19. gadsimta beigas)
- Nr. 2853.: Putrānu kapu kapliča - Putrānu kapos (19. gadsimta beigas).[5][6]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Krišjāņi (pagasta centrs), Krampiņas, Mežupe, Naglīši, Putrāni, Purviņas, Runcene, Vakšenieki, Vītoli, Zeltupe, Žogi.
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1897 | 880 | — |
---|
1935 | 1 500 | +1.41% |
---|
1959 | 1 073 | −1.39% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1967 | 824 | −3.25% |
---|
1979 | 668 | −1.73% |
---|
1989 | 561 | −1.73% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
2000 | 530 | −0.52% |
---|
2011 | 383 | −2.91% |
---|
2021 | 313 | −2.00% |
---|
|
|
| |
| |
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība |
---|
|
|
---|
| Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 17. aprīlim | | Pilsēta | |
---|
| Ciema padomes | |
---|
|
|
|