Krievu pasaule
Krievu pasaule (krievu: русский мир) ir Krievijas neoimperiālā ģeopolitiskā un ideoloģiskā doktrīna, kas balstās uz ideju par krievu kultūras, valodas un garīgo vērtību dominanci. Šī koncepcija tiek izmantota, lai pamatotu Krievijas ietekmi bijušajās Padomju Savienības teritorijās un aizstāvētu krievu tiesības šajās valstīs.
Krievu pasaule tiek prezentēta kā civilizācijas modelis, kas pretnostatīts rietumnieciskām vērtībām, un tai ir svarīga loma Krievijas ārpolitikā, it īpaši attiecībā uz Ukrainu, Baltkrieviju un citām pēcpadomju valstīm.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan par "krievu pasaules" filozofiskās un politiskās doktrīnas autoru uzskata Pjotru Ščedrovicki, Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins šo jēdzienu pirmo reizi izmantoja savā uzrunā tautiešu kongresā 2001. gadā. Fonda „Rosijaņe” 2004. gada izdevumā krievu pasaule tika definēta kā „etnokultūras fenomens, kam ir tīklveida struktūra un kas sastāv no krievu kultūras un valodas vidē esošām lielām un mazām sabiedrībām, kuras uzlūko Krieviju kā garīgu centru.” 2005. gada aprīlī V. Putins, uzrunājot Krievijas Federālo sapulci, paziņoja, ka „Padomju Savienības sabrukums bija gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. 2007. gadā ar V. Putina dekrētu izveidoja fondu "Krievu pasaule" Krievijas kultūras un krievu valodas popularizēšanai. [1]
Krievu pasaules ideoloģija atspoguļojās politiskajos notikumos, kas 2014.-2016. gadā norisinājās Krimā un Ukrainas austrumos: Krimas aneksija 2014. gadā, tā saucamais "Krievu pavasaris" un mēģinājums izveidot "Novorosiju", kas noveda pie kara Austrumukrainā.[2] Krievijas propaganda Ukrainā bija paredzēta, lai pielāgotu masu apziņu Krievijas Federācijai labvēlīgā virzienā, un kalpoja kā sagatavošanās tramplīns iebrukumam Krimā. Imperiālistiskā mentalitāte, ko atbalstīja plašsaziņas līdzekļi, noveda pie tā, ka lielākā daļa krievu atbalstīja Krimas aneksiju. Tāpēc pat tad, kad V. Putins vispirms paziņoja par Krievijas karaspēka neesamību Ukrainas teritorijā, bet vēlāk atzina šo faktu gan tieši (Krimā), gan netieši (Ukrainas austrumos)), tas auditorijā neizraisa ne izbrīnu, ne disonansi.[3]
"Krievu pasaules" koncepcija tiek uzskatīta par putinisma ideoloģisko pamatu un kalpo kā pamats militārai agresijai, lai atjaunotu Krieviju PSRS robežās un atgrieztu ietekmes zonu Eiropā, Kaukāzā un Ziemeļeiropā. Daži pētnieki uzskata, ka "Krievu pasaules" projekts ir pilnīgs Trešā reiha analogs vai kompilācija.[4]
Koncepcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Krievu pasaules" koncepcija ir arī viens no mēģinājumiem izveidot utopisku, uz Krieviju orientētu austrumslāvu (sk. panslāvisms) civilizāciju (alternatīvu Eiropai), kas balstīta uz trim elementiem:
- pareizticība
- krievu kultūra un jo īpaši krievu valoda
- vāji maskētu autokrātiju (diktatūru), kas tiek pasniegta kā "kopīga vēsturiskā atmiņa un kopīgi uzskati par sociālo attīstību". Tā Krievijā sāka idealizēt bijušo autokrātiju, kas sajaukta ar staļinismu.
Skatīt vēl
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ A. Kudors. Krievijas izpratne par publisko diplomātiju: starp maigo varu un manipulāciju no Austrumeiropas politikas pētījumu centra sagatavotā rakstu krājuma "Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors". Rīgaː LU Akadēmiskais apgāds, 2014
- ↑ Документальный фильм Русский мир - 1 часть. Дары волхвов. Atjaunināts: 2023-04-12
- ↑ Что Путин говорил о Крыме? Хронология заявлений. Atjaunināts: 2023-04-12
- ↑ «Андрей Пионтковский: В России не популярна война, в которой русскоговорящий убивает русскоговорящего» (krievu).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu pasaule.
- мир Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)