Krievijas propaganda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Krievijas propaganda jeb Kremļa propaganda[1][2] ir propaganda, kas izplata un popularizē Krievijas valdības jeb Kremļa oficiālo nostāju, viedokli un uzskatus.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Kremļa domām, Latvijā tiek diskriminēti krievu tautības pārstāvji. Kā norāda Kremlis un tā kontrolēti plašsaziņas līdzekļi, Latvijas krievu bērniem nav ļauts mācīties viņiem dzimtajā valodā, ko Kremlis uzskata par rusofobiju. Tiek arī izplatīts mīts par attīstītu Latvijas saimniecību Padomju okupācijas gados un tās zaudējums pēc neatkarības atjaunošanas un pievienošanās Eiropas Savienībai [1]. Runā par Latvijas iedzīvotāju masveida aizbraukšanu uz citām ES valstīm, piemēram, uz Angliju.

2017. gadā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica publicēja pētījumu „Kā Krievijas propaganda Baltijā pārtop vēl niknākās ziņās”, kurā aplūkoja tendences Latvijas krievu medijos. Tajā, atsaucoties uz anonīmiem redakcijas bijušajiem līdzstrādniekiem, apgalvots, ka vesti.lv ziņas pārkopējot un publicējot viens cilvēks ar izdomātu un neesošu žurnālistu vārdiem, bet Re:Baltica secināja, ka vesti.lv no medijiem Krievijā pārpublicētais saturs un virsraksti „nereti ir daudz nicinošāki nekā oriģinālam”. Satura politiku daudzi mediju redaktori komentēt atteicās, bet daļa mediju žurnālistu apgalvoja, ko negatīvi raksti par Latviju tiekot publicēti, jo „tos pieprasa auditorija”, kas lielākoties varētu būt „pensionāri vai vīlušies vīrieši pirmspensijas vecumā, kas iegūst informāciju no Krievijas TV kanāliem”.[3]

Visbeidzot, apskatīti atsevišķu mediju īpašnieki un finansiālais stāvoklis. Segodnya strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, un tam kopš 2012. gada trīs reizes mainījušies uzņēmumi, kam laikraksts pieder, kaut arī īpašnieki paliek tie paši. Pētniekuprāt tas, iespējams, darīts, lai izvairītos no nodokļu parādu nomaksas, kas 2017. gada februārī Segodnya bija vairāk nekā 300 000 eiro. Šobrīd SIA Media Nams Vesti, kurā apvienojušās Vesti Segodnya, Čas un Telegraf, pieder Ludmilai Kalašņikai, no „Vienotās KrievijasKrievijas domē agrāk ievēlētā bijušā deputāta un miljonāra Eduarda Janakova sievai, bet izdevniecības īstie īpašnieki caur ārzonas uzņēmumiem esot pats Janakovs, Krievijas miljardieris Andrejs Molčanovs un Latvijas uzņēmējs Artūrs Jeresjko.[3]

Ierobežošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 7. aprīlī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), izvērtējot Krievijas telekanāla Rossija RTR saturu par Krievijas rīcību Ukrainā no 2. marta līdz 17. martam, saskatīja tajā „aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, kā arī naida kurināšanu etniskās un valstspiederības dēļ”, uz ko pamatojoties aizliedza televīzijas kanālu trīs mēnešus retranslēt Latvijā.[4][5]

2015. gada septembrī NEPLP saskatīja „naida kurināšanas pazīmes” Rossija RTR 2015. gada 18. un 19. janvāra raidījumā „Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu”, kuros vairākkārt izskanēja apgalvojumi, ka Ukraina esot fašistiska valsts, Ukrainā pie varas esot noziedznieki un fašisti, kas varu esot sagrābuši neleģitīmi, Ukraina esot deģenerējusies valsts, Ukrainas izvēršot genocīdu pret krieviem un citiem savas valsts iedzīvotājiem, Ukraina esot agresors, ar ko nav iespējamas nekādas sarunas, tāpēc to esot militāri jāiznīcina, kā arī, ka Rietumu valstis atbalstot fašismu Ukrainā, bet 2015. gada 6. jūlija raidījumā „Vēstis” — arī „aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu”, un brīdināja Rossija RTR par iespējamo retranslēšanas ierobežošanu Latvijā, ja pārkāpumi tiks pieļauti atkārtoti.[6]

2016. gada 28. janvārī Uzņēmumu reģistrs atteica plašsaziņas līdzekļa Sputnik Latvija reģistrēšanu.[7][8] 2016. gada februārī Krievijas ziņu aģentūra Sputnik, ko Drošības policija atzinusi par Krievijas propagandas izplatītāju,[9][10] izveidoja tīmekļa vietni SputnikNews.lv latviešu un krievu valodā,[7][8] 2016. gada 29. martā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC), pamatojoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas atzinumu, ka domēna nosaukuma SputnikNews.lv reģistrēšana pārkāpj 2014. gada 17. martā pieņemto Eiropas Savienības regulu par sankcijām pret darbībām, ar ko tiek grauta, apdraudēta Ukrainas teritoriālā nedalāmība, suverenitāte un neatkarība, apturēja domēna nosaukuma reģistrēšanu.[11][12] Sputnik šo aizliegumu apgāja, nomainot domēna nosaukumu uz SputnikNewsLv.com, un turpināja darboties.[13]

2016. gada aprīlī NEPLP Rossija RTR saturā atkārtoti konstatēja mudinājumu uz naida kurināšanu un aicinājumu uz karu, kad 2015. gada 29. novembra raidījumā „Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu” Krievijas Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis paziņoja, ka vajagot veikt naktī pēkšņu uzbrukumu no kosmosa Turcijai, jāuzbrūkot jebkurai Turcijas daļai, par vienu krievu lidotāju tikšot nolikti zemē simts turku lidotāji, Turciju vajagot sākt bombardēt, vajagot sabombardēt tās kara bāzes un Turcijas sauszemes karaspēks esot jāiznīcina, un uz pusgadu aizliedza Rossija RTR retranslēšanu Latvijā.[14][15][14]

Eiropas Savienībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Lielbritānijas mediju regulators Ofcom izteica brīdinājumu Lielbritānijā licencētajiem Krievijas telekanāliem REN TV Baltic un Mir Baltic par Lielbritānijas likumu pārkāpšanu, pārraidot politiskās reklāmas, kurās aicināts parakstīties par referenduma ierosināšanu oficiālās valodas statusa piešķiršanai krievu valodai Latvijā.[16]

2016. gada 23. novembrī Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma rezolūciju „ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai”, kurā citā starpā pausts, ka „ņemot vērā Krievijas veikto Krimas aneksiju un Krievijas īstenoto hibrīdkaru Donbasā, Kremlis ir saasinājis konfrontāciju ar ES; tā kā Kremlis ir pastiprinājis savu propagandu, Krievijai īstenojot spēcīgāku ietekmi Eiropas plašsaziņas līdzekļu vidē ar mērķi radīt Eiropas sabiedriskās domas atbalstu Krievijas darbībām un vājināt ES ārpolitikas saskaņotību”.[17]

Lietuvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. un 2016. gadā par „par kara un naida kurināšanu”, kas telekanālā RTR Planeta nākusi no Žirinovska, Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) uz trim mēnešiem aizliedza kanāla retranslēšanu Lietuvā, bet 2017. gadā par atkārtotiem pārkāpumiem, 2016. gada marta raidījumā izskanot aicinājumiem iznīcināt ASV un atjaunot Padomju Savienību ar visām bijušajām teritorijām, bet kādā maija raidījumā — izteiktiem draudiem iekarot Baltijas valstis, LRTK Lietuvas retranslētājiem noteica gadu ilgu kanāla retranslēšanas aizliegumu.[18] 2018. gada 25. aprīlī LRTK par RTR Planeta un citu tā versiju retranslēšanas aizlieguma pārkāpšanu piesprieda 150 000 eiro naudassodu kabeļtelevīzijas operatoram Init.[19]

2019. gada jūlijā Lietuvas Radio un televīzijas komisija bloķēja pieeju ziņu portālam Sputnik.lt sakarā ar to, ka tas bez atļaujas pārpublicējis Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāla Lrt.lt publikācijas. Pēc LRTK komisijas vadītāja Manta Martišus teiktā, Sputnik varēs lūgt atjaunot piekļuvi portālam tad, kad tiks novērsti pārkāpumi.[20][21][22][23]

Ukrainā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Ukrainas teritoriju okupācijas (Krima, Doņecka, Luhanska) par vienu no Kremļa propagandas galvenājiem mērķiem kļuva Ukraina. Krievijas Federālie kanāli un ziņu portāli izplatīja informāciju, ka Krievijas okupētajās teritorijās līdz šim valdīja rusofobija un neonacisms. Kopš 2014. gada Ukraina ir galvēnais temats Kremļa propagandai.

Tiek izplatīta informācija par to ka krievi un ukraiņi esot viena tauta. Runājot par notikumiem Ukrainā tiek lietots nepareizs prievārds на Украине (gramātiski pareizi в Украине; ar prievārdu на krievu valodā apzīmē salu valstis).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ina Strazdiņa. «Pieaug Kremļa propaganda». Tepat Eiropā. Latvijas Avīze, 2016. gada 13. decembris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  2. Filips Lastovskis. «Kremļa propaganda televīzijā: Nozare nostājas pret kvotām ES valodu kanāliem». Delfi, 2018. gada 17. maijs. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  3. 3,0 3,1 Inga Spriņģe. «Kā Krievijas propaganda Baltijā pārtop vēl niknākās ziņās». Re:Baltica, 2017. gada 30. marts. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  4. «NEPLP nolemj ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā». Dienas Bizness. 2014. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  5. «Stājas spēkā aizliegums par «Rossija RTR» retranslēšanu Latvijā uz trim mēnešiem». tvnet.lv. BNS. 2014. gada 7. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  6. «NEPLP brīdina «Rossija RTR» par retranslācijas ierobežojumiem atkārtota pārkāpuma gadījumā». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2015. gada 24. septembris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  7. 7,0 7,1 Līva Karlsone, Gunārs Valdmanis. «Latvijā darbu sācis Kremļa rupors «Sputnik»». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2016. gada 12. februāris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  8. 8,0 8,1 «Darbu Latvijā sākusi Krievijas propagandas medija Sputnik versija latviešu valodā». Diena. 2016. gada 12. februāris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  9. «Drošības policija: "Sputnik" cenšas izplatīt Krievijas propagandu». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2016. gada 13. februāris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  10. «Drošības policija skaidro, ko Latvijā ar propagandas mediju "Sputnik" vēlas sasniegt Krievija». KasJauns. 2016. gada 13. februāris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  11. Filips Lastovskis. «Latvija aptur Kremļa propagandas portāla 'Sputnik' darbību». Delfi, 2016. gada 29. marts. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  12. «Apturēta Kremļa propagandas rupora «sputniknews.lv» vietne». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2016. gada 29. marts. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  13. Filips Lastovskis. «Slēgtais Krievijas propagandas medijs atrod citu veidu, kā strādāt Latvijā». KasJauns, 2016. gada 30. marts. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  14. 14,0 14,1 «NEPLP uz pusgadu aizliedz «Rossija RTR» retranslāciju, jo tā kurina naidu». tvnet.lv. 2016. gada 7. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  15. «Uz pusgadu liedz «Rossija RTR» retranslāciju Latvijā». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2016. gada 7. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  16. «Ierobežo Krievijas kanālu visatļautību». Latvijas Avīze. LETA. 2012. gada 1. oktobris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  17. «ES stratēģiskā komunikācija pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai». Eiropas Parlaments. 2016. gada 23. novembris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  18. «Par kūdīšanu uz naidu un karu Lietuvā aizliedz Krievijas TV kanālu». KasJauns. 2017. gada 14. februāris. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  19. «Lietuvā piespriež € 150 000 sodu par Krievijas kanāla «RTR Planeta» raidīšanu». tvnet.lv. 2018. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
  20. «Lietuva bloķē piekļuvi "Sputņik" portālam». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2018. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 20. jūlijā.
  21. Lietuva nolēmusi bloķēt piekļuvi Sputņik portālam. Diena. 2018. gada 10. jūlijs. Atjaunināts: 2019. gada 20. jūlijā.
  22. «Lietuvas tiesa atļauj bloķēt portālu «Sputnik» lietuviešu valodā». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2018. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 20. jūlijā.
  23. Tiesa atļauj bloķēt portālu “Sputņik” lietuviešu valodā. Latvijas Avīze. 2018. gada 12. jūlijs. Atjaunināts: 2019. gada 20. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]