Pāriet uz saturu

Īvandes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kursas ciems)
Īvandes pagasts
Īvandes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Īvande
Kopējā platība:[1] 71,6 km2
 • Sauszeme: 70,2 km2
 • Ūdens: 1,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 329
Blīvums (2024): 4,7 iedz./km2
Mājaslapa: www.ivande.lv
Īvandes pagasts Vikikrātuvē

Īvandes pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Alsungas, Ēdoles, Padures, Kurmāles un Gudenieku pagastiem.

Upes: Dūņupīte, Suņupīte, Sūnupīte.

Mūsdienu Īvandes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apuzes muiža (Gut Apussen, Apuzes), Lielīvandes muiža (Gut Groß-Iwanden, Īvande), Mazīvandes muiža (Gut Klein-Iwanden, Mazīvande), Todaižu muiža (Gut Todaischen, Todaiži).

Līdz 1920. gada agrārajai reformai pagastā atradās Heikingu dzimtai piederošā Lielīvandes muiža ar Vecmuižas pusmuižu un Edzes (Īvandes) mācītājmuižu. Reformas gaitā tās sadalīja 71 vienībā 1246,1 ha kopplatībā, muižas kungu māju iznomāja vietējai lauksaimniecības biedrībai "Vārpa". Deksnes muižu sadalīja 17 vienībās 282 ha kopplatībā, Mazīvandes muižu un Apūzes muižu (pirms Pirmā pasaules kara piederēja pie Ventspils apriņķa Ēdoles pagasta) sadalīja 23 vienībās 413 ha kopplatībā, Todaižu muižu sadalīja 20 vienībās 354 ha kopplatībā.[4][5] 1935. gadā Kuldīgas apriņķa Īvandes pagasta platība bija 78,1 km² un tajā dzīvoja 1201 iedzīvotājs.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Īvandes un Kursas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Īvandes ciemu 1954. gadā likvidēja un tā teritoriju pievienoja Kursas ciemam, kam tajā pat gadā pievienoja likvidēto Planīcas ciemu. 1960. gadā Kursas ciema padomju saimniecības «Vilgāle» teritoriju pievienoja Kurmāles ciemam. 1965. gadā Kursas ciemu pārdēvēja par Īvandes ciemu, kuru savukārt 1977. gadā likvidēja, teritoriju pievienojot Ēdoles ciemam.[7] 1992. gada 1. jūlijā bijušo Īvandes ciema teritoriju izdalīja no Ēdoles pagasta, no jauna izveidojot Īvandes pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 145—    
1959773−32.5%
1967664−14.1%
GadsIedz.±%
1979555−16.4%
1989465−16.2%
2000497+6.9%
GadsIedz.±%
2011361−27.4%
2021315−12.7%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Īvande (pagasta centrs), Apuzes, Mazīvande.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas VII. sējuma 13 605 sleja
  5. Baltisches historisches Ortslexikon / begonnen von Hans Feldmann ; herausgegeben von Heinz von zur Mühlen ; bearbeitet von Hans Feldmann ... [et al.]. Köln ;Wien : Böhlau, 1985.-1990. 2 sēj. ISBN 3-412-06889-6
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP