Kurmāles pagasts ir viena no Kuldīgas novada teritoriālajām vienībām. Robežojas ar Kuldīgu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastiem. Pagasta centrs atrodas Vilgālē.
Ezers: Āpezers (Āpu ezers), Kurātu Bezdibens, Melnezers, Vilgāles ezers.
Kurmāles pagasts atrodas senās kuršu valsts Bandavas centrālajā daļā. Pirmoreiz minēta Alnas Balduīna 1253. gada līgumā ar kuršiem, pēc kura šo novadu (Kormalen) ieguva Livonijas ordenis.
Mūsdienu Kurmāles pagasta teriorijā vēsturiski atradās Ernesta muiža (Gut Ernsthof), Jāteles muiža (Gut Jahteln, Jātele), Kurmāles muiža (Gut Kurmahlen, Kurmāle), Planīcas muiža (Gut Planetzen, Alejas), Taurkalnes muiža (Gut Tauerkaln), Vilgāles muiža (Gut Wilgahlen, Vecvilgāle), Zaļā muiža (Gut Grünhof, Zaļāmuiža).
Tagadējās robežās pagasts izveidojies pēckara gados, kad tam pievienoja Planīcas pagasta teritoriju. 1935. gadā pagasta platība bija 67,8 km². 1945. gadā Kurmāles pagastā izveidoja Kurmāles un Ievukalna ciema padomes. 1960. gadā ciemā iekļāva Kursas un Induļa ciemu padomju saimniecības «Vilgāle» teritorijas, bet kolhoza «Traktorists» teritoriju pievienoja Abavas ciemam. 1968. gadā pievienoja Abavas ciema kolhoza «Traktorists» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas iekļāva Kuldīgas pilsētā. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagasts tika iekļauts Kuldīgas novadā.
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% |
---|
1935 | 2 165 | — |
---|
1959 | 1 425 | −34.2% |
---|
1967 | 1 300 | −8.8% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
1979 | 1 693 | +30.2% |
---|
1989 | 2 071 | +22.3% |
---|
2000 | 2 366 | +14.2% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
2011 | 2 030 | −14.2% |
---|
2021 | 1 831 | −9.8% |
---|
|
|
Lielākā apdzīvotā vieta ir Priedaine pie Kuldīgas robežas.
2024. gadā Kurmāles pagastā atklāta izcilā aktiera Ēvalda Valtera piemiņas istaba.[6]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 23. aprīlī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, novados, pilsētās, pagastos, ciemos (atbilstoši robežām 2024. gada sākumā), apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika) 2000 - 2024». Oficiālās statistikas portāls.
- ↑ «“Vēlējos, lai viss vecāku mantojums ir vienuviet.” Ēvaldam Valteram piemiņas istaba». www.retv.lv.
Vēsturiskā administratīvā piederība |
---|
| |
---|
| Pilsētas | |
---|
| Lauku teritorija | |
---|
| Pagasti | |
---|
|
|
|