Lapmežciems
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Lapmežciema pagastā. Par apdzīvotu vietu Dundagas pagastā skatīt rakstu Lapmežciems (Dundagas pagasts).
| Lapmežciems | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Lapmežciema skola | |
  Lapmežciems | |
| Koordinātas: 57°0′4″N 23°30′54″E / 57.00111°N 23.51500°EKoordinātas: 57°0′4″N 23°30′54″E / 57.00111°N 23.51500°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Tukuma novads |
| Pagasts | Lapmežciema pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,93 km2 |
| Augstums | 4 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 1 259 |
| Pasta nodaļa | LV-3118 Lapmežciems |
 Lapmežciems Vikikrātuvē | |
Lapmežciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, pagasta centrs. Izvietojies starp Rīgas līci un Kaņiera ezeru pie autoceļa P128 28 km attālumā no novada centra Tukuma un 48 km no Rīgas. Ziemeļos pa Starpiņupīti robežojas ar Ragaciemu, dienvidos pa Siliņupi — ar Bigauņciemu, ar kuriem faktiski saplūdis. Lapmežciemā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, sporta komplekss, doktorāts, pasts, Lapmežciema muzejs.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lapmežciema (vācu: Lappe Mesche Zeem), agrāk Lapmeža (vācu: Lappemezch[3]) nosaukums esot cēlies no lieliem lapu kokiem, kas kādreiz te auguši.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arheoloģiskajos izrakumos pie Siliņupes atklāti neolīta laikmeta zvejnieku un mednieku apmetni pie senās Litorīnas jūras lagūnas (Siliņupes akmens laikmeta apmetne), izrakumos atrastas seno trauku paliekas akmens, kā arī krama, kaula un dzintara iztrādājumi. Apmetne bija apdzīvota 3. un 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Viduslaikos stratēģiski svarīgais Kaņiera ezera (latīņu: Stagnumn Canygerwe, no līvu valodas "zosu ezers") apvidus piederēja Livonijas ordeņa mestra teritorijai, un caur to gāja senais kara ceļš no Rīgas uz Tukuma pili. Pēc 1660. gada Olivas miera līguma hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru līdz Lapmežciemam, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai.
Lai pilnīgi novērstu šo tirdzniecību, Krievijas ķeizariene Katrīna II 1783. gada 10. maijā panāca Slokas apgabala pievienošanu Krievijas impērijas Rīgas guberņai.[5] 19. gadsimta sākumā Vidzemes guberņas Slokas draudzes novada zvejniekciemi kļuva par iecienītu Rīgas mužnieku, tirgotāju un mākslinieku atpūtas vietu, no Rīgas bija diližansu satiksme. Pirmā pasaules kara laikā Lapmežciems ilgstoši atradās piefrontes zonā. 1920. gada zemes reformas gaitā Lapmeža kroga zemi 40 ha kopplatībā sadalīja 41 vienībā.[6]
Pēc Otrā pasaules kara Lapmežciemā izveidoja zvejnieku kolhoza "Selga" ražotnes.[7] 2000. gadā Lapmežciema centrā tika atklāts piemiņas akmens.[8]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Lapmežciemu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Generalkarte der russischen Ostseeprovinzen Liv- Est und Kurland
- ↑ «Lapmežciema pagasts. Vispārīga informācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. septembrī. Skatīts: 2011. gada 26. augustā.
- ↑ Hercogistes teritorija
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 442. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 24. maijā.
- ↑ OSP
