Lapzemes stērste
| Lapzemes stērste Calcarius lapponicus (Bechstein, 1802) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
_1996-07-25_croped.jpg) Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) |
| Ģints | Arktikas stērstes (Calcarius) |
| Suga | Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) |
 Lapzemes stērste Vikikrātuvē | |
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns. Tai ir 5 pasugas.[1] Sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā (Kanādā un ASV) un Grenlandē.[1] Visa populācija ir gājputni.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Lapzemes stērste izplatīta ziemeļu puslodes arktiskajos apgabalos — ligzdo arktiskajā tundrā no Norvēģijas ziemeļiem līdz Čukotkai, Aļaskā, Kanādas ziemeļos un Grenlandē.[3]
Eirāzijas ziemošanas vietas nav labi apzinātas.[3] Skandināvijas populācija ziemo Ziemeļjūras piekrastēs Rietumeiropā, mazāk gar Baltijas jūras dienvidu piekrasti, reti novērojama Centrāleiropā. Ziemotāju skaits palielinās austrumu virzienā: Ukrainā, Kazahstānas dienvidos, Mongolijā un Ķīnā.[3]
Ziemeļamerikas populācija ziemo Kanādas pašos dienvidos un plašā areālā ASV ziemeļos un vidienē.[2][4] Grenlandes populācija Ziemeļamerikā un Eiropas ziemeļrietumos.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā Lapzemes stērste ir samērā reta, bet regulāra caurceļotāja, vismaz piejūras zonā. Ziemošana pirmo reizi pierādīta 2010. un 2011. gadu ziemā. Vēlākos gados ziemotāji tiek novēroti samērā regulāri, un to skaits pieaug. Ziemas novērojumi galvenokārt bijuši valsts rietumu daļā, īpaši piejūras zonā.[3] Latvijā novērojama nominālpasuga Calcarius lapponicus lapponicus, kas ir vienīgā Eiropā sastopamā pasuga.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lapzemes stērste ir vidēji liels, kompakts zvirbuļveidīgais putns ar salīdzinoši īsu asti, gariem spārniem un masīvu, trīsstūrveidīgu, smailu knābi. Ķermeņa garums ir 14—17 cm, spārnu izplētums 22—28 cm, svars 20—35 g.[4][5][6] Pirkstam, kas vērsts uz aizmuguri, ir garš nags kā piesis.[4]
Ziemā abi dzimumi izskatās vienādi. Apspalvojums uz muguras, spārniem un krūtīm pelēkbrūni raibumots, vēders gaiši pelēks vai balts, galva pelēkbrūna ar sarkanbrūniem vaigiem. Uz spārniem ruds laukums. Astes malējās spalvas baltas. Knābis pelēks. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem.[4] Ligzdošanas sezonā tēviņa apspalvojums kļūst košs un kontrastains: seja, galvas virsa un krūtis melnas, kakla aizmugure sarkanbrūna, melno seju ietver balta josla, vēders balts. Knābis dzeltens ar melnu galu. Arī mātīte kļūst nedaudz košāka kā ziemā, bet kopumā ķermeņa augšpusē saglabā raibumoto apspalvojumu.[4]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
.jpg)
Lapzemes stērste ir sabiedrisks putns un ziemas periodā uzturas lielos baros. Reizēm barā var novērot pat 4 miljonus putnu. Uzturas atklātā ainavā.[4] Ligzdo arktiskajā tundrā, kur vasaras periodā ir polārā diena, tādēļ tēviņš var dziedāt jebkurā diennakts stundā. Neskatoties uz to, ka ligzdošanas areālā nav redzamas rītausmas, tēviņš galvenokārt dzied rīta stundās.[4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lapzemes stērste ir visēdāja: vasaras periodā tā galvenokārt barojas ar posmkājiem, bet ziemā ar sēklām.[2][7] Tās tiek parasti uzlasītas no zemes, ļoti reti tieši no auga. Iecienītākās ir dažādu zālaugu sēklas un labības graudi.[7] Mazuļus stērstes baro tikai ar posmkājiem. Kukaiņi tiek noķerti gan lidojumā, gan uzlasīti no zemes un augiem.[8] Visbiežāk noķertie kukaiņi ir divspārņi un to kāpuri.[9] Dienas laikā, atkarībā no enerģijas patēriņa, Lapzemes stērste apēd 3000—10 000 kukaiņu vai sēklu.[9]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošana sākas laikā no maija līdz jūnijam. Ligzdai ir kausveida forma, savīta no sausas zāles, lapām un sūnām, no iekšpuses izklāta ar ziemeļbrieža vilnu un spalviņām. Atrodas uz zemes, kāda garāka auga cera tuvumā.[2][5] Dējumā ir 3—7 gaišas, olīvzaļas olas ar tumši brūniem un purpura raibumiem. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas. Jaunie putni sāk lidot 8—10 dienu vecumā.[5][10]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lapzemes stērstei ir 5 pasugas:[1]
- Calcarius lapponicus lapponicus — nominālpasuga, sastopama Eiropas un Āzijas ziemeļos;
- Calcarius lapponicus alascensis — sastopama Sibīrijas pašos austrumos, Aļaskā un Kanādas ziemeļrietumos;
- Calcarius lapponicus coloratus — sastopama Komandora salās;
- Calcarius lapponicus kamtschaticus — sastopama Sibīrijas ziemeļaustrumos;
- Calcarius lapponicus subcalcaratus — sastopama Kanādas ziemeļos un Grenlandē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «World Bird List: Longspurs, grosbeaks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 24. februārī. Arhivēts 2014. gada 21. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 IUCN: Calcarius lapponicus
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Ornitofaunistika: Lapzemes stērste Calcarius lapponicus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. maijā. Skatīts: 2017. gada 11. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 All About Birds: Lapland Longspur
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Nature Gate: Lapland Bunting
- ↑ Alive: Lapland Longspur (Calcarius lapponicus)
- ↑ 7,0 7,1 Gabrielson, Ira Noel (1924). "Food habits of some winter bird visitants". U.S. Department of Agriculture Bulletin (1249).
- ↑ Watson, Adam (1957). "Birds of the Cumberland Peninsula, Baffin Island". The Canadian Field-Naturalist. 71 (3): 87–109.
- ↑ 9,0 9,1 Custer, Thomas W.; Pitelka, Frank A. (1978). "Seasonal trends in summer diet of the Lapland longspur near Barrow, Alaska". The Condor. 80 (3): 295–301. doi:10.2307/1368039.
- ↑ Boreal Birds: The Lapland Longspur