Latgales Zemes padome

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome (Latgolas Pagaidu Zemes Padūme) bija 1917. gada aprīlī ievēlēta Latgales pašpārvaldes institūcija, kas cīnījās par Latgales atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu pārējai Latvijai. Padomi atbalstīja Latgales poļu minoritāte, bet tās lēmumiem pretojās Latgales krievu un ebreju minoritātes.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgales Pagaidu zemes padome tika izveidota pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 27. aprīlī Pirmajā Latgales latviešu kongresā Rēzeknē un tajā bija 60 deputātu vietas, no tām 24 bija rezervētas poļu, krievu un ebreju minoritātēm. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Franci Trasunu, kas pārsvarā uzturējās Pēterburgā. Padomes administratīvās un saimniecības lietas Rēzeknē vadīja valdes sekretāre Valērija Seile (Seilis). Padomes sesijas notika 1917. gada 9. jūnijā, 20. septembrī un 26. novembrī. Latgales Zemes padomes mērķis bija pārņemt zemstes iestāžu funkcijas, taču Krievijas Pagaidu valdība neatzina šo padomi par pašvaldības institūciju. Zemes padome iesniedza Kerenska pagaidu valdībai memorandu par Latgales atšķiršanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai, vēlāk prasību izveidot atsevišķu Latgales vēlēšanu iecirkni Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās, taču Krievijas valdība to neatbalstīja.

Pēc Oktobra revolūcijas lielinieki 1917. gada 3.-4. decembrī organizēja Vitebskas guberņas latgaliešu apriņķu padomju kongresu (Съезд Советов латгальских уездов Витебской губернии), ko dēvē arī par Otro Latgales kongresu. Tajā ievēlēja Latgales Pagaidu izpildkomiteju 36 locekļu sastāvā, pēc kuras iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai, kas tolaik bija Iskolata pārvaldē.

Kad 1918. gada janvārī Latgali okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks, Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu zemstes sapulces 1918. gada 18. maijā ievēlēja Latgales centrālo zemes padomi 15 cilvēku sastāvā. No katra apriņķa bija 5 pārstāvji, to vidū Latgales Zemes padomes locekļi J. Grišāns, S. Kambala, A.Laizāns, J.Pabērzs, V.Seile, V.Soltāns, Velkme, B.Zaļevskis. Vienīgā padomes sesija notika 1918. gada 4.-5. oktobrī Daugavpilī.

Latvijas Tautas padome 1918. gada 17. novembrī nolēma iekļaut 18 Latgales Zemes padomes delegātus Tautas padomē. Latvijas Republikas pasludināšanas svinīgajā sēdē 1918. gada novembrī Latgales Zemes padomi pārstāvēja Staņislavs Kambala. 1918. gada 30. novembrī Latgales Zemes padome deleģēja savas pilnvaras Tautas padomei un darbību beidza.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 240 - 20 244 slejas. Rīga, 1933.-1934.