Hodkeviči

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hodkeviču dzimta)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hodkeviču dzimtas ģerbonis

Hodkeviči (baltkrievu: Хадкевіч, poļu: Chodkiewicz, lietuviešu: Chodkevičius) jeb Kotkieviči[1] bija Lietuvas lielkņazistes dzimta. Lietuvas lielhetmaņi, Žemaitijas ģenarālstārasti (1545—1616).

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu ģenealogi Hodkeviču dzimtas izcelsmi saista ar Kijevas kņazistes bajāru Hodjku Jurgeoviču (krievu: Ходка Юргеович, pirms 1422–1447), kas pieminēts Lietuvas dižkunigaišu Vītauta Dižā un Švitrigaiļa valdīšanas laikā. Agrāk viņu uzskatīja par lietuviešu bajāru Boreiku dzimtas atvasi.

1476. gadā pieminēts Vitebskas vaivads un Lietuvas lielhetmanis Jānis (Ivans) Hodkevičs, kas kopā ar brāli Pāvilu devās vizītē pie Romas pāvesta Siksta IV.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hodkeviču dzimtas piederīgie izvirzījās Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldē Sigismunda II Augusta valdīšanas laikā (1548—1572). Žemaitijas stārasts Hieronims Hodkevičs 1555. gadā tika nosūtīts misijā pie pāvesta Pāvila IV un ķeizara Kārļa V, Livonijas kara laikā viņš bija Lietuvas lielkņazistes karaspēka komandieris, 1560. gadā karoja ar Ivana IV karaspēku pie Cēsīm.

Reformācijas laikā viņa dēls Jānis Hodkevičs 1552. gadā pārgāja protestantismā, iestājās Svētās Romas impērijas karadienestā (1552-1555) un piedalījās impērijas karā ar Francijas karali. Pēc Livonijas kara sākšanās viņš kopā ar tēvu piedalījās kaujās pret cara Ivana IV vadīto krievu un tatāru karaspēku, 1560. gadā viņš sekmīgi aizstāvēja Viļakas pili. 1564. gadā J. Hodkeviču iecēla par Žemaitijas ģenerālstārastu, 1566. gadā par Lietuvas lielmaršalu, bet 1566. gada 26. augustā par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru.[2] 1569. gada Ļubļinas Seimā J. Hodkevičs iestājās pret Ļubļinas ūnijas izveidošanu ar Polijas karalisti, tomēr pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveidošanas 1570. gadā konvertējās katolicismā, bija cieši saistīts ar jezuītiem. Žemaitijas ģenerālstārasts bija arī Jurģis Hodkevičs (1590-1595).

Jans Karols Hodkevičs Poļu—zviedru kara (1600—1629) laikā uzvarēja Salaspils kaujā 1605. gada 27. septembrī. Komandēja poļu karaspēku arī Moldāvijas magnātu kara (1593–1617) laikā, Poļu-krievu kara (1605–1618) laikā, kā arī Poļu-turku kara (1620–1621) laikā, kurā krita Hotinas kaujas laikā.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 157 lpp.
  2. Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.