Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020. gada 10. jūnijā Saeimas pieņemts likums, kas nosaka Latvijas administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvotās vietas statusa noteikšanas, apdzīvoto vietu uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Likums stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē Latviešu vēsturisko zemju likums.[1]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likums satur 14 pantus, kuros skaidrots, ka:[1]

  1. Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
  2. Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.
  3. Likuma darbības joma: teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvotās vietas statusa noteikšanas, apdzīvoto vietu uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
  4. Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās.
  5. Novada teritoriju iedala pilsētās un pagastos. Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".
  6. Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā notiek pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.
  7. Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: pilsētas; ciemi; mazciemi; viensētas.
  8. Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta. Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
  9. Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.
  10. Mazciems ir vēsturiski izveidojusies apdzīvota vieta ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un kuras nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē. Novada dome vai pašvaldības kompetentā institūcija nosaka mazciemā ietilpstošās adreses. Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu.
  11. Nosaukumus pilsētām, novadiem un pagastiem piešķir, kā arī pilsētas, novadus un pagastus pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresētās pašvaldības domes lēmumu. Nosaukumus ciemiem un mazciemiem piešķir un minētās apdzīvotās vietas pārdēvē attiecīgā novada dome. Pašvaldības dome piešķir, maina vai likvidē nosaukumus ielām un laukumiem pilsētās un ciemos, nosaukumus vai numurus viensētām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un ēkām, kā arī numurus telpu grupām. Valsts zemes dienests likvidē telpu grupas adresi un par to paziņo pašvaldībai, ja telpu grupu dzēš Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu un likvidēšanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām. Lēmumu par nosaukuma vai numura piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.
  12. Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, kā arī ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus. Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta pakalpojumu sniegšanas vieta, dzelzceļa stacija, autoosta, lidlauks vai osta, pašvaldības dome, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas par to informē attiecīgās nozares ministriju.
  13. Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības, ciemus un to robežas, kā arī mazciemus reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk — adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu. Ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju. Ministru kabinets nosaka: adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas un adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību; adrešu reģistra datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu; personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā; kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu. Adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Pašvaldības lēmumu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.
  14. Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]