Latvijas Mobilais Telefons
| Latvijas Mobilais Telefons | |
|---|---|
 | |
| Sauklis | Domā – Dari |
| Veids | Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| Dibināts | 1992. gads |
| Galvenais birojs | Ropažu iela 6, Rīga, LV-1039 |
| Vērtība | ▲ 388,6 milj. EUR (2015)[1] |
| Vadība | Juris Binde (prezidents) |
| Nozare | mobilo sakaru operators |
| Produkti | LMT pieslēgums, LMT karte, LMT Mājas Viedtelevīzija |
| Mājaslapa | LMT |
SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) ir Latvijas mobilo sakaru operators. Tas ir dibināts 1992. gadā, un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī. 2021. gadā LMT pakalpojumus lietoja 1,33 miljoni klientu Latvijā.[2] 2010. gadā LMT tika atzīts par ceturto vērtīgāko uzņēmumu Latvijā.
LMT ir meitas uzņēmums Santa Monica Networks, kas darbojas ar datu pārraides tīkliem un IT drošības risinājumiem Baltijas valstīs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dokumenti par SIA "Latvijas mobilais telefons" dibināšanu parakstīti 1991. gada 29. oktobrī. SIA dibināta kā kopuzņēmums ar Swedish Telecom International AB un Telecom Finland. Reģistrācijas maksa sākumā bija 40 dolāri, mēneša abonēšanas maksa 20 dolāri, bet maksa par sarunas minūti sistēmā NMT-450 — 1,5 līdz 3 dolāri.[3]
2001. gadā Rīgā, Ropažu ielā 6, tika uzbūvēta LMT galvenā mītne. Ēku projektēja arhitektu biroja TECTUM arhitekti A. Zlaugotnis un I. Bērziņa.[4][5]
2021. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka SIA "Latvijas mobilais telefons" iegādāsies datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu SIA Santa Monica Networks, kas darbojās arī Lietuvā.[6] SIA Santa Monica Networks īpašnieki līdz tam bija komandītsabiedrība KS EuVECA Livonia Partners Fund I (51,89 %), SIA C 3 (34,68 %), Igaunijas uzņēmums Alkonda OÜ (11,64 %) un vairākas fiziskas personas.[7] Pēc Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas LMT 11. oktobrī pabeidza Santa Monica Networks iegādi. 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās LMT par 5,758 miljoniem eiro ieguva lietošanā 700 MHz frekvenču joslas.[8]
Lietu internets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada 21. jūlijā LMT paziņoja, ka ir radījis unikālu viedo gaisa kvalitātes un dūmu sensoru "ELPO", kas mēra gaisa kvalitāti telpā, temperatūru, mitrumu, kā arī tvana gāzes klātbūtni. Saziņai tas izmanto mobilo LTE-M tīklu. Sensora izstrādē piedalījās Rīgas Stradiņa Universitātes zinātnieki, savukārt iekārtas izgatavošanā — uzņēmums MikroTik.[9]
2025. gada 9. decembrī tika paziņots, ka LMT grupa sāk ražot pasaulē mazāko mobilo datu moduli IoT Shortcut, ko var savienot ar citu izstrādātāju lietu interneta ierīcēm un sensoriem.[10]
Kapitāldaļu izpirkšana no Telia
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 18. decembrī Latvijas republikas Ministru Kabinets (MK) pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Telia atpirkt visas tai piederošās Tet un LMT kapitāldaļas. Valdība saņēma pretpiedāvājumu no Telia ar vairākiem risinājumiem, bet detaļas publiski netika izpaustas.[11] 2025. gada 15. jūlijā MK nolēma Tet un LMT kapitāldaļu pilnīgā izpirkšanā no Telia iesaistīt valstij piederošos uzņēmumus AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Ekonomikas ministrs Viktors Valainis sacīja, ka "nākotnes redzējums valstij un Telia bijis atšķirīgs — ja Latvijas puse redz attīstību tehnoloģiju virzienā un eksportā, tad "Telia" vairāk fokusējās uz vietējo tirgu un telekomunikācijām".[12] 18. jūlijā Telia Company parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par visu tai piederošo Tet un LMT kapitāldaļu pārdošanu. Galīgās vienošanās parakstīšana tika paredzēta līdz 2025. gada beigām, un darījuma pabeigšana varētu notikt 2026. gada pirmajā pusgadā. Plānots piesaistīt starptautisku investoru ar būtisku pieredzi tehnoloģiju jomā, kas iegūtu apmēram 25 % no abu telesakaru uzņēmumu kapitāldaļām.
2025. gada 18. martā LMT paziņoja, ka ir pabeidzis 3G tehnoloģijas slēgšanu Latvijā, tādējādi ļaujot atbrīvot frekvences 5G tīklam un paplašināt 4G tīklu.[13] 2025. gada 24. oktobrī tika dibināts meitas uzņēmums SIA LMT Finance, lai attīstītu finansēšanas pakalpojumus patērētāju kreditēšanai inovatīvu tehnoloģiju iegādei.[14]
Organizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzņēmuma daļu īpašnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki ir:[15]
- Telia Company AB — 24,5 %
- Sonera Holding B.V. (TeliaSonera meitas uzņēmums) — 24,5 %
- VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs — 23 %
- SIA Tet — 23 %
- Latvijas Republika (Privatizācijas aģentūra) — 5 %.
Vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz 2022. gada decembri LMT valde sastāv no:[16]
- Juris Binde — prezidents
- Laura Keršule — viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos
- Alfs Janevics — viceprezidents finanšu jautājumos
- Ingmārs Pūķis — viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos
- Gunārs Danbergs — viceprezidents tehnoloģiskajos jautājumos
Filantropija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LU fonda mecenāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas mobilais telefons ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2007. gada, ziedojot eksakto zinātņu projektiem un konferenču, forumu nodrošināšanai. Atbalsta virziens ir pētniecība un mācību vides attīstība.[17]
Agrākie logotipi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101
- ↑ «LMT | Preses relīze - LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums». www.lmt.lv. Skatīts: 2022-12-16.
- ↑ Atmoda, 05.11.1991, 6. lpp.
- ↑ «Arhitektu birojs TECTUM - Biroju ēkas». www.tectum.lv. Skatīts: 2022-04-23.
- ↑ vestnesis.lv. «Lielākās Latvijas jaunbūves spāru svētkos - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-23.
- ↑ LMT paraksta līgumu par Santa Monica Networks iegādi Db.lv, 01.06.2021
- ↑ Santa Monica Networks, SIA Lursoft
- ↑ Par 5G tīkla frekvencēm mobilo sakaru operatori maksās 13,273 miljonus eiro LETA, 2021. gada 27. decembris
- ↑ LMT rada unikālu viedo gaisa kvalitātes un dūmu sensoru ELPO LMT, 2022. gada 21. jūlijs
- ↑ LMT grupa sāk ražot pasaulē mazāko mobilo datu moduli Db.lv, 09.12.2025
- ↑ Pēc iepazīšanās ar piedāvājumu atpirkt "Tet" un LMT daļas "Telia" izteikusi savu pretpiedāvājumu LETA, 30.12.2024
- ↑ "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no "Telia" iesaistīs "Latvenergo" un LVRTC TVNET / LETA, 2025. gada 15. jūlijs
- ↑ LMT pabeidzis 3G tehnoloģijas atslēgšanu Latvijā Db.lv, 2025-03-18
- ↑ LMT grupa dibina tehnoloģiju finansēšanas uzņēmumu LMT Finance Db.lv, 03.11.2025
- ↑ «LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. augustā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
- ↑ «LMT | Par LMT». www.lmt.lv. Skatīts: 2022-12-16.
- ↑ «SIA "Latvijas Mobilais Telefons"». www.fonds.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-21. Skatīts: 2020-04-16.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oficiālā tīmekļa vietne (latviski)
 | Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||