Latvijas Mobilais Telefons

Vikipēdijas lapa
Latvijas Mobilais Telefons
Latvijas Mobilais Telefons
Sauklis Domā – Dari
Veids Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 1992. gads
Galvenais birojs Ropažu iela 6, Rīga, LV-1039
Vērtība 388,6 milj. EUR (2015)[1]
Vadība Juris Binde (prezidents)
Nozare Mobilo sakaru operators
Produkti LMT pieslēgums, LMT karte, LMT Mājas Viedtelevīzija
Mājaslapa LMT

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir Latvijas mobilo sakaru operators. Tas dibināts 1992. gadā un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī. 2021. gadā LMT pakalpojumus lietoja 1,33 miljoni klientu Latvijā.[2] 2010. gadā LMT tika atzīts par ceturto vērtīgāko uzņēmumu Latvijā.

LMT ir meitas uzņēmums Santa Monica Networks, kas darbojas ar datu pārraides tīkliem un IT drošības risinājumiem Baltijas valstīs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dokumenti par SIA "Latvijas mobilais telefons" dibināšanu parakstīti 1991. gada 29. oktobrī. SIA dibināta kā kopuzņēmums ar Swedish Telecom International AB un Telecom Finland. Reģistrācijas maksa sākumā bija 40 dolāri, mēneša abonēšanas maksa 20 dolāri, bet maksa par sarunas minūti sistēmā NMT-450 — 1,5 līdz 3 dolāri.[3]

2001. gadā Rīgā, Ropažu ielā 6, tika uzbūvēta LMT galvenā mītne. Ēku projektēja arhitektu biroja TECTUM arhitekti A. Zlaugotnis un I. Bērziņa.[4][5]

2021. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka SIA "Latvijas mobilais telefons" iegādāsies datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu SIA Santa Monica Networks, kas darbojās arī Lietuvā.[6] SIA Santa Monica Networks īpašnieki līdz tam bija komandītsabiedrība KS EuVECA Livonia Partners Fund I (51,89 %), SIA C 3 (34,68 %), Igaunijas uzņēmums Alkonda OÜ (11,64 %) un vairākas fiziskas personas.[7] Pēc Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas LMT 11. oktobrī pabeidza Santa Monica Networks iegādi. 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās LMT par 5,758 miljoniem eiro ieguva lietošanā 700 MHz frekvenču joslas.[8]

Filantropija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LU fonda mecenāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas mobilais telefons ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2007. gada, ziedojot eksakto zinātņu projektiem un konferenču, forumu nodrošināšanai. Atbalsta virziens ir pētniecība un mācību vides attīstība.[9]

Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma daļu īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki ir:[10]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2022. gada decembri LMT valde sastāv no:[10]

  • Juris Binde — prezidents
  • Laura Keršule — viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos
  • Alfs Janevics — viceprezidents finanšu jautājumos
  • Ingmārs Pūķis — viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos
  • Gunārs Danbergs — viceprezidents tehnoloģiskajos jautājumos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMT logotips līdz 2013. gadam
LMT logotips līdz 2013. gadam 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101
  2. «LMT | Preses relīze - LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums». www.lmt.lv. Skatīts: 2022-12-16.
  3. Atmoda, 05.11.1991, 6. lpp.
  4. «Arhitektu birojs TECTUM - Biroju ēkas». www.tectum.lv. Skatīts: 2022-04-23.
  5. vestnesis.lv. «Lielākās Latvijas jaunbūves spāru svētkos - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-23.
  6. LMT paraksta līgumu par Santa Monica Networks iegādi Db.lv, 01.06.2021
  7. Santa Monica Networks, SIA Lursoft
  8. Par 5G tīkla frekvencēm mobilo sakaru operatori maksās 13,273 miljonus eiro LETA, 2021. gada 27. decembris
  9. «SIA "Latvijas Mobilais Telefons"». www.fonds.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-21. Skatīts: 2020-04-16.
  10. 10,0 10,1 «LMT | Par LMT». www.lmt.lv. Skatīts: 2022-12-16.
Kļūda atsaucē: Kļūda atsaucē: <ref> iezīme ar nosaukumu "īpašnieki" ir definēta <references>, taču nav izmantota tekstā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]