Latvijas Republikas Zemessardze
 Zemessardzes ģerbonis | |
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1991 - pašlaik |
| Daļa no | Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem |
| Karaspēka veids | Sauszemes karaspēks |
| Devīze | "Par tēvu zemi un brīvību" |
| Komandieri | |
| Pašreizējais komandieris | brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns[1] |
| Komandieri |
Ainārs Ozoliņš Leonīds Kalniņš Egils Leščinskis |
Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardzē var dienēt Latvijas Republikas pilsoņi vecumā starp 18 un 55 gadiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1991. gada janvārī, barikāžu laikā, tautai radās pārliecība, ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un rīkotas dažādas provokācijas. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu,kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Drīz vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā, Zemessardzē iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada Zemessargu skaits sasniedza jau 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos, zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti un slikti ekipēti un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā — sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās, kas 2016. gadā tika pārformēti brigādēs, apvienojot visas NBS vienības vienotā numerācijas sistēmā.[2] 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis Juris Zeibārts. No 2011. gada 15. oktobra Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. No 2016. gada 25. augusta Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. No 2019. gada 30. maija līdz 2023. gada februārim Zemessardzes komandieris bija pulkvedis Egils Leščinskis. Zemessardzes komandiera amatā 2023. gada 21. februārī tika apstiprināts pulkvedis, tagad brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.[3]
Uzdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmācīt Zemessardzes personālsastāvu.
- Pildīt valsts aizsardzības uzdevumus.
- Likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.
- Piedalīties uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā.
- Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus un veikt spridzināšanas darbus.
- Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos.
- Sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.
- Sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā.
- Sniegt atbalstu Rekrutēšanas un jaunsardzes centram jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.[4]
Personālsastāvs un struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
.jpg)
Zemessardzē dien ap 9600 zemessargu, 2020. gadā Zemessardzē brīvprātīgi iestājās 966 zemessargi.
Zemessardzes struktūra:
Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība
Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība
Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads
Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju centrs
Zemessardzes Mācību centrs
Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
- ZS 13. Kājnieku bataljons (Rīga)
- ZS 17. Kaujas atbalsta bataljons (Mārupe)
- ZS 19. Nodrošinājuma bataljons (Ulbroka)
- ZS Studentu bataljons (Rīga)
- ZS 53. Kājnieku bataljons (Bauska)
- ZS Aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem rota
Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde
- ZS 22. Kājnieku bataljons (Valmiera)
- ZS 25. Kājnieku bataljons (Gulbene)
- ZS 27. Kājnieku bataljons (Cēsis)
- ZS 31. Kājnieku bataljons (Alūksne)
- ZS 54. Inženiertehniskais bataljons (Ogre)
Zemessardzes 3. Latgales brigāde
- ZS 32. Kājnieku bataljons (Rēzekne)
- ZS 34. Kājnieku bataljons (Daugavpils)
- ZS 36. Kaujas atbalsta bataljons (Lūznava)
- ZS 35. Kājnieku bataljons (Preiļi)
- ZS 55. Kājnieku bataljons (Aizkraukle)
- ZS 56. Nodrošinājuma bataljons (Jēkabpils)
- Kaujas atbalsta rota
Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
- ZS 44. Kājnieku bataljons (Liepāja)
- ZS 45. Nodrošinājuma bataljons (Kuldīga)
- ZS 46. Kājnieku bataljons (Ventspils)
- ZS 51. Kājnieku bataljons (Dobele)
- ZS 52. Kaujas atbalsta bataljons (Jelgava)
Ekipējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zemessardzes standarta ierocis ir NATO 7,62x51 mm kalibra Ak 4 triecienšautene, tiek izmantota arī vācu NATO 5,56x45 mm G36 triecienšautene. No atbalsta ieročiem tiek izmantoti NATO 7,62x51 mm kalibra zviedru Ksp 58 ložmetēji, vācu MG-3 ložmetēji un vācu HK21 ložmetēji, kā arī zviedru 84 mm Carl Gustaf M2 vītņstobra granātmetēji. Bruņojumā ir arī austriešu Glock 17 un šveiciešu SIG P210 pistoles.
Zemessardzes smagie ieroči ir M1110 bezatgrūdes lielgabali. Zemessardzes artilēristi apbruņoti ar 100 mm lielgabaliem, savukārt pretgaisa artilēristu rīcībā ir Bofors L70 40 mm lielgabali un zviedru RBS 70 raķešu sistēmas. 2008. gadā tika iepirkti Spike prettanku raķešu komplekti.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zemessardze |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zemessardzes komandiera amatā apstiprinats Kaspars Pudāns
- ↑ http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2016/08/24-01.aspx#lastcomment
- ↑ «FOTO. Zemessardzes komandieris Pudāns saņem brigādes ģenerāļa zīmotnes un zobenu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-05.
- ↑ «Latvijas Republikas Zemessardzes likums». Skatīts: 2016. gada 2. marts.
