Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta 18. novembrī. Tā ir valsts brīvdiena.

Vēsture

1918. gadā šajā dienā Latvijas Tautas padome Rīgas pilsētas 2. teātra (pašreizējā Latvijas Nacionālā teātra) ēkā paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi tās rokās un vērsās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā pasludināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika un to vada Latvijas Pagaidu valdība.^[1]

Bermontiādes laikā 1919. gada 18. novembrī notika Latvijas valsts pasludināšanas pirmās gadadienas svinēšana. 21. novembrī Latvijas armija uzsāka uzbrukumu Zemgalē, atbrīvojot Jelgavu, bet nākamajā dienā Tukumu. Tā kā Rietumkrievijas armijas daļas juridiski bija Veimāras Republikas pakļautībā, taču turpināja pretoties, Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.^[2]

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām par tradīciju visā Latvijā veidojās gājieni uz brāļu kapiem, šajā dienā notika svinīgās sēdes, ārvalstu viesu pieņemšanas, svētku izrādes un koncerti teātros un klubos. Brāļu kapu pasākumos Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo pieminēšanai tika piešķirta spilgta simbola vērtība — kritušie veidoja valsts vērtību un tās simbolisko kapitālu. Valsts esības un attīstības uzdevums bija atsvērt zaudētās dzīvības. 1920. gada 21. janvārī Latvijas Tautas Padomes sēdē pieņemtais "Likums par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām" noteica 18. novembri par Valsts svētku dienu. Latvijas neatkarības pasludināšanas piektajā gadadienā 1923. gadā notika pirmais plašais lāpu gājiens uz Latvijas Nacionālo teātri, ko sarīkoja Ugunsdzēsēju organizācijas un Nacionālais klubs. Latvijas valsts 10. jubilejas svinībām bija atvēlētas divas dienas — 17. un 18. novembris. 17. novembrī notika gājiens uz Brāļu kapiem un kritušo atcere, bet 18. novembrī Ministru kabineta sēde, oficiāls dievkalpojums Māras baznīcā un dievkalpojumi visās citās baznīcās, svinīga sēde Saeimā, pieņemšana pie Valsts prezidenta, mākslas izstādes atklāšana, parāde, kurā piedalījās karaspēka daļas, vidusskolēni un skauti, svētku akts Nacionālajā teātrī, svētku koncerts Nacionālajā teātrī, saviesīgie vakari Rīgas pilī un citur.

Latvijas valsts 20. gadadienas svinības 1938. gada 18. novembrī organizēja Sabiedrisko lietu ministrija. Svētku dienaskārtībā galvenie bija pasākumi, kuru centrā bija Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. 17. novembrī Ulmanis vairākas stundas Rīgas pilī pieņēma apsveicējus, bet vakarā teica studentiem veltītu runu un nolūkojās grandiozā studentu lāpu gājienā. 18. novembrī notika vainagu nolikšana un piemiņas brīdis Brāļu kapos, karaspēka parāde un svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa. Svētku centrālais notikums bija Ulmaņa runa Nacionālajā teātrī. Noturīgākais 18. novembra svētku rituāls bija "spulgu" jeb plošku un āra sveču dedzināšana pilsētas ielās. Ļaudis tās novietoja pie savām mājām ielas malā, tādējādi iezīmējot gaismas ceļu valsts dzimšanas dienā un kliedējot vēlīnā rudens drūmumu un salu. Savu plošku novietot un aizdedzināt varēja katrs, tā pievienojot savu zīmi svētku summā. Un ikviens varēja arī tajās noraudzīties un sajust svētku dienu. Tolaik 18. novembris bija mazo uguns liesmiņu diena.^[3]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Latvijas Valsts svētku dienas svinēšanu aizliedza. Atmodas kustības laikā 1988. gada 15. novembrī tika rīkots lāpu gājiens no Vecrīgas uz Ķīpsalas RPI kopmītnēm par godu starptautiskajai studentu dienai 17. novembrī, kurā ar lāpām un sarkanbaltsarkanajiem karogiem uz Brīvības pieminekli manifestēja ne tikai studentu piederību starptautiskajai studentu saimei, bet arī Atmodas idejām.^[4]

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Latvijas valsts pasludināšanas protokols (pirmā lapa)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2018. gada 15. novembrī.
↑ Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica 1919. gada 25. novembra nota Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram par kara pieteikumu Vācijai. — LVVA, 2574. f., 4. apr., 93. l., 122. lp.
↑ Valsts svinēšana Vita Zelče providus.lv 2008. gada 18. novembrī
↑ Neatkarības dienas svinību demonizēšana Arhivēts 2018. gada 18. novembrī, Wayback Machine vietnē. okupacijasmuzejs.lv 2017. gada 14. decembrī

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Latvijas valsts pasludināšanas protokols (pirmā lapa)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2018. gada 15. novembrī.

[2] Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica 1919. gada 25. novembra nota Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram par kara pieteikumu Vācijai. — LVVA, 2574. f., 4. apr., 93. l., 122. lp.

[3] Valsts svinēšana Vita Zelče providus.lv 2008. gada 18. novembrī

[4] Neatkarības dienas svinību demonizēšana Arhivēts 2018. gada 18. novembrī, Wayback Machine vietnē. okupacijasmuzejs.lv 2017. gada 14. decembrī

[1]

[2]

[3]

[4]