Latvijas enciklopēdijas
Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18. gadsimta.
Vispārējās enciklopēdijas latviešu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1774.—1796. gadā Jelgavā un Aizputē iznāca pirmā dabaszinību enciklopēdija latviešu valodā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" 25 nodaļās, ko bija sarakstījis Gothards Frīdrihs Stenders (1774, 1776) un papildinājis viņa dēls Aleksandrs Johans Stenders (izdota 1796).
1891.—1898. gadā Jelgavā iznāca pirmā vispārīgā enciklopēdija latviešu valodā 27 burtnīcās divos sējumos ar nosaukumu "Konversācijas vārdnīca". To izdeva skolotājs un valodnieks Jēkabs Dravnieks (1—25 burtnīca) un Indriķis Alunāns (26-27 burtnīcas), taču līdzekļu trūkuma dēļ šīs enciklopēdijas izdošana 1898. gadā apstājās pie šķirkļa Kristjans. 1903.—1921. gadā Rīgā iznāca otrā latviešu "Konversācijas vārdnīca" 99 burtnīcās četros sējumos, ko izdeva Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, vēlāk Derīgu grāmatu nodaļa.
1927.—1940. gadā Anša Gulbja apgādībā izdeva ļoti apjomīgo "Latviešu konversācijas vārdnīcu" 168 burtnīcās 21 sējumā, taču Latvijas okupācijas dēļ tās izdošanu apturēja. Līdztekus 1932. – 1936. gadā "Grāmatu drauga" apgādā iznāca arī "Latvju mazā enciklopēdija" vienā sējumā.
1950.—1956. gadā trimdas latviešu Stokholmas izdevniecība "Trīs zvaigznes" Arveda Švābes redakcijā izdeva "Latvju enciklopēdiju" trīs sējumos ar 1962. gada papildinājumiem ceturtajā sējumā.
1967. – 1970. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmija 50 000 eksemplāros izdeva "Latvijas PSR Mazo enciklopēdiju" trīs sējumos ar 12 175 šķirkļiem. 1972. gadā tai papildus izdeva personu un priekšmetu alfabētisko rādītāju.[1] 1981.—1988. gadā iznāca "Latvijas Padomju enciklopēdija" 10 sējumos ar papildus sējumu par Latviju un sējumu ar personu un ģeogrāfisko nosaukumu rādītāju.
2002.—2009. gadā V. Belokoņa izdevniecībā iznāca "Latvijas enciklopēdija" piecos sējumos, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus.
Latvijā izdoto enciklopēdiju uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. Jelgava un Aizpute: G. F. Stenders un A. J. Stenders, 1774, 1776, 1796, atkārtots izdevums 1988.
- Johann Friedrich von Recke. Allgemeines Schriftsteller—und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland/ Mitau: J.F. Steffenhagen und Sohn, 1827.—1832. (Baltijas provinču vispārējais rakstnieku un zinātnieku leksikons četros sējumos. Jelgava: 1827.—1832.) (vāciski)
- Johann Friedrich von Recke, Karl E Napiersky, Theodor Beise. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Nachträge und Fortsetzungen. Mitau: Steffenhagen, 1859., atkārtots izdevums—Berlin: Haude & Spener, 1966. (vāciski)
- Konversācijas vārdnīca. 1.—2. sējums (27 burtnīcas) (A—K). Jelgava: Draviņ-Dravnieka apgādība, 1891—1893. 986 lpp.
- Konversācijas vārdnīca. 1.—4. sējums (99 burtnīcas). Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa, 1906—1921. 4724 lpp.
- Latvju mazā enciklopēdija. Virsredaktors A. Bīlmanis, redaktors S. Melnalksnis. Rīga: Grāmatu draugs, [1932—1936]. 3228 slejas.
- Es viņu pazīstu: Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Redaktors Žanis Unāms. Rīga: Biogrāfiskā arhīva apgāds, [1939]. 562 lpp., atkārtots izdevums 1975.
- Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.—21. sējums (168.burtnīca) (A—Tjepolo). Rīga: A. Gulbja apgāds, 1927.—1940. 43 008 slejas.
- Latvju enciklopēdija. Red. Švābe, A. 1.—3. sējums (A—Ž). red Švābe, L.; 4.sējums — papildinājumi. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1950.—1956., 1962.
- Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1.—3. sējums (A—Ž). Rīga: Zinātne, 1967.—1970. 728 lpp.; 776 lpp.; 790 lpp.
- Latvijas padomju enciklopēdija. 1.—51., 52., 6.—101., 102. sējums (A—Ž). Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.—1988.
- Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 832 lpp. (latviski un krieviski)
- Latvju enciklopēdija 1962—1982. Red. Andersons, E. 1.—4. sējums (A—Šm). Linkolna: Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts, 1983.—1990.
- Enciklopēdiskā vārdnīca. 1.—2. sējums (A—Ž). Rīga: Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991. 448 lpp.; 384 lpp.
- Plakans, A. Historical Dictionary of Latvia. Lanham, Md., & London: The Scarecrow Press, Inc., 1997. p. 193. (angliski)
- Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998.; Izdevums kompaktdiskā (latviski un angliski)
- Latvijas Armijas augstākie virsnieki 1918—1940: Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918—1920: Enciklopēdija. Rīga: Preses nams, 1999.
- Latvijas enciklopēdija. 5 sējumos (A—Ž). Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002—2009.
- Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga: Nacionālais apgāds, 2002.
- Lielā Latvijas enciklopēdija. Daba. Tauta. Valsts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. — 408 lpp.
- Latvieši un Latvija. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. — 528 lpp.
- Nacionālā enciklopēdija. Rīga: 2018. — 862 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «http://vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. maijā. Skatīts: 2013. gada 9. oktobrī.
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |