Latvijas futbola izlases rekordi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Šajā lapā ir apkopoti dažādi Latvijas futbola izlases rekordi. Dati ir aktuāli uz 2019. gada 10. septembri.

Spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvairāk aizvadītu spēļu
Vitālijs Astafjevs, 167, 1992—2010
Citi, kas aizvadījuši vismaz 100 spēlēs
Andrejs Rubins, 117, 1998—2011
Juris Laizāns, 113, 1998—2013
Imants Bleidelis, 106, 1995—2007
Māris Verpakovskis, 104, 1999—2014
Igors Stepanovs, 100, 1995—2011
Pirmais spēlētājs, kas aizvadīja 100 spēles
Vitālijs Astafjevs, 2004. gada 31. martā pret Slovēniju (1–0)
Visvairāk aizvadītu spēļu oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri)
Vitālijs Astafjevs, 88, 1992—2010
Garākā izlases karjera
Vitālijs Astafjevs, 19 gadi, 1992—2010
Visi, kas spēlējuši trīs dažādās desmitgadēs
Vitālijs Astafjevs, 1990., 2000., 2010.
Andrejs Rubins, 1990., 2000., 2010.
Juris Laizāns, 1990., 2000., 2010.
Māris Verpakovskis, 1990., 2000., 2010.
Igors Stepanovs, 1990., 2000., 2010.
Aleksandrs Koļinko, 1990., 2000., 2010.
Dzintars Zirnis, 1990., 2000., 2010.
Visvairāk spēļu kopā brāļiem
Aleksejs un Eduards Višņakovi, 91, 2004—pašlaik
Visvairāk spēļu diviem brāļiem vienlaicīgi esot uz laukuma
Aleksejs un Eduards Višņakovi, 8, 2014—pašlaik
Visvairāk spēļu trim brāļiem vienlaicīgi esot uz laukuma
Arvīds, Edvīns un Rūdolfs Bārdas, 4, 1923—1924

Visu laiku simboliskā izlase pēc aizvadīto spēļu skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Pozīcija Spēlētājs Spēles Gadi
Vārtsargs Andris Vaņins 97 2000 – pašlaik
Kreisais aizsargs Dzintars Zirnis 68 1997 – 2010
Centra aizsargs Mihails Zemļinskis 105 1992 – 2005
Centra aizsargs Igors Stepanovs 100 1995 – 2011
Labais aizsargs Oļegs Blagonadeždins 70 1992 – 2004
Kreisais pussargs Andrejs Rubins 117 1998 – 2011
Centra pussargs Vitālijs Astafjevs 167 1992 – 2010
Centra pussargs Juris Laizāns 113 1998 – 2013
Labais pussargs Imants Bleidelis 106 1995 – 2007
Uzbrucējs Māris Verpakovskis 104 1999 – 2014
Uzbrucējs Andrejs Štolcers 81 1994 – 2005

Gūtie vārti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie vārti
Edvīns Bārda, 1922. gada 24. septembrī, pret Igauniju (1–1)
Visvairāk gūtu vārtu
Māris Verpakovskis, 29, 1999. gada 9. jūnijs2012. gada 12. oktobris
Visvairāk gūtu vārtu oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri)
Māris Verpakovskis, 23, 1999. gada 9. jūnijs2012. gada 12. oktobris
Visvairāk gūtu vārtu vienā spēlē
Ēriks Pētersons, 4, 1931. gada 30. jūnijā, pret Lietuvu (5–2)
Visvairāk hat-trick
Ēriks Pētersons, 2
Gūti vārti visvairāk spēlēs pēc kārtas
Iļja Vestermans, 4, 1937. gada 9. jūlijs pret Lietuvu (4–2) — 1937. gada 7. septembris pret Igauniju (2–0)
Māris Verpakovskis, 4, 2003. gada 10. septembris pret Ungāriju (3–1) — 2003. gada 19. novembris pret Turciju (2–2)
Visvairāk gūtu vārtu vienā Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā
Fricis Kaņeps, 5, 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija, 1937
Māris Verpakovskis, 5, 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija, 2004—2005
Visvairāk gūtu vārtu vienā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē
Fricis Kaņeps, 3, 1937. gada 27. jūlijā, pret Lietuvu (4–2)
Pirmie gūtie vārti Pasaules kausa kvalifikācijas turnīros
Fricis Kaņeps, 1937. gada 27. jūlijā, pret Lietuvu (4–2)
Visvairāk gūtu vārtu vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā
Māris Verpakovskis, 6, 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija, 2002—2003
Visvairāk gūtu vārtu vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē
Vīts Rimkus, 2, 1995. gada 3. jūnijā, pret Portugāli (2–3)
Vīts Rimkus, 2, 1995. gada 16. augustā, pret Austriju (3–2)
Vitālijs Astafjevs, 2, 1999. gada 4. septembrī, pret Albāniju (3–3)
Imants Bleidelis, 2, 2003. gada 30. aprīlī, pret Sanmarīno (3–0)
Māris Verpakovskis, 2, 2003. gada 10. septembrī, pret Ungāriju (3–1)
Māris Verpakovskis, 2, 2006. gada 7. oktobrī, pret Islandi (4–0)
Māris Verpakovskis, 2, 2007. gada 13. oktobrī, pret Islandi (4–2)
Pirmie gūtie vārti Eiropas čempionāta finālturnīros
Māris Verpakovskis, 2004. gada 15. jūlijā, pret Čehiju (1–2)
Pirmie gūtie vārti Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros
Jevgēņijs Miļevskis, 1994. gada 9. oktobrī, pret Portugāli (1–3)
Pirmie gūtie vārti UEFA Nāciju Līgas turnīros
Artūrs Karašausks, 2018. gada 13. oktobrī, pret Kazahstānu (1–1)
Visvairāk gūtu vārtu Baltijas kausa izcīņas turnīros
Ēriks Pētersons, 6, 1930—1935
Visvairāk gūtu vārtu vienā kalendārā gadā
Ēriks Pētersons, 7, 1933
Visvairāk realizētu 11 metru soda sitienu
Mihails Zemļinskis, 11, 1998—2005
Pirmais hat-trick
Voldemārs Žins, 1927. gada 27. jūlijā, pret Lietuvu (6–3)
Rezultatīvākais aizsargs
Mihails Zemļinskis, 12, 1992—2005
Visvairāk spēļu aizvadījušais laukuma spēlētājs, kas nav guvis vārtus
Dzintars Zirnis, 68, 1997—2010
Guvuši vārtus trīs dažādās desmitgadēs
Māris Verpakovskis, 1990., 2000., 2010.

Komandas rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā uzvara
6–1 pret Lietuvu, 1935. gada 30. maijā
5–0 pret Lietuvu, 2012. gada 1. jūnijā
5–0 pret Gibraltāru, 2016. gada 29. martā
Lielākais zaudējums
0–12 pret Zviedriju, 1927. gada 29. maijā
Lielākā uzvara mājās
6–1 pret Lietuvu, 1935. gada 30. maijā
Lielākais zaudējums mājās
0–5 pret Poliju, 1931. gada 5. jūlijā
0–5 pret Bosniju un Hercegovinu, 2013. gada 9. jūnijā
0–5 pret Slovēniju, 2019. gada 10. jūnijā
Lielākā uzvara oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līgu)
5–1 pret Lietuvu, 1937. gada 27. jūlijā
4–0 pret Islandi, 2006. gada 7. oktobrī
4–0 pret Luksemburgu, 2009. gada 28. martā
4–0 pret Andoru, 2017. gada 10. oktobrī
Lielākais zaudējums oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
0–6 pret Nīderlandi, 2014. gada 16. novembrī
0–6 pret Austriju, 2019. gada 6. septembrī
Garākā uzvarētu spēļu sērija
4, 1936. gada 28. maijs pret Igauniju (4–3) — 1936. gada 31. augusts pret Igauniju (2–1), pārtrauca Polija 1936. gada 6. septembrī (3–3)
4, 2008. gada 6. februāris pret Gruziju (3–1) — 2008. gada 1. jūnijs pret Lietuvu (2–1), pārtrauca Rumānija 2008. gada 20. augustā (0–1)
Garākā uzvarētu spēļu sērija oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
3, 1995. gada 7. jūnijs pret Ziemeļīriju (2–1) — 1995. gada 16. septembris pret Lihtenšteinu (1–0), pārtrauca Īrija 1995. gada 11. oktobrī (1–2)
3, 2002. gada 12. oktobris pret Poliju (1–0) — 2003. gada 30. aprīlis pret Sanmarīno (3–0), pārtrauca Ungārija 2003. gada 7. jūnijā (1–3)
3, 2003. gada 10. septembris pret Ungāriju (3–1) — 2003. gada 15. novembris pret Turciju (1–0), pārtrauca Turcija 2003. gada 19. novembrī (2–2)
3, 2009. gada 28. marts pret Luksemburgu (4–0) — 2009. gada 5. septembris pret Izraēlu (1–0), pārtrauca Šveice 2009. gada 9. septembrī (2–2)
Garākā spēļu sērija bez zaudējumiem
8, 1938. gada 17. maijs pret Lietuvu (2–0) — 1938. gada 25. septembris pret Poliju (2–1), pārtrauca Rumānija 1939. gada 18. maijā (0–4)
Garākā spēļu sērija bez zaudējumiem oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
5, 2008. gada 15. oktobris pret Izraēlu (1–1) — 2009. gada 9. septembris pret Šveici (2–2), pārtrauca Grieķija 2009. gada 10. oktobrī (2–5)
Garākā zaudētu spēļu sērija
9, 2016. gada 7. oktobris pret Fēru salām (0–2) — 2017. gada 4. septembris pret Šveici (0–3), pārtrauca pret Fēru salām 2017. gada 7. oktobrī (0-0)
Garākā zaudētu spēļu sērija oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
7, 2016. gada 7. oktobris pret Fēru salām (0–2) — 2017. gada 4. septembris pret Šveici (0–3), pārtrauca pret Fēru salām 2017. gada 7. oktobrī (0-0)
Garākā spēļu sērija bez uzvarām
14, 2018. gada 5. jūnijs pret Lietuvu (1–1) — 2019. gada 9. septembris pret Ziemeļmaķedoniju (0–2), turpinās
Garākā spēļu sērija bez uzvarām oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
15, 1937. gada 5. oktobris pret Austriju (1–2) — 1994. gada 9. oktobris pret Portugāli (0–3), pārtrauca pret Lihtenšteinu 1994. gada 15. novembrī (1–0)
Garākā neizšķirtu spēļu sērija
4, 1935. gada 21. augusts pret Lietuvu (2–2) — 1935. gada 15. septembris pret Poliju (3–3), pārtrūka pret Vāciju 1935. gada 13. oktobrī (0–3)
Garākā spēļu sērija bez neizšķirtiem
22, 2006. gada 7. oktobris pret Islandi (4–0) — 2008. gada 11. oktobris pret Šveici (1–2), pārtrūka pret Izraēlu 2008. gada 15. oktobrī (1–1)
Garākā sērija ar gūtiem vārtiem katrā spēlē
15, 1937. gada 29. jūlijs pret Lietuvu (4–2) — 1938. gada 25. septembris pret Poliju (2–1), pārtrūka pret Rumāniju 1939. gada 18. maijā (0–4)
Garākā sērija bez gūtiem vārtiem
6, 2006. gada 11. oktobris pret Ziemeļīriju (0–1) — 2007. gada 6. jūnijs pret Dāniju (0–2), pārtrauca pret Moldovu 2007. gada 22. augustā (1–2)
Garākā sērija bez ielaistiem vārtiem (neskaitot pēcspēles 11 metru sitienus)
4, 2014. gada 29. maijs pret Igauniju (0–0) — 2014. gada 9. septembris pret Kazahstānu (0–0), pārtrauca Islande 2014. gada 10. oktobrī (0–3)

Dažādi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēvi un dēli, kas abi spēlējuši izlasē
Ilmārs Verpakovskis (1 spēle, 1992) un Māris Verpakovskis (104 spēles, 1999—2014).
Juris Karašausks ( 6 spēles, 1995—1998) un Artūrs Karašausks (21 spēle, 2010—pašlaik).
Sergejs Tarasovs (3 spēles, 1995—1996) un Igors Tarasovs (30 spēles, 2010—pašlaik).
Izlases spēlētāji, kas vēlāk kļuva par izlases galvenajiem treneriem
Kārlis Upenieks, 1 spēle kā spēlētājam, 1935, 1 spēle kā trenerim, 1940
Marians Pahars, 75 spēles kā spēlētājam, 1996—2007, 33 spēles kā trenerim, 2013—2017

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]