Latvijas Radio koris

Latvijas Radio koris
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta	Latvija, Rīga
Žanri	Klasiskā mūzika
Darbības gadi	1940–1953, 1957–pašlaik
Izdevēji	Latvijas Mūzikas informācijas centrs/Skani, Ondine, Naxos, Toccata Classics u.c.
Tīmekļa vietne	https://radiokoris.lv/

Latvijas Radio koris 2024. gadā

Latvijas Radio koris ir profesionāls 24 dziedātāju koris, kuru 1940. gadā dibināja diriģents Teodors Kalniņš. Sākotnēji koris darbojās Latvijas Radio paspārnē, bet kopš 2010. gada Latvijas Radio koris ir daļa no koncertorganizācijas VSIA Latvijas Koncerti un kora mājvieta ir Spīķeru koncertzāle. Pašlaik Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs ir Kaspars Putniņš, un kori diriģē arī Sigvards Kļava (mākslinieciskais vadītājs līdz 2023. gadam).

Vēsture

Pirmās ziņas par kora darbību Latvijas Radiofonā nāk no 1940. gada 16. jūlija: "Latvju tautas dziesmas izpilda jaukts koris T. Kalniņa vadībā." Latvijas Radio kora dibinātāju Teodoru Kalniņu darbā Radio uzņēma 1940. gada augustā. Ar Latvijas Radio kora vārdu pie mikrofoniem Teodora Kalniņa vadībā koris uzstājas 1940. gada 27. oktobrī, atskaņojot "Internacionāli" – Ežēna Potjē un Pjēra Degeitēra kreiso politisko kustību dziesmu, kura tolaik bija PSRS himnas statusā. Koris jau sākotnēji bija profesionāls kolektīvs, mēģinājumi notika divas reizes nedēļā. 1951. gadā par Radio kora kormeistaru kļuva Imants Kokars, kurš Radio korī strādāja līdz 1953. gadam, un pēc tam no 1957. līdz 1963. gadam.

1953. gadā nāk pavēste likvidēt visus Baltijas republiku radio korus. Latvijas PSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšēdētājs Indriķis Lēmanis pieņem lēmumu par Radio kora likvidāciju. 1957. gadā, pēc Staļina personības kulta nosodījuma un izsūtīto reabilitācijas gadu iepriekš, atkal tiek likti pamati iepriekš likvidētajam kolektīvam. Par kora vadītājiem atkal darbā pieņem Teodoru Kalniņu un Imantu Kokaru.

Teodors Kalniņš kori vadīja līdz 1962. gadam. No 1963. gada līdz 1986. gadam kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis. Pēc tam īsāku brīdi vadītājs bija Juris Kļaviņš (1987—1992). No 1992. līdz 2023. gadam kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Sigvards Kļava. Kopš 2024. gada mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Kaspars Putniņš. Kopš 2025. gada februāra Latvijas Radio kora direktore ir Ilze Paidere-Staķe.

Latvijas Radio koris septiņas reizes (1994., 2000., 2004., 2005., 2007., 2010., 2011.) saņēmis Lielo Mūzikas balvu, kas ir augstākais profesionālo sasniegumu novērtējums Latvijā.

Kora repertuārs aptver mūzikas darbus, sākot no renesanses līdz mūsdienu komponistu partitūrām. Nozīmīgu vietu ieņem Baltijas reģiona un latviešu komponistu mūzika. Koris pirmatskaņojis un ieskaņojis vairākus pasaulē pazīstamā komponista Pētera Vaska darbus. Sadarbība ar Maiju Einfeldi novērtēta ar Bārlova Starptautiskā konkursa (ASV) Grand Prix par kameroratoriju „Pie zemes tālās…”. 2005. gadā Latvijas Radio kora izpildītais Mārtiņa Viļuma opuss Le temps scintille ieguva pirmo vietu 52. Starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum Vīnē.

Kora kompaktdisks On Photography iekļuvis 2006. gada Lielbritānijas ierakstu gada balvas nominācijā Laikmetīgās mūzikas balva. Šis disks bija viens no 10 labākajiem mūzikas albumiem žurnāla Gramophone mūzikas izdevumu topā 2006. gada janvārī. Kā arī albums ir saņēmis Latvijas mūzikas izdevuma “Mūzikas saule” 2005. gada balvu — Labākais klasiskās mūzikas CD Latvijā.

2014. gada Grammy balvas nominācijā "Labākais kora sniegums" Grammy piešķirta igauņu diriģentam Tenu Kaljustem par Arvo Perta opusa Adam's Lament izpildījumu, kurā piedalījās arī Latvijas Radio koris. 2020. gadā koris ieguva Starptautisko klasiskās mūzikas balvu (International Classical Music Awards) kora mūzikas ierakstu kategorijā ar Čaikovska sakrālās mūzikas albumu, kurā ieskaņota "Svētā Jāņa Zeltamutes liturģija" un "Deviņi garīgie dziedājumi".

Radio koris 2023. gada rudenī ieguva prestižo britu žurnāla ‘‘Gramophone’’ gada balvu par ierakstu ‘‘John Cage. Choral Works’’ (2022, Ondine) kategorijā ‘‘Labākais kormūzikas albums’’.

Kora mākslinieciskie vadītāji un diriģenti

Latvijas Radio kora mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti:

• Teodors Kalniņš (1940–1944, 1945–1953, 1953–1962)
• Edgars Račevskis (1963–1987)
• Juris Kļaviņš (1987–1992)
• Sigvards Kļava (diriģents no 1987, mākslinieciskais vadītājs 1992–2023)
• Kaspars Putniņš (diriģents no 1992, mākslinieciskais vadītājs 2024–pašlaik)

Latvijas Radio kora diriģenti un kormeistari:

• Imants Kokars (1951–1953, 1957–1963)
• Centis Kriķis (1962–1963)
• Juris Skrīveris (1963–1965)
• Anna Ķēniņa (1964)
• Leons Amoliņš (1965–1975)
• Vitolds Rijnieks (1975–1978)
• Egils Ķepītis (1977–1982)
• Arnis Paurs (dziedātājs 1984–1988, kormeistars 1986–1987)
• Ivars Bērziņš (1978, 1980–1986)

Diskogrāfija

• "Latviešu kora mūzikas izlase", 1993. gads — pirmais izdotais klasiskās mūzikas CD albums Latvijā — latviešu kordziesmas “zelta fonds”, izdevējs - SIA Remix Producentu grupa, producents Aivars Hermanis, skaņu režisors Andris Grīnbergs. Digitālais Ieraksts veikts Rīgas Reformātu baznīcā.
• "Rīga dimd", 1995. gads — latviešu komponistu kora dziesmas un Latviešu tautas dziesmu apdares, izdevējs Prophone Records, Zviedrija

• "Māte Saule", 1995. gads — Pētera Vaska un Pētera Plakida a cappella kora darbi, izdevējs Latvijas Radio
• "Vakara mūzika", 1996. gads — Rietumeiropas klasisko komponistu instrumentālā popmūzika Sigvarda Kļavas un Zigmara Liepiņa pārlikumā korim un elektroniskajiem taustiņinstrumentiem, izdevējs SWH L&M ieraksti
• "Mirdzi kā zvaigzne", 1996. gads — latviešu komponistu vīru kora dziesmu izlase, izdevējs Latvijas Radio
• "Sancta Maria ar Jāni Sproģi", 1996. gads, izdevējs Latvijas Radio
• "Salve Regina ar Ingu Kalnu", 1997. gads, izdevējs Latvijas Radio
• "Musica Sacra ar Inesi Galanti", 1997. gads, izdevējs Campion Records, Anglija
• Latvian Sacral Music, 1997. gads — Egīla Straumes garīga satura skaņdarbi, izdevējs I.N.M.C. CD 1003
• "Stabat Mater ar Antru Bigaču", 1998. gads, izdevējs Latvijas Radio
• "Magnificat ar Jāni Sproģi", 1998. gads, izdevējs Campion Records, Anglija
• "Septiņi dziedājumi par sapni garu", 1998. gads — Mārtiņa Brauna balāde—fantāzija korim, klavierēm elektroniskajiem taustiņinstrumentiem, nezināma viduslaiku norvēģu dzejnieka teksts, izdevējs Latvijas Radio
• "Regina Coeli ar Egilu Siliņu", 1999. gads, izdevējs Latvijas Radio
• "Latviešu mūzika Rīgā", 1999. gads — Jāzepa Vītola un mūsdienu latviešu komponistu mūzika korim, izdevējs Latvijas Radio
• "Pie zemes tālās", 1999. gads — Maijas Einfeldes mūzika korim, vokālai grupai, vijolei un ērģelēm, izdevējs Latvijas Radio
• "Mūzika svētajā naktī", 1999. gads — Ziemassvētku dziesmas Jāņa Lūsēna un Uģa Prauliņa aranžējumā, izdevējs Latvijas Radio
• E. Bloha opera "Makbets", 1999. gads — operas koncertatskaņojums Monpeljē Berlioza operā kopā ar solistiem, Monpeljē Nacionālo Filharmonisko orķestri un diriģentu Frīdemanu Laijeru, izdevējs O.P.M..
• P. Maskanji opera Parizīna, 1999. gads — operas koncertatskaņojums Monpeljē Kongresu namā kopā ar solistiem, Monpeljē Nacionālo Filharmonisko orķestri un diriģentu Enriki Dimeku, izdevējs O.P.M.
• "Rīga", 2000. gads — vokāli—instrumentāli—elektronisks Uģa Prauliņa veltījums Rīgas 800—gadei, izdevējs Latvijas Radio
• "Māte saule", 2001. gads — Pētera Vaska skaņdarbi, izdevējs BIS Records AB
• Lacrimosa, 2002. gads — Artura Maskata skaņdarbi, izdevējs BIS Records AB
• "Eņģeļi viņas ausī", 2002. gads — latviešu komponistu Maijas Einfeldes, Gustava Fridrihsona, Andra Dzenīša skaņdarbi, izdevējs Latvijas Radio
• "Divējāda saule tek", 2003. gads — latviešu jaunā mūzika, izdevējs Latvijas Radio
• Mūzika mākslas filmai Martin Luther, 2003. gads — mūzika mākslas filmai "Mārtiņš Luters", diriģents Ričards Harvejs, izdevējs BMG Ariola Media GmbH, NFP Teleart, Fireworks Music Ltd.
• "Gadalaiku dziesmas", 2003. gads — Valta Pūces gadalaiku dziesmas, izdevējs Latvijas Radio
• "Līgo dziesmas", 2004. gads — Jāņu dziesmu aranžējumi korim, sadarbībā ar Valsts Akademisko kori "Latvija", izdevējs Latvijas Radio
• "Tavas klusēšanas grāmata", 2004. gads — Andra Dzenīša opera, sadarbībā ar orķestri "Rīgas kamermūziķi", izdevējs Latvijas Radio
• "Zemes augļi", 2004. gads — Nika Gothama skaņdarbi, izdevējs Latvijas Radio un Niks Gothems
• Cum Essem Parvulus, 2004. gads — Rita Mažuļa skaņdarbi, Latvijas Radio kora grupa, Chordos kvartets, izdevējs Megadisc
• "Saules lēkts", 2005. gads — Latviešu komponistu skaņdarbi: Maija Einfelde, Juris Ābols, Andris Dzenītis, izdevējs LMIC un Latvijas Radio
• On Photography, 2005. gads — Gevina Braiersa, Artura Maskata un Valentīna Silvestrova skaņdarbi, izpilda Latvijas Radio koris, Gevins Braiers, grupa Cosmos, izdevējs GB Records
• "Pārcēlājs", 2005. gads — Valda Muktupāvela oratorija, izdevējs Latvijas Radio
• "Klavierkoncerts", 2006. gads — izdevumā apvienots Artura Maskata mūzikas ieskaņojums kompaktdiskā un grāmata, kurā publicēta Ojāra Vācieša dzeja, izdevējs Latvijas Radio un "Valters un Rapa"
• "Suitu mēle", 2008. gads — Mārtiņa Brauna, Pētera Butāna, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Valta Pūces un Ārija Šķepasta dziesmas, izdevējs Latvijas Radio
• "Krustadancis", 2008. gads — Uģa Prauliņa un Ilgas Reiznieces skaņdarbs, izdevējs Latvijas Radio

Ārējās saites

• Latvijas Radio koris Arhivēts 2011. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē. (mājas lapa)
• Latvijas Radio koris dodas koncertturnejā uz Amsterdamas CONCERTGEBOUW Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
• Latvijas Radio koris jauno sezonu atklāj ar franču mūzikas programmu^{[novecojusi saite]}