Latvijas Radio koris
Latvijas Radio koris ir profesionāls koris, kas dibināts 1940. gadā, kori dibināja tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Teodors Kalniņš.
Kopš 1992. gada kori vada diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš. Kora pamatsastāvā ir 25 dziedātāji. Dziedātāju skaits variē no neliela ansambļa, izpildot seno mūziku, līdz vairāku desmitu dziedātāju grupai, atskaņojot izvērstas formas skaņdarbus.
Kora repertuārs aptver mūzikas darbus, sākot no renesanses līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām. Nozīmīgu vietu ieņem Baltijas reģiona un latviešu komponistu mūzika. Koris pirmatskaņojis vairākus pasaulē pazīstamā komponista Pētera Vaska darbus. Sadarbība ar Maiju Einfeldi novērtēta ar Bārlova Starptautiskā konkursa (ASV) Grand Prix par kompozīciju „Pie zemes tālās…”. 2005. gadā Latvijas Radio kora izpildītais Mārtiņa Viļuma opuss „Le temps scintille” ieguva pirmo vietu 52. Starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum Vīnē.
Latvijas Radio koris gada laikā sniedz aptuveni 60 koncertus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Latvijas Radio koris piecas reizes (1994., 2000., 2004., 2005. un 2007. gadā) saņēmis Lielo mūzikas balvu, kas ir augstākais profesionālo sasniegumu novērtējums Latvijā. 2008. gadā koris saņēma arī laikraksta „Diena” Gada balvu kultūrā.
Kora kompaktdisks “On Photography” iekļuvis 2006. gada Lielbritānijas ierakstu gada balvas nominācijā Laikmetīgās mūzikas balva. Šis disks bija viens no 10 labākajiem mūzikas albumiem izdevuma „Gramophone” mūzikas izdevumu topā 2006. gada janvārī. Kā arī albums ir saņēmis Latvijas mūzikas izdevuma “Mūzikas saule” 2005. gada balvu — Labākais klasiskās mūzikas CD Latvijā[1].
2014. gada Grammy mūzikas balva nominācijā "labākais kora sniegums" "Grammy" piešķirta igauņu diriģentam Tenu Kaljustem par Arvo Perta opusa Adam's Lament izpildījumu, kurā piedalījās arī Latvijas Radio koris. 2020. gadā koris ieguva Starptautisko klasiskās mūzikas balvu (International Classical Music Awards) kora mūzikas ierakstu kategorijā ar Čaikovska sakrālās mūzikas albumu, kurā ieskaņota "Svētā Jāņa Zeltamutes liturģija" un "Deviņi garīgie dziedājumi".[2]
Diskogrāfija [3]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu kora mūzikas izlase, 1993. gads — pirmais izdotais klasiskās mūzikas CD albums Latvijā — latviešu kordziesmas “zelta fonds”, izdevējs - SIA Remix Producentu grupa, producents Aivars Hermanis, skaņu režisors Andris Grīnbergs. Digitālais Ieraksts veikts Rīgas Reformātu baznīcā.
- Rīga dimd, 1995. gads — latviešu komponistu kora dziesmas un Latviešu tautas dziesmu apdares, izdevējs Prophone Records, Zviedrija
- Māte Saule, 1995. gads — Pētera Vaska un Pētera Plakida a cappella kora darbi, izdvējs Latvijas Radio
- Vakara mūzika, 1996. gads — Rietumeiropas klasisko komponistu instrumentālā popmūzika Sigvarda Kļavas un Zigmara Liepiņa pārlikumā korim un elektroniskajiem taustiņinstrumentiem, izdevējs SWH L&M ieraksti
- Mirdzi kā zvaigzne, 1996. gads — latviešu komponistu vīru kora dziesmu izlase, izdvējs Latvijas Radio
- “Sancta Maria” ar Jāni Sproģi, 1996. gads, izdvējs Latvijas Radio
- “Salve Regina” ar Ingu Kalnu, 1997. gads, izdvējs Latvijas Radio
- “Musica Sacra” ar Inesi Galanti, 1997. gads, izdevējs Campion Records, Anglija
- Latvian Sacral Music, 1997. gads — Egīla Straumes garīga satura skaņdarbi, izdevējs I.N.M.C. CD 1003
- “Stabat Mater” ar Antru Bigaču, 1998. gads, izdvējs Latvijas Radio
- “Magnificat” ar Jāni Sproģi, 1998. gads, izdevējs Campion Records, Anglija
- Septiņi dziedājumi par sapni garu, 1998. gads — Mārtiņa Brauna balāde—fantāzija korim, klavierēm elektroniskajiem taustiņinstrumentiem, nezināma viduslaiku norvēģu dzejnieka teksts, izdevējs Latvijas Radio
- “Regina Coeli” ar Egīlu Siliņu, 1999. gads, izdvējs Latvijas Radio
- Latviešu mūzika Rīgā, 1999. gads — Jāzepa Vītola un mūsdienu latviešu komponistu mūzika korim, izdevējs Latvijas Radio
- Pie zemes tālās, 1999. gads — Maijas Einfeldes mūzika korim, vokālai grupai, vijolei un ērģelēm, izdevējs Latvijas Radio
- Mūzika svētajā naktī, 1999. gads — Ziemassvētku dziesmas Jāņa Lūsēna un Uģa Prauliņa aranžējumā, izdevējs Latvijas Radio
- E. Bloha opera “Makbets”, 1999. gads — operas koncertatskaņojums Monpeljē Berlioza operā kopā ar solistiem, Monpeljē Nacionālo Filharmonisko orķestri un diriģentu Frīdemanu Laijeru, izdevējs O.P.M..
- P. Maskanji opera “Parizīna”, 1999. gads — operas koncertatskaņojums Monpeljē Kongresu namā kopā ar solistiem, Monpeljē Nacionālo Filharmonisko orķestri un diriģentu Enriki Dimeku, izdevējs O.P.M.
- Rīga, 2000. gads — vokāli—instrumentāli—elektronisks Uģa Prauliņa veltījums Rīgas 800—gadei, izdevējs Latvijas Radio
- Māte saule, 2001. gads — Pētera Vaska skaņdarbi, izdevējs BIS Records AB
- Lacrimosa, 2002. gads — Artūra Maskata skaņdarbi, izdevējs BIS Records AB
- Eņģeļi viņas ausī, 2002. gads — latviešu komponistu Maijas Einfeldes, Gustava Fridrihsona, Andra Dzenīša skaņdarbi, izdevējs Latvijas Radio
- Divējāda saule tek, 2003. gads — latviešu jaunā mūzika, izdevējs Latvijas Radio
- Mūzika mākslas filmai “Martin Luther”, 2003. gads — mūzika mākslas filmai "Mārtiņš Luters", diriģents Ričards Harvejs, izdevējs BMG Ariola Media GmbH, NFP Teleart, Fireworks Music Ltd.
- Gadalaiku dziesmas, 2003. gads — Valta Pūces gadalaiku dziesmas, izdevējs Latvijas Radio
- Līgo dziesmas, 2004. gads — Jāņu dziesmu aranžējumi korim, sadarbībā ar Valsts Akademisko kori "Latvija", izdevējs Latvijas Radio
- Tavas klusēšanas grāmata, 2004. gads — Andra Dzenīša opera, sadarbībā ar orķestri "Rīgas kamermūziķi", izdevējs Latvijas Radio
- Zemes augļi, 2004. gads — Nika Gothama skaņdarbi, izdevējs Latvijas Radio un Niks Gothems
- Cum Essem Parvulus, 2004. gads — Rita Mažuļa skaņdarbi, Latvijas Radio kora grupa, Chordos Kvartets, izdevējs Megadisc
- Saules lēkts, 2005. gads — Latviešu komponistu skaņdarbi: Maija Einfelde, Juris Ābols, Andris Dzenītis, izdevējs LMIC un Latvijas Radio
- On Photography, 2005. gads — Gevina Braiersa, Artūra Maskata un Valentīna Silvestrova skaņdarbi, izpilda Latvijas Radio koris, Gevins Braiers, grupa Cosmos, izdevējs GB Records
- Pārcēlājs, 2005. gads — Valda Muktupāvela oratorija, izdevējs Latvijas Radio
- Klavierkoncerts, 2006. gads — izdevumā apvienots Artūra Maskata mūzikas ieskaņojums kompaktdiskā un grāmata, kurā publicēta Ojāra Vācieša dzeja, izdevējs Latvijas Radio un Valters un Rapa
- Suitu mēle, 2008. gads — Mārtiņa Brauna, Pētera Butāna, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Valta Pūces un Ārija Šķepasta dziesmas, izdevējs Latvijas Radio
- Krustadancis, 2008. gads — Uģa Prauliņa un Ilgas Reiznieces skaņdarbs, izdevējs Latvijas Radio
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Radio Koris - Sākumlapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 20. aprīlī.
- ↑ «Marina Rebeka un Latvijas Radio koris iegūst Starptautiskās klasiskās mūzikas balvas». lsm.lv. 2020. gada 21. janvārī. Skatīts: 2020. gada 17. februārī.
- ↑ «Latvijas Radio Koris - Diskogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 20. aprīlī.