Latvijas slimnīcas
Latvijas slimnīcas ir gan stacionārās, gan ambulatorās ārstniecības iestādes, kas pieder vai nu valstij, vai pašvaldībām vai arī privātiem uzņēmējiem.
Slimnīcu līmeņi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem, 2019. gadā LR Veselības ministrija noteica tādus slimnīcu līmeņu noteikšanas kritērijus kā augsta līmeņa specializētas veselības aprūpes pakalpojumu centralizācija (terciārā aprūpe); paplašināta piekļuve specializētai veselības aprūpei; optimāls resursu nodrošinājums, atbilstoši sasniedzamajiem pakalpojumiem (cilvēkresursu plānojums); hronisku pacientu atbilstošas aprūpes nodrošināšana (slimnīcas, kur nodrošina hronisku pacientu veselības aprūpi); palielināts ambulatoro pakalpojumu klāsts un apjoms (atbilstošs ģimenes ārstu, dienas stacionāru, sekundāro ambulatoro pakalpojumu nodrošinājums); ģeogrāfiska veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (visos veselības aprūpes pakalpojuma līmeņos).
Atbilstoši šiem kritērijiem visas Latvijas slimnīcas līdz 2020. gadam bija jāiedala piecos līmeņos:
- Pirmais līmenis — Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs
- Otrais līmenis — Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca
- Trešais līmenis — Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca
- Ceturtais līmenis — Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca
- Piektais līmenis — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca
2019. gadā divas slimnīcas — Saldus medicīnas centrs un Priekules slimnīca neatbilda pirmajam līmenim.
Specializētās slimnīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Specializētās slimnīcas iedala piektā līmeņa (Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari") un pārējās slimnīcās — Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Rīgas 2. slimnīca, Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", Piejūras slimnīca (kopš 2020. gada Liepājas Reģionālās slimnīcas sastāvā), Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (iekļauta Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca), Slimnīca "Ģintermuiža", Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Siguldas slimnīca.[1]
Sadarbības teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starp 1. — 3. līmeņa un 4. — 5. līmeņa slimnīcām sadarbības līgumu ietvaros izveidojamas šādas sadarbības teritorijas:[2]
- Daugavpils sadarbības teritorija
- Jelgavas sadarbības teritorija
- Jēkabpils sadarbības teritorija
- Liepājas sadarbības teritorija
- Rēzeknes sadarbības teritorija
- Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorija
- Valmieras sadarbības teritorija
- Ventspils sadarbības teritorija
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Plānotais slimnīcu dalījums līmeņos un veselības aprūpes pakalpojumu plānošana slimnīcu sadarbības teritorijās Arhivēts 2020. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Veselības ministrija 2019. gada 24. aprīlī
- ↑ Plānotais slimnīcu dalījums līmeņos un veselības aprūpes pakalpojumu plānošana slimnīcu sadarbības teritorijās Arhivēts 2020. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Veselības ministrija 2018. gadā
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |