Latvijas slimnīcu reforma
Latvijas slimnīcu reforma ir slimnīcu skaita samazināšana un līmeņošana Latvijā.
Pirms reformas (2012)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgas plānošanas reģions: VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA Jūrmalas slimnīca, SIA Ogres rajona slimnīca, SIA Tukuma slimnīca
- Kurzemes plānošanas reģions: SIA Liepājas reģionālā slimnīca, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, SIA Kuldīgas slimnīca
- Latgales plānošanas reģions: SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, SIA Rēzeknes slimnīca, SIA Preiļu slimnīca, SIA Krāslavas slimnīca
- Vidzemes plānošanas reģions: SIA Vidzemes slimnīca, SIA Madonas slimnīca, SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, SIA Cēsu klīnika, SIA Alūksnes slimnīca
- Zemgales plānošanas reģions: SIA Jelgavas pilsētas slimnīca, SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca, SIA Dobeles un apkārtnes slimnīca[1]
Hronisko slimnieku aprūpes slimnīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
SIA Aizkraukles slimnīca, SIA Bauskas slimnīca, SIA Līvānu slimnīca, SIA Ludzas medicīnas centrs, SIA Rīgas rajona slimnīca, SIA Saldus medicīnas centrs[1]
Specializētās slimnīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
VSIA Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca, SIA Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", SIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, VSIA Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", VSIA Piejūras slimnīca, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Dzemdību nams, VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 2. slimnīca, VSIA Slimnīca "Ģintermuiža", VSIA Straupes narkoloģiskā slimnīca, VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca[1]
Pēc reformas (2020)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem, 2019. gadā Veselības ministrija noteica tādus slimnīcu līmeņu noteikšanas kritērijus:
- augsta līmeņa specializētas veselības aprūpes pakalpojumu centralizācija (terciārā aprūpe);
- paplašināta piekļuve specializētai veselības aprūpei;
- optimāls resursu nodrošinājums, atbilstoši sasniedzamajiem pakalpojumiem (cilvēkresursu plānojums);
- hronisku pacientu atbilstošas aprūpes nodrošināšana (slimnīcas, kur nodrošina hronisku pacientu veselības aprūpi);
- palielināts ambulatoro pakalpojumu klāsts un apjoms (atbilstošs ģimenes ārstu, dienas stacionāru, sekundāro ambulatoro pakalpojumu nodrošinājums);
- ģeogrāfiska veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (visos veselības aprūpes pakalpojuma līmeņos).
Atbilstoši šiem kritērijiem visas Latvijas slimnīcas kopš 2020. gadam iedala piecos līmeņos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Slimnīcu saraksts Arhivēts 2020. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē. vm.gov.lv