Latvijas telesakaru tīkls
Latvijas telesakaru tīkls ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārvaldījumā, tas ir specializētais telesakaru tīkls, kuru Latvijā sāka veidot no 1945. gada. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra telesakaru tīkls savieno lielu skaitu objektu visā Latvijā. Tīkla pamats — maģistrālā SDH radiorelejlīnija, kuras kopējais garums ap 700 kilometriem. Maģistrālās līnijas kanālu pieejamība nav mazāk par 99,99%. Lai piekļūtu SDH maģistrālei, izmanto PDH radiorelejlīniju aparatūru, kura strādā 13—38GHz frekvenču diapazonā (šobrīd 23 posmos). Rīgā atrodas LMDS bezvadu piekļuves sistēmas bāzes stacija, kas atbalsta visus ATM servisus. Bāzes stacijas darbības rādiuss (no Rīgas radio un televīzijas torņa — līdz 8km). Minētais tīkls paredzēts televīzijas un radio programmu izplatīšanai, ka arī datu pārraidei. Datu pārraides kanālu izveidošanai izmanto SDH, PDH, ATM un IP tehnoloģijas (atkarībā no prasībām). VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina pastāvīgu tīkla kontroli un apkalpošanu 24h diennaktī.
Televīzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Televīzijas programmas pārraida 68 dažādu jaudu televīzijas raidītāji metru viļņu un decimetru viļņu diapazonos. 2001. gadā tika izveidots TV3 programmas izplatīšanas tīkls. Esošajam Rīgas 31. TV kanāla raidītājam vēlāk pievienojās vēl 18 raidītāji ar attēla kanāla jaudu no 100W līdz 1kW. Pēdējos gados ieviesti ekspluatācijā arī 13 citu TV programmu jauni dažādas jaudas raidītāji, deviņi no tiem — veco raidītāju vietā.
Radio
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Radio programmas pārraida 49 raidītāji. Visi raidītāji strādā tikai FM—2 diapazonā stereovariantā. Iegādāti daudzi moderni raidītāji. 1999.—2001. gada laikā tika izveidots Latvijas Radio programmas Klasika izplatīšanas tīkls, kura sastāvā ietilpst astoņi UĪV stereoraidītāji ar izejas jaudu no 0,3 līdz 1,2 kW. Uzņēmums izmanto 28 televīzijas antenu—fīderu sistēmas un 16 UĪV antenu—fīderu sistēmas. Antenu sistēmu izvietošanai tiek izmantoti vairāk nekā 28 torņi un masti, no tiem sešu torņu un viena masta augstums pārsniedz 200 m, bet 24 torņu un mastu augstums ir no 50 līdz 200 m. Jau vēsturiski VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir veidojies kā dominējošais operators radio, televīzijas, kā arī citu radiosakaru pakalpojumu sniegšanas jomā. Pateicoties izveidotajam telesakaru tīklam, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs var nodrošināt kvalitatīvu radio un televīzijas programmu uztveršanu 99% Latvijas iedzīvotāju. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs joprojām turpina īstenot tehniskās bāzes modernizācijas projektus, tādējādi uzlabojot Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt vispusīgu informāciju. Plānojot ciparu TV attīstību Latvijā, tiek izskatīta iespēja Rīgā uzstādīt DVB—T raidītāju pilotprojekta ietvaros.
Augstākie Latvijas televīzijas torņi un apraides masti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katrā lielā Latvijas pilsētā atrodas radio un televīzijas stacija, jeb televīzijas tornis. Rīgā un tās apkārtnē atrodas trīs torņi, kas augstāki par 100 metriem.