Televīzija Latvijā
Televīzija Latvijā ieviesta 1954. gadā, lai gan pirmo eksperimentālo pārraidi veica jau 1937. gadā. Šis ir saraksts ar televīzijas kanāliem, ko pārraida tikai Latvijā.
Regulējums
Nepieciešama Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsniegta apraides atļauja, lai Latvijā uzņēmums varētu izplatīt televīzijas programmas. Latvijā televīzijas programmu izplatīšanas iespējas ir attīstījušās, vienlaikus saglabājoties arī tradicionālajām izplatīšanas metodēm, piemēram, zemes bezmaksas un maksas apraidē, kā arī kabeļtelevīzijā un internetā.
NEPLP kā mediju regulators nodrošina Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un mediju darbību demokrātisku vērtību ietvarā. Latvija izmanto AVMPD paredzēto iespēju noteikt stingrāku nacionālo regulējumu attiecībā uz alkohola, izložu un azartspēļu reklāmu, kā arī nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu.[1] Šie ierobežojumi samazina finanšu resursu bāzi Latvijā veidotajām audiovizuālajām programmām, salīdzinot ar vairākām citām ES dalībvalstīm.[2] Tomēr iekļautas normas arī nosaka, ka Latvija nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām ES dalībvalstīm, bet konkrētos gadījumos var ierobežot to izplatīšanu.[3]
Mediji
2008. gada 2. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.714 nosaka kārtību, kādā tiek ieviesta programmu apraide ciparformātā un termiņu analogās televīzijas apraides slēgšanai — 2011. gada 1. decembris. Zemes ciparu televīzija ļaus efektīvāk izmantot pieejamo frekvenču spektru, jo katrā frekvencē var pārraidīt vairākas programmas vienlaikus. Ciparizācija nodrošina labāku attēla kvalitāti un iespēju ieviest jaunus pakalpojumus, piemēram, interaktivitāti un programmu piegādi pēc individuāla pasūtījuma. Kopš 2009. gada Latvijas Televīzijā tiek plānotas pārmaiņas, kā tas notiek arī citu Eiropas valstu sabiedriskajās raidorganizācijās. Latvijas Televīzija plāno attīstīties kā sabiedriskais elektroniskais medijs, kas apvieno televīziju un interneta portālu, veidojot vienotu informācijas un tehnoloģiju sistēmu ar mērķi nodrošināt iespējami lielāku informācijas pieejamību Latvijas sabiedrībai.[4]
No 2018. gada līdz 2023. gadam televīzijas mediju jomā ir notikušas vairākas izmaiņas, tostarp uzņēmumu apvienošanās un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana. 2022. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 24 komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido televīzijas programmas. Sabiedriskais medijs "Latvijas Televīzija" (LTV) veido trīs televīzijas programmas (divas nacionālas — "LTV1", "LTV7" un vienu pārrobežu — "VISIEMLTV.LV"), spēlējot svarīgu lomu sabiedrības informēšanā. Komerciālie mediji arī saglabā un attīsta ziņu dienestus nacionālā un reģionālā līmenī, nodrošinot objektīvas un patiesas informācijas pieejamību. 2021. gadā komerciālajās televīzijās strādāja vairāk nekā 250 darbinieki, savukārt LTV nodarbināja vidēji 518 darbiniekus. Sākot no 2019. gada līdz 2024. gadam LTV neto apgrozījums palielinājies par 30%.[3]
No 2022. gada līdz 2024. gadam bez maksas zemes apraidē ciparformātā ir pieejamas tādas programmas kā "LTV1" (SD un HD), "LTV7" (SD un HD), "ReTV", "TV24" un "TV4". Uzdevumi šajā jomā ietver sociāli atbildīgu televīzijas uzņēmumu darbības veicināšanu, daudzveidīga satura nodrošināšanu, īpaši koncentrējoties uz kvalitatīvu, informatīvi analītisku un pētniecisku saturu, kā arī televīzijas žurnālistu un citu satura veidotāju prasmju pilnveides veicināšanu. No 2022. gada 12. augusta līdz 2023. gada 8. marta "RADA" kanāls bija iekļauta bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā,[3][5] bet tas ir pagarināts divas reizes un beidzās 2025. gada 8. martā, saistība ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai turpināšanu.
Klasifikācija
Latvijā pieejamās televīzijas programmas iedalās nacionālajās, reģionālajās, vietējās, kabeļtelevīzijas un pārrobežu programmās. 2022. gadā kopumā bija 52 programmas, salīdzinot ar 66 programmām 2018. gadā.[3]
2017. gada beigās Latvijas jurisdikcijā bija 67 televīzijas programmas, kas saņēmušas apraides atļauju, un 41 kabeļoperators ar retranslācijas atļauju, no kuriem 12 sniedz IPTV pakalpojumu. NEPLP elektroniskajā reģistrācijas sistēmā retranslācijai Latvijā bija reģistrētas 376 televīzijas programmas, un saņemti 15 paziņojumi par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, no kuriem 3 ir OTT pakalpojumu sniedzēji.[2]
Gads | Nacionālais | Reģionālais | Vietējais | Kabelis | Pārrobežu | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Komerciālais | Sabiedriskais | Komerciālais | Sabiedriskais | ||||
2022 | 5 | 2 | 18 | 5 | 1 | 20 | 1 |
2018 | 5 | 2 | 24 | 5 | 1 | 29 | - |
2017 | 5 | 2 | 22 | 5 | 9 | 24 | - |
Satura pieejamība
Kopš 2021. gada NEPLP ir sākusi veidot ziņojumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pieejamību. Šo ziņojumu mērķis ir sniegt informāciju par dažādiem pieejamības risinājumiem televīzijas programmās (ieskaitot nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu aptveršanas zonas, tai skaitā Latvijā), audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma un arī radio programmās.[6]
2021. gadā kopumā izplatīja 33 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi — lielākoties subtitri — tika nodrošināti 15 TV programmās.[6] 2022. gadā kopumā izplatīja 37 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi tika nodrošināti 17 televīzijas programmās.[7]
2023. gadā kopumā izplatīja 40 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi tika nodrošināti 18 televīzijas programmās. Kopumā subtitrētas 42812,04 stundas un tas ir par 185% vairāk nekā 2022. gadā. Strauju pieaugumu pieejamības pakalpojumu pieaugumā veicināja tas, ka pagājušā gadā vairākās televīzijas programmās saturam tika uzsākta subtitru nodrošināšana 100% apjomā.[8]
Kanāls | 2021. gads | 2022. gads | 2023. gads | ||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Subtitri | Surdo | Subtitri | Surdo | Subtitri | Surdo | ||
Nacionāla | LTV1 | 2105 st. | 472 st. | 30% | 10% | 2238,31 st. | 925,23 st. |
LTV7 | 2472 st. | 51 st. | 26% | 1% | 2396,92 st. | 92,04 st. | |
TV4 | nd | nd | nd | 0 | 51 st. | 51 st. | |
ReTV | 17 st. | 12 st. | 4,17% | 0 | 300 st. | 0 | |
TV24 | 14.6 st. | 0 | 1,9% | 0 | 140,6 st. | 0 | |
TV3 | 130 st. | 0 | 2,8% | 0 | 215,5 st. | 0 | |
TV3 Life | 150 st. | 0 | 2,7% | 0 | 238,3 st. | 0 | |
Reģionāla | STV Pirmā! | 526 st. | 0 | 7,5% | 0 | 543 st. | 0 |
8TV | 2074 st. | 0 | 72% | 0 | 5077 st. | 0 | |
Pārrobeža | TV6 | 90.07 st. | 0 | 0,9% | 0 | 291,25 st. | 0 |
TV3 Mini | 5.96 st. | 0 | 0,1% | 0 | 110,5 st. | 0 | |
Vietēja | Vidusdaugavas televīzija | 0 | 0 | 2,5% | 0 | 12,8h | 0 |
LRT | 38 st. | 0 | 32 st. | 0 | 16 st. | 0 | |
LRT+ | 7 st. | 0 | 2020 st. | 0 | - | - | |
Vidzemes televīzija | 9 st. | 0 | 3,5 st. | 0 | 12,8 st. | 0 |
Programmu izplatīšanas pakalpojumi
Latvijā vienlaikus darbojas mediji, kas veido televīzijas saturu, un programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas retranslē programmas. 2022. gada beigās retranslācijas atļaujas bija izsniegtas 24 uzņēmumiem, un Latvijā retranslējamo programmu sarakstā bija 254 televīzijas programmas no 25 valstīm.[3]
2021. gadā satura pieejamība Latvijas elektroniskajos plašsaziņas medijos tika nodrošināta atšķirīgos veidos. Dažos gadījumos tika nodrošinātas tikai dažas subtitrētas raidījumu stundas, savukārt audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma līdz pat 85% satura bija subtitrēti. Kopumā satura un informācijas pieejamība vērtējama kā zema, jo lielākoties subtitri tiek izmantoti, lai izpildītu likuma prasības. NEPLP pētījums liecina, ka subtitrus izmanto plaša sabiedrības daļa, lai skatītos saturu klusumā, mācītos valodu vai labāk saprastu audiovizuālo saturu. Sabiedrisko mediju programmās 2022. gadā satura pieejamība tika nodrošināta trešdaļai satura. No 2023. gada līdz 2027. gadam ir plānots palielināt satura pieejamību, nodrošinot subtitrus, lai sasniegtu vismaz pusi satura LTV1 programmā, kas ir viena no populārākajām televīzijas programmām Latvijā.
TV pieslēgumu skaits pa tehnoloģijām | 2018 | 2021 |
---|---|---|
IP televīzija | 269,414 | 267,647 |
Kabeļtelevīzija | 209,805 | 178,275 |
Cita veida (internetā) | 17,061 | 102,185 |
Digitālā virszemes TV | 120,792 | 67,684 |
Satelīttelevīzija | 39,969 | 35,116 |
Kopā | 657,041 | 650,907 |
SIA "Tet" ir lielākais televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, nodrošinot 41% pieslēgumu. SIA "BITE Latvija" piedāvā satelīttelevīzijas un interneta platformu "Go3" pakalpojumus, aptverot 16% tirgus daļas. "Baltcom" aptver 20% tirgus, bet pārējie pakalpojumu sniedzēji — 26%.
Tendence
Pieaug audiovizuālā satura patēriņš alternatīvās ierīcēs, piemēram, planšetēs, viedtelefonos un datoros. Šī tendence ir saistīta ar straujo mobilā 4G tīkla attīstību un Wi-Fi tehnoloģiju izplatību. Vidēji dienā TV skatīšanai veltītais laiks ir sarucis visos TV pieslēgumu veidos. 2014. gada pirmajā pusgadā vidēji dienā viens skatītājs TV skatīšanai veltīja 5 stundas un 13 minūtes, bet 2017. gada pirmajā pusgadā — 4 stundas un 30 minūtes. Vismazāk skatīšanās laiks ir sarucis starp zemes apraides TV skatītājiem, visvairāk — starp kabeļtelevīzijas skatītājiem.[2]
Finansējums
Latvijas televīzijas nozare tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan no reklāmas ieņēmumiem.
2017. gadā valsts budžeta 47. programmā resoram "Radio un televīzija" nozares vajadzībām piešķirti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Sabiedriskajam pasūtījumam sabiedriskajās raidorganizācijās piešķirti vairāk nekā 16 miljoni eiro, bet citām raidorganizācijām — gandrīz 1,8 miljoni eiro. Latvijas Reklāmas asociācijas aprēķini liecina, ka mediju reklāmas tirgus kopapjoms Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 2016. gadā sasniedza 77,6 miljonus eiro, no tā radio un televīzijai kopā vairāk nekā 43 miljonus eiro. Daļa ieņēmumu par televīzijai līdzīgiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma iekļaujas interneta reklāmas apjomā.[2]
Latvijas televīzijas tirgus ienākumus būtiski ietekmē reklāmas ieņēmumi, kas 2021. gadā bija 42 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, šie ieņēmumi ir par 34% zemāki, kas ietekmē mediju tehnoloģisko attīstību.[3]
Televīziju uzskaitījums
Sabiedriskās televīzijas kanāli
Logo | Nosaukums | Valoda |
---|---|---|
LTV1 | latviešu, oriģinālvalodā | |
LTV7 | latviešu, oriģinālvalodā, krievu (tikai ziņas LSM+; līdz 2024. gada beigām)[9] |
Privātās televīzijas kanāli
DMN Latvija | (pārstāvis Duo Media Networks OÜ Latvijā) |
Izklaide un dzīvesstils
Logo | Nosaukums | Valoda | Īpašnieks |
---|---|---|---|
TV3 Latvija | latviešu, oriģinālvalodā |
TV3 Group | |
TV4 | latviešu | 4. vara | |
TV6 Latvija | latviešu, oriģinālvalodā |
TV3 Group | |
ReTV | latviešu | Re MEDIA | |
TV24 | latviešu | TV Latvija | |
360TV | latviešu, oriģinālvalodā |
Helio media | |
STV Pirmā! | latviešu | Helio media | |
3 Plus | krievu | TV3 Group | |
Super Baltic | krievu | Super Baltic OÜ | |
Super+ | krievu | Super Baltic OÜ |
Filmas un seriāli
Logo | Nosaukums | Valoda | Īpašnieks |
---|---|---|---|
TV3 Life | latviešu, oriģinālvalodā |
TV3 Group | |
8TV | krievu, latviešu, oriģinālvalodā |
Helio media | |
Duo 3 | angļu, krievu, latviešu |
DMN Latvija | |
Duo 6 | angļu, krievu, latviešu |
DMN Latvija | |
Filmzone | latviešu, oriģinālvalodā |
DMN Latvija | |
Filmzone Plus | latviešu, oriģinālvalodā |
DMN Latvija | |
Kanal 7 | krievu, latviešu (izņemot ziņas) |
DMN Latvija | |
OTV | krievu | TV3 Group | |
Go3 Films | latviešu, krievu | TV3 Group |
Sports
Logo | Nosaukums | Valoda | Īpašnieks |
---|---|---|---|
Go3 Sport Open | latviešu | TV3 Group | |
Go3 Sport 1 | latviešu | TV3 Group | |
Go3 Sport 2 | latviešu, oriģinālvalodā |
TV3 Group | |
Go3 Sport 3 | latviešu | TV3 Group |
Bērniem
Logo | Nosaukums | Valoda | Īpašnieks |
---|---|---|---|
TV3 Mini | latviešu, oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) |
TV3 Group | |
Kidzone Max | latviešu, krievu |
DMN Latvija | |
Kidzone Mini | latviešu, krievu |
DMN Latvija | |
Smartzone | latviešu, krievu |
DMN Latvija |
Mūzika
Logo | Nosaukums | Valoda | Īpašnieks |
---|---|---|---|
Latvijas šlāgerkanāls | latviešu | Mūzikas Video Kanāls | |
Mūzikas video | latviešu | Mūzikas Video Kanāls | |
A TV | krievu | Alise Plus FM |
Populārzinātniskais
Logo | Nosaukums | Valoda | Īpašnieks |
---|---|---|---|
Duo 5 | angļu, latviešu, lietuviešu, krievu |
DMN Latvija | |
Movify Vēsture | krievu | Teledistribution Baltic |
Reģionālās televīzijas kanāli
Logo | Nosaukums | Valoda | Reģions | Īpašnieks |
---|---|---|---|---|
TV Kurzeme | latviešu | Liepājas apkārtnē | TV Kurzeme | |
Latgales Reģionālā Televīzija (LRT) | latviešu | Latgale | Latgales reģionālā televīzija | |
LRT+ | latviešu | Daugavpils | MEDIASTRIMS | |
Kurzemes televīzija | latviešu | Ventspils | Kurzemes televīzija | |
Skrundas TV | latviešu | Kuldīgas novads | TV KURSA | |
Vidzemes TV (kopš 2020. gada, bāzēta ReTV) | latviešu | Vidzeme | VIDZEMES TV | |
Vidusdaugavas Televīzija | latviešu | Jēkabpilī un Līvānos, kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | Vidusdaugavas televīzija | |
TV9 Pakalni | latviešu | Talsu novads | TV9 Pakalni | |
TV Jūrmala | latviešu | Jurmalā un Tukumā, kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | Create & Develop |
Bijušie kanāli
Logo | Nosaukums | Valoda | Pārtrauca raidīt | Iemesls |
---|---|---|---|---|
RBS TV | latviešu | 1995. gada 30. oktobrī | bankrota dēļ[12] | |
NTV-5 | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par LNT | |
Picca TV | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par LNT | |
31. kanāls | latviešu, krievu |
1998. gada 19. septembrī | kļūst par TV3 Latvija | |
MTV Latvija | latviešu | 2009. gada 19. novembrī (ar MTV Lietuva) | maksātnespēja[13] | |
Latvijas Ziņu Kanāls (LZK) | latviešu | 2011. gada 30. decembrī | likvidēts, pārveidojot uz Latvijas Mūzikas kanāls[14] | |
TV5 Latvija (agrāk TV Rīga) | latviešu (līdz 2012. gadam), krievu |
2016. gada martā | finansiālu apsvērumu dēļ | |
Pirmais Baltijas Muzikālais kanāls | krievu | 2017. gada 1. novembrī | aizstāts ar Dom Kino[15] | |
Kanāls 2 (sākot kā Latvijas Mūzikas kanāls) |
latviešu, oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) |
2020. gada 1. martā | aizvietots ar TV3 Mini | |
Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) | latviešu, oriģinālvalodā |
2020. gada 1. martā | aizvietots ar TV3 Life | |
Pirmais Baltijas kanāls | latviešu, krievu |
2021. gada 26. oktobrī | apraides atļauju anulējums | |
Sportacentrs.com TV | latviešu | 2022. gada 1. janvārī | apvienots ar TV4 |
Atsauces
- ↑ «Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) | EUR-Lex». eur-lex.europa.eu (angļu). Skatīts: 2024-07-20.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 [https://www.neplp.lv/lv/media/671/download?attachment ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2018.–2022. GADAM].
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 vestnesis.lv. «Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu… - Latvijas Vēstnesis». https://www.vestnesis.lv/op/2023/18.2 (latviešu). Skatīts: 2024-07-20.
- ↑ Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011. gadam.
- ↑ «Par izmaiņu veikšanu galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā». NEPLP. 2023. gads 2. marts.
- ↑ 6,0 6,1 «ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2021. GADĀ». NEPLP. 2022. gads 22. septembris.
- ↑ «ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2022. GADĀ». NEPLP. 2023. gads 12. aprīlis.
- ↑ «ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PROGRAMMU UN PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2023. GADĀ». NEPLP. 2024. gads 7. marts.
- ↑ «SEPLP uzdos LTV7 saturu no nākamā gada nodrošināt tikai valsts valodā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-08.
- ↑ «TV un skaņas apraide». www.vases.lv (latviešu). 2016-08-09. Skatīts: 2024-06-21.
- ↑ «Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome». Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (latviešu). Skatīts: 2024-06-21.
- ↑ Plāno pabeigt RBS-TV bankrota procedūru, www.diena.lv, 17.03.2003.
- ↑ «"MTV Latvia" uz laiku pārtrauc darbību». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-02. Skatīts: 2011-08-04.
- ↑ LNT likvidēs Latvijas ziņu kanālu :: Diena.lv
- ↑ «Izmaiņas Baltcom kanālu piedāvājumā no 2017. gada 1. novembra | Baltcom». web.archive.org. 2020-12-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-01. Skatīts: 2024-07-21.
Šis ar televīziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|